Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā izstāde Gulfood 2022, kur Agroresursu un Ekonomikas institūta organizētais un Zemkopības ministrijas līdzfinansētais Latvija nacionālais kopstends piedalās jau 9 gadu pēc kārtas.

174m2 lielais Latvijas stends atrodas starp lielvalstu kopstendiem- Meksikas, Brazīlijas, Spānijas, Argentīnas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, ASV, Vācijas, Indijas, Portugāles, u.c.

Šogad, spītējot COVID19 ierobežojumiem, Latvijas kopstendā strādā 14 pārtikas uzņēmumi: SIA Markol, SIA Felici, SIA King Coffe Service, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Premium Chocolate, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Serenes piens.

Pusei uzņēmumu dalību kopstendā līdzfinansē lauksaimniecības nacionālā atbalsta programma “Atbalsts tirgus veicināšanai”, otrai pusei- Eiropas Savienības programmas “Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu veicināšana trešajās valstīs” MEG Promo projekts kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" vadībā.

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta akciju pret piena pārstrādātājiem, ne tikai kādu laiku nepārdodot pienu, bet arī bloķējot piebraucamos ceļu pie tā uzņēmuma, kas par pienu maksā viszemāko cenu.

«Visus uzņēmumus nebloķēsim. Vienu - to, kurš maksās vismazāk. Saskaitām katra mēneša cenas, aprēķinām vidējo, piebraucm traktoros pie vārtiem un kādu nedēļu nevienu neielaižam un neizlaižam,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis.

Viņš prognozējis, ka tāda akcija, ja vien cenas netiks būtiski paaugstinātas, varētu notikt oktobrī vai novembrī, pēc ražas novākšanas, lai gan pārstrādātāji viszemāko cenu par pienu maksā jūlijā un augustā.

Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis izteicis gatavību pulcināt gan piensaimnieku, gan pārstrādātāju pārstāvjus uz sarunām par iespējām paaugstināt iepirkuma cenas, taču abas puses noskaņotas diezgan skeptiski.

Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību rūpīgi apsvērt iecerētos tirdzniecības ierobežojumus svētku nedēļā sākot no 21. decembra.

“Nepietiek ar to, ka jau šobrīd ir slēgta vietējo ražojumu tirdzniecība brīvā dabā, svaigā gaisā, aizliedzot Ziemassvētku tirdziņus, ir iecerēts šos aizliegumus paplašināt. Tas novedīs pie situācijas, ka sabiedrība varēs iegādāties tikai lielražotāju pārtiku un Ziemassvētku dāvanas, kas lielākoties ir ārvalstu ražojumi,” teikts LOSP paziņojumā.

Valdība lēmumu par lokdaunu no 21.decembra pieņems ceturtdien 

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās...

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs paužot organizācijas biedru viedokli uzsvēra, ka slēdzot veikalus arī svētku nedēļā, mūsu nelielie lauku amatnieki, gaļas, olu, kūku, zivju, piena, delikatešu, piparkūku, karstvīna un latvisko suvenīru darinātāji un Ziemassvētku eglīšu audzētāji tiek izslēgti no aprites, liedzot viņiem iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus un gūt lielāko daļu no gada ienākumiem. Nepārdomāta veikalu slēgšana, pēc LOSP biedru domām, liegs lauksaimniekiem iegādāties saimniecībai un tehnikai nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu nepārtrauktu saimniecības darbību arī svētku nedēļā.

Piensaimnieki uzsver, ka nepieļaujam ir situācija, ka, piemēram, nav iespēja salabot slaukšanas iekārtu, jo nevar iegādāties vajadzīgās detaļas, un govis paliek neslauktas. Cits piemērs no gaļas lopu audzētājiem - nevar salabot tehniku, kas liedz iespēju pabarot dzīvniekus. “Tas radītu neatgriezeniskas sekas,” tā LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Jankovs.

“Valdībai, lemjot par jebkādiem pandēmijas ierobežojumiem, ir jākonsultējas ar nozares pārstāvošajām organizācijām, lai nepārdomāti un sasteigti lēmumi netiktu pieņemti. Neizsvērti lēmumi ir steidzīgi jāmaina, jo sabiedrība norāda uz loģikas trūkumu. Liedzot preču iegādi ražojošajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem darbības nodrošināšanai, tiek radīts risks, ka Latvijā var pietrūkt vietējo ražotāju pārtika valstī izsludinātajā ārkārtas stāvoklī, kas ir valsts drošības jautājums,” paziņojumā medijiem pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, aicinot valdību pieņemt pārdomātus lