Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Minerālūdens pircēji tiek muļķoti, jo veikalos pērkot ūdeni un nelasot, kas maziem burtiņiem rakstīts uz etiķetes, lielākoties iegādājas no krāna nākušu ūdeni, ziņo laikraksts Diena, atsaucoties uz LETA.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis norāda: «Savādi ir tas, ka cilvēki Latvijā par krāna ūdeni ar skaistu etiķeti maksā to pašu naudu, ko Eiropā cilvēki maksā par minerālūdeni. Vienkārši pārsteidzoši ir tas, ka pēc Latvijas likumdošanas vieglāk un vienkāršāk ir ieliet ūdeni no krāna, uzlīmēt skaistu etiķeti, uzrakstīt vēl nosaukumu franču valodā un pārdot,» pārliecināts uzņēmējs, uzsverot, ka, viņaprāt, Latvijā likumi ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina.

Tā kā veikalu plaukti pilni ar it kā lēto krāna ūdeni, dabīgā ūdens ražotājiem vietējā tirgū pagaidām ir samērā grūti laiki, tādēļ tiekot domāts par eksportu uz valstīm, kur «likumdošana ir sakārtota,» norāda A.Dzirkalis.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Patlaban, pērkot veikalā jebkuru dzeramo ūdeni, nav nekādas garantijas, ka tas pudelē nav iepildīts no krāna. No kvalitātes viedokļa satraukumam nav pamata - krāna ūdenim no valsts puses ir izvirzītas tās pašas prasības, kas dzeramajam, savukārt no pircēja maka viedokļa atšķirība ir milzīga. Dzeramais ūdens maksā aptuveni 500 reižu dārgāk, šodien raksta Diena.

Vairāki lielie uzņēmēji, kuri Latvijā iegūst un ražo augstvērtīgāko ūdeni - minerālūdeni un avota ūdeni, pret šādu situāciju kategoriski iebilst, uzskatot, ka marķējumam, kur ņemts dzeramais ūdens, jābūt daudz detalizētākam, lai patērētāji netiek krāpti. Zemkopības ministrija gan uzskata, ka viss ir kārtībā.

Stelpes minerālūdens ražotāja uzņēmuma Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo, piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese.

Viņš neslēpj sašutumu, ka Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina, jo dzeramā ūdens piegādātājiem ir mazāk prasību nekā dabībiskā ūdens ražotājiem. «Rīgas ūdens strādā pēc tiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri ūdeni lej pudelēs un pārdod. Pārbaudīt viņu godaprātu nevar,» tā A. Dzirkalis.

Narkologi prognozē, ka šogad alkohola patēriņš nedaudz kritīsies, tomēr pacientu skaitam ar alkohola psihozēm Psihiatrijas un narkoloģijas centrā esot tendence nedaudz pieaugt un simptomi nereti liecinot, ka ticis lietots kreisais dzeramais. Kāpēc vidējais latvietis dzer un vai turpinās to darīt arī šogad, jautājam Straupes narkoloģiskās slimnīcas ārstam narkologam Edmundam Rudzītim.

Tiem, kas, par laimi, vēl nezina no savas personiskās prakses – Straupes Rudzītis nekad nenoņem melnās saulesbrilles. "Tas tāds triks, lai paliktu saviem klientiem atmiņā. Mani neatcerēsies, bet brilles gan. Viens mans kolēģis Maskavā nopirka veselu kaudzi briļļu un plēsa stiklus tik ilgi, kamēr dabūja plīsumu vienai lēcai precīzi pa vidu!" viņš reiz stāstīja par savu firmas zīmi.

Ņujorkā tikko atvērta kafejnīca, kurā pārdod tikai ūdeni, saņēmusi kritiku par to, ka no klientiem iekasē 2,50 ASV dolārus (1,42 lati) par glāzi krāna ūdens, ziņo metro.co.uk.

Parasti tiek gaidīts, ka restorānā vai kafejnīcā krāna ūdens tiks izsniegts bez maksas, norāda medijs.

Tomēr īpašnieki solot, ka klienti saņems augstas kvalitātes krāna ūdeni, ko filtrējis automāts 20 000 ASV dolāru vērtībā.

Šķidrums tiekot pakļauts septiņu punktu filtru sistēmai, kas to padarot veselīgāku.

32 gadus vecais līdzīpašnieks Ādams Rufs klientu dzērienus piedāvā arī saldināt ar vitamīniem.

