Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Polimērbetona un kokosa šķiedru lampa Leons Betons ir Līgas Vanagas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā, ko viņa ar laiku cer pārvērst uzņēmējdarbībā

Ideja par betona lampu Līgai radās pirms pāris gadiem. «Viss sākās Anglijā, kur es trīs gadus mācījos arhitektūru un studijās daudz eksperimentējām ar materiāliem. Atgriezos, sāku strādāt arhitektu birojā un daudz darbojos ar betonu, vairāk gan konstruktīvā nozīmē – projektējot pamatus, sienas. Parasti cilvēkiem ir stereotips, ka betons ir vēss, bez identitātes, kaut kas smags, raupjš. Taču betons ir tik skaists un interesants materiāls, ka to varētu izmantot arī interjera objektos. Tāpēc es gribēju radīt lampu, kaut ko pretēju stereotipiem – vieglu, plānu interjera objektu, kas nav masīvs,» viņa stāsta.

Ar betona lampu Līga vēlas lauzt aizspriedumus. Noliekot betona priekšmetu uz galda, ir skaidrs, ka tas tur var stāvēt. Raugoties uz lampu, rodas pretējas sajūtas. Kā tas var būt, ka materiāls it kā lido, kontrastē, turklāt tiek izgaismots? – viņa jautā un atzīst, ka mainīt cilvēku uzskatus un domāšanu ir ambiciozs un grūts uzdevums.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā apskatīties, kā top betons uzņēmumā SIA Vidzemes betons.

SIA Vidzemes betons dibināta 2005. gadā ar mērķi izveidot betona ražotni Cēsu rajonā, jo šajā apkaimē tāds pakalpojums iepriekš netika piedāvāts. 2006. gada sākumā uzņēmums Vācijā iegādājās mazlietotu betona iekārtu LIEBHER B75 ar jaudu 75 m3 stundā.

2007.gadā betona ražotne tika modernizēta, uzstādot pilnībā automatizētu Con-Fas vadības sistēmu. Pašreiz SIA Vidzemes Betons saviem klientiem piedāvā betonu, javas un pamatu blokus, kā arī nodrošina betona transportēšanu un sūknēšanu, stāsta uzņēmuma vadītājs Guntars Zicāns.

Betona ražošanas apjomi ir ļoti atkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī. «Maizi un pienu cilvēki vienmēr pirks, savukārt mājas būvniecību var atlikt,» viņš piebilst.

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Lietuvas nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Nevertel jaunajā viesnīcā Grēcinieku ielā 25, Vecrīgā, investēs desmit līdz 11 miljonus eiro, šodien diskusijā par jauno viesnīcu sacīja Nevertel pārstāve Latvijā Ramona Miglāne.

Pie Melngalvju nama paredzētās viesnīcas celtniecība sāksies ne ātrāk par 2015.gada beigām, jo līdz tam, kamēr Melngalvju namā atrodas Valsts prezidenta rezidence, nekādi būvdarbi tā tuvumā nav atļauti.

Miglāne norādīja, ka patlaban vēl būtu pāragri atklāt topošās viesnīcas operatora nosaukumu un, visticamāk, tas tiks atklāts brīdī, kad sāksies viesnīcas būvdarbi.

«Kopumā projekts būs ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai, jo jaunajā viesnīcā tiks radītas 45 līdz 50 jaunas darbavietas. Celtniecībā tiks piesaistīti desmit līdz 15 vietējie būvuzņēmumi, bet pēc viesnīcas darbības sākšanas tā piesaistīs vietējos pakalpojumu sniedzējus,» skaidroja Miglāne.

AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

A/s UPB 2012. gadā sasniegusi 76.4 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32% vairāk nekā 2011. gadā.

