Darbiniekus var iedalīt divās lielās grupās – darbinieki, kas strādā telpās, un darbinieki, kas strādā ārpus telpām. Ja pirmajā gadījumā Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti pieļaujamie mikroklimata parametri daļai darba vietu, tad normatīvo aktu ierobežojumu darbam ārpus telpām, piemēram, temperatūras grādi vai darba ilguma, nav, informē Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja.
Normatīvo aktu prasības attiecībā uz optimāliem mikroklimata parametriem darbam telpās nosaka Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās», kuros norādīti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Tomēr šie normatīvi nav obligāti visām darba vietām. Tie ir rekomendējoši visām tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi, bet obligāti - tām darba vietām, kas izveidotas pēc minētā datuma vai tiek veidotas no jauna šobrīd. Normatīvos lielumus var lasīt tabulā zemāk.
Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās» nosaka tikai to, ka darba devējam ir pienākums ārpus telpām strādājošos nodrošināt ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra iesaka, kā varētu cīnīties ar karstumu:
Mainīt darba organizāciju, piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā (lielākā saules aktivitāte ir laika posmā no 11.00 līdz 15:00) vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros) vai pārcelt darba laiku uz citu dienu.
Nodrošināt, ka iespēju robežās darbinieki strādā ēnā – to iespējams darīt, plānojot darbus (ielu remonta laikā izpētīt, kurā dienas daļā un kurā ielas pusē ir ēna, izvietot saldējuma pārdošanas vietu tā, lai darbinieks stāvētu koku ēnā, iegādāties saules sargus āra kafejnīcai u.c.).
Nodrošināt ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, izmantot dušu un padzerties dzeramo ūdeni. Darba devējs uz objektiem var piegādāt arī cisternu ar ūdeni, ko izmantot, lai darbinieki var atvēsināties.
Dzert vairākus litrus tīra ūdens dienā. Nevajadzētu dzert saldinātos dzērienus, piemēram, limonādes.
Nodrošināt ar kvalitatīvu, brīvu, ērtu darba apģērbu un galvassegām, kas ir gaišos toņos un no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas. Visām ķermeņa daļām pēc iespējas jābūt nosegtām, tāpēc plānas garās bikses un krekls ar garām piedurknēm var pasargāt no ādas apdeguma.
Lietot kvalitatīvas saules brilles ar UV aizsardzību un ādas aizsargkrēmus (SPF – Sun Protection Factor vismaz 30) tām ķermeņa daļām, kas nav nosegtas – seja, kakls, plaukstas. Abas šīs lietas ir uzskatāmas par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tāpēc tās ir jānodrošina darba devējiem.