Uzņēmuma plānos ietilpstot arī ūdens piegāde mājās.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Principā centieni startēt brīvajā tirgū, piedāvājot savu produktu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, ir apsveicami. Kā zināms, jo vairāk tirgus dalībnieku piedāvā vienu un to pašu produktu, jo pievilcīgāki nosacījumi ir patērētājiem. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad stipri vien, teiksim tā, interesantas ir metodes, ar kurām tiek plānots tirgū kaut ko izdarīt. Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens, kas ir nobriedis pildīt pudelēs un realizēt tirdzniecībā ūdeni. Šeit gan diez ko nevarēs izmantot arvien biežāk dzirdamos reklāmas saukļus par īpašām ūdens ņemšanas metodēm «pa taisno» no superdzidra avota, unikālu sāļu īpatsvaru produktā un tamlīdzīgām skaistām lietām, jo vispār jau runa ir par tā liešanu pudelēs teju no krāna. Un šeit jau rodas ne viens vien jautājums…

Pirmkārt, kāpēc gan Rīgas ūdens nevarētu veikt šo pārdošanas darbību, nedibinot meitasuzņēmumu Aqua Riga? Latvijā nav normatīvu, kas noteiktu, ka gadījumā, ja uzņēmums gatavojas paplašināt savu darbību, tam būtu jānodrošinās ar kādu meitaskompāniju. Viena iespēja, ka tas tiek darīts, lai kādiem «vajadzīgiem» cilvēkiem nodrošinātu amatus. Otra - tiek ņemta vērā Latvijas likumdošanas īpatnība, ka uz valsts un pašvaldību kompāniju meitasuzņēmumiem neattiecas gluži tās pašas prasības, kas un valsts un pašvaldību kompānijām. Proti, veidojot šādus meitasuzņēmumus, to vadītājiem rokas ir ievērojami brīvākas.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Kanādas vidusdaļas provinces Manitobas valdība ir aizliegusi pudelēs pildīta ūdens izmantošanu visos administrācijas birojos, aicinot darbiniekus dzert krāna ūdeni, vēsta AFP.

«Mēs ticam, ka, sperot šādu soli mēs, veidojam piemēru, kas ļaus Manitobas iedzīvotājiem pārtraukt vienreizlietojamo ūdens pudeļu izmantošanu,» norāda provinces vadība.

Jaunais likums aizliedz lietot provinces līdzekļus vienreizlietojamo plastmasas ūdens pudeļu iegādei, kurās ir mazāk par vienu litru ūdens, ja ir pieejams tīrs krāna ūdens.

Manitobas lēmumu jau ir apsveikuši ekologi, norādot, ka pudeļu izgatavošana, transportēšana un pārstrāde lieki tērē enerģiju un rada oglekļa emisijas. Manitoba ir jau otrā Kanādas province, kas ieviesusi plastmasas ūdens pudeļu aizliegumu. Kā pirmā to izdarīja Jaunskotija.

Nogurdinātajiem ārstiem Austrālijā ieteikts dzert vairāk kafijas, proti, līdz pat sešām tasītēm dienā, lai tie spētu palikt nomodā pagarinātajās maiņās, raksta Reuters.

Atbildot uz Austrālijas ārstu arodbiedrības brīdinājumu par to, ka nogurušu un pārstrādājušos ārstu dēļ mirst pacienti, valsts veselības aprūpes amatpersonas Kvīnslendā izdevušas dokumentu, kurā rekomendēts ārstiem dienā uzņemt 400 miligramus kofeīna, kas būtu ekvivalents sešām tasītēm kafijas, lai tie spētu palikt nomodā.

«Vadībai pateikt «ej iedzer kafiju un pārvari nogurumu» nozīmē visas šī problēmas atrisināšanas ieilgšanu. Mēs šeit runājam par nopietnām problēmām, un šāds ieteikums nepavisam nav nopietns,» norāda Austrālijas Mediķu asociācijas viceprezidents Stīvens Hambltons (Steven Hambleton).

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Lielākā daļa Latvijā ražotā fasētā dzeramā ūdens atbilst tikai minimālā nekaitīguma prasībām, bet to lielās cenas pamatā ir tikai marketinga leģenda un vēlme nopelnīt līdz pat 400% apmērā.

Tā uzskata SIA Venden komercdirektors Edgars Medvedskis, uzsverot, vēl lielākas problēmas sagaidāmas jau tuvākajā laikā, kad spēkā stāsies Latvijas ierēdniecības pieļautā Eiropas Direktīva, kura radīs vēl lielāku haosu patērētāja izpratnē par ūdens ieguvi un apstrādi. Likumdošana pieļauj, ka uz marķējuma nav nepieciešams norādīt precīzu ūdens ieguves vietu un apstrādes veidu, kas šim produktam no patērētāju viedokļa ir pats būtiskākais, uzskata E. Medvedskis.

Lielākā daļa dzeramā ūdens fasējumu, kas atbilst Ministru Kabineta noteiktajām minimālā nekaitīguma prasībām ir līdzīgi krāna ūdenim un savu nesamērīgo cenu balsta uz viltīgi izdomātiem nosaukumiem un bieži patiesībai neatbilstošām marketinga leģendām. Tāpēc SIA Venden un Latvijas Avotu biedrība nolēmusi informēt sabiedrību par jautājumiem, kam uzmanību nepievērš likumdevējs. DB jau rakstīja, ka minerālūdens ražotāji uzskata - pircēji tiek muļķoti, jo veikalos pērkot ūdeni un nelasot, kas maziem burtiņiem rakstīts uz etiķetes, lielākoties iegādājas no krāna nākušu ūdeni.