Savukārt UPB holdinga konsolidētais neauditētais 2012. gada apgrozījums bija 95 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar to aizvadītajā gadā sasniegta stratēģiski vēlamā proporcija - 60% eksporta un 40% - vietējā tirgus, norāda UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Noslēgto līgumu apjoms 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, ir palielinājies par 30%. UPB holdinga uzņēmumos pašlaik strādā aptuveni 1200 darbinieku. Paralēli apgrozījuma pieaugumam ārvalstu tirgos, arī pašmāju tirgus, pateicoties daudziem ES finansētiem projektiem Latvijā, ir atguvis otro elpu, norāda U.Pīlēns.

UPB investīciju politika vērsta uz to, lai no būvniecības koncerna pakāpeniski pārtaptu par industriālu koncernu un varētu uzņemties tehnoloģiski arvien sarežģītākus projektus, atklāj U.Pīlēns. Līdz ar to aizvadītais gads bijis veiksmīgs arī saistītajiem uzņēmumiem.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, iedzīvotāju drošu pārvietošanos Taurenē un uzlabotu autoceļa P30 seguma kvalitāti, kā arī vienmērīgu braukšanas ātrumu pa to, Satiksmes ministrija (SM) rosina atsavināt Gaujas tilta rekonstrukcijai nepieciešamu zemes gabalu Taurenes pagastā, informē SM pārstāve Ilze Svikliņa.

Gaujas tilta pārbūves projekts uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.km, tiks realizēts, īstenojot valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona posma 24,60. km - 38,00.km būvprojektu. Projekta īstenošanai nepieciešamā zemes gabala īpašnieks nav piekritis pārdot valstij nepieciešamo zemes gabalu par taisnīgu atlīdzību, atbilstoši SIA Biznesa Konsultantu Grupa veiktajam īpašuma novērtējumam, ko ir apstiprinājusi biedrība Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija.

Līdz ar to zemes gabalu nepieciešams atsavināt piespiedu kārtā, izmaksājot zemes gabala īpašniekam taisnīgu atlīdzību, atbilstoši nekustamā īpašuma vērtējumam.

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Norvēģijas pilsētas Bergenas ostā atrodas pasaulē augstākā koka dzīvojamā ēka. Tai ir 14 stāvi.

52.8 metrus augstās ēkas nosaukums ir vienkāršs - Koks.

Koka ēkas pasaulē kļūst arvien populārākas, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad pilnībā neaizstās betonu un tēraudu.

Arī Koks nav pilnībā no koka. Ēkas jumtā izmantots betons, lai palielinātu svaru un novērstu šūpošanos.

Saskaņā ar plāniem šogad Vankūverā tiks prezentēta koka ēka, kas ir augstāka par Koku. Koka augstceltņu ieceres ir arī Vīnē un Londonā.

#1/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/5

Uz jumta terases.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#4/5

Sporta zāle 9. stāvā

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#5/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maksima būvniecību Zolitūdē, apgalvo Eiropas parlamenta deputāts, diplomēts inženieris un bijušais partijas Saskaņas centrs biedrs Aleksandrs Mirskis (tagad - partija Alternative), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

(Pievienots Rīgas Būvvaldes pārstāvja viedoklis 12.rindkopā.)

«Esmu pārliecināts, ka šo lietu centīsies «norakt». Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt,» paziņojumā medijiem paudis Mirskis.

Mirska asistents Vladimirs Romančenko aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējis arī deputāta palīgs Andrejs Burvis (Alternative).

Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šī traģēdija notikusi tāpēc, ka gan projektēšanas birojiem, gan arī būvfirmai, Rīgas pilsētas būvvaldei, ugunsdrošības inspekcijai un tirdzniecības centram ir viens mērķis – peļņa. Tāpēc daži, iespējams, dod kukuļus, lai saņemtu projektēšanas un būvniecības atļaujas, bet citi, dzenoties pēc naudas, visticamāk, ir gatavi maksāt uzraudzības dienestiem. «Tiek klonētas nelikumības, kur viss ir iespējams,» norāda Mirskis.