Vadot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, mēs koncentrējāmies uz rezultātu un uzskatījām, ka mums prezidentūru nevajag aizvadīt ar lielu pompu, Latvijas radio stāsta Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens. Viņš norāda, ka Dānija savas prezidentūras laikā tikšanos dalībniekiem pasniedza krāna ūdeni un atteicās no lielām dāvanām.

«Mēs nolēmām, ka prezidentūrai ir jābūt ļoti efektīvai. Piemēram, Dānijā ir ļoti kvalitatīvs dzeramais ūdens, un tāpēc mēs pasniedzām ūdeni no krāna, nevis pirkām minerālūdeni. Tāpat pasniedzām ļoti nelielas dāvanas, izmantojām sabiedrisko transportu, mums bija arī mazāk neformālo sanāksmju ministriem, nekā citās prezidentūrās iepriekš. Mēs koncentrējāmies uz rezultātu,» stāsta N. Vammens.

Jāatgādina, ka Dānija bija ES Padomes prezidējošā valsts 2012. gada pirmajā pusē, un šīs Skandināvijas valsts prezidēšanas pusgads izmaksāja 17,5 miljonus eiro.

Latvijā prezidentūra 2015. gada pirmajos sešos mēnešos izmaksās aptuveni 71 miljonu latu. Gada laikā Latvijā notiks pusotrs tūkstotis pasākumu, no kuriem divi simti pasākumu notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Patlaban aptuveni tūkstoš ierēdņu ir sākuši apmācības, lai sagatavotos Latvijas prezidentūras laikam.

Darbiniekus var iedalīt divās lielās grupās – darbinieki, kas strādā telpās, un darbinieki, kas strādā ārpus telpām. Ja pirmajā gadījumā Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti pieļaujamie mikroklimata parametri daļai darba vietu, tad normatīvo aktu ierobežojumu darbam ārpus telpām, piemēram, temperatūras grādi vai darba ilguma, nav, informē Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja.

Normatīvo aktu prasības attiecībā uz optimāliem mikroklimata parametriem darbam telpās nosaka Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās», kuros norādīti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Tomēr šie normatīvi nav obligāti visām darba vietām. Tie ir rekomendējoši visām tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi, bet obligāti - tām darba vietām, kas izveidotas pēc minētā datuma vai tiek veidotas no jauna šobrīd. Normatīvos lielumus var lasīt tabulā zemāk.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Publiski pieejami ūdens pumpji vēl pirms gadiem 20 stāvēja uz katra stūra. 1996. gadā Liepājā vien bija 137 brīvkrāni, kā tos dēvē ierēdņu aprindās. Tagad pilsētā palicis vien 21 ūdens pumpis. Arī šos ar laiku likvidēs, jo ūdens maksā naudu un par velti nevienam neko nedod, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ūdens pumpjus steidz izmantot tie mazdārziņu īpašnieki, kuriem nav izraktas akas. Dārziņš kalst, bet ņemt ūdeni no krāna ar skaitītāju maksā krietnu naudu, savukārt uz ūdenstilpnēm braukt slinkums. Liepājā Kalpaka un Laivu ielas stūrī ir ūdens pumpis, kuru ikdienā izmanto vairāku namu iedzīvotāji. «Dažu rītu pēc ūdens jāstāv rindā. Piebrauc ar 200 litru mucām un pildās. Vienu rītu biezie ar BMW piebrauca zivis mazgāt. Teicu, ka mēs tur ņemam ūdeni dzeršanai, bet šie solīja pa galvu,» stāsta Kalpaka ielas 79. nama iedzīvotāja Tatjana.

Tiesa, iedzīvotājiem maksa par ūdeni nemainās, vai kāds pie brīvkrāna papildu ņem ūdeni vai neņem, tomēr situācija, ka cilvēki, kuri maksā par pakalpojumu, nevar piekļūt tam, esot absurda.

Masačūsetsas štata pilsētas Konkordes tirgotājiem nu jāuzmanās, ka tie nepārkāpj likumu, pārdodot ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs, raksta Business Insider.

Ūdens plastmasas pudelēs pilsētā aizliegts cerībā mudināt pilsētas iedzīvotājus vairāk izmantot krāna ūdeni, kā arī iegrožot plastmasas piesārņojumu, kas kļuvis par problēmu visā pasaulē.

Aizliegums attiecas uz «negāzētu ūdeni, kam nav pievienota garša».

Komersantiem, kas tiks pieķerti, tirgojam dzeramo ūdeni pudelēs, tiks izteikts brīdinājums. Pieķerot tirgotāju atkārtoti, tas tiks sodīts ar 25 ASV dolāru naudas sodu, bet, ja jaunais likums tiks pārkāpts vēlreiz, uzņēmējam nāksies šķirties no 50 ASV dolāriem.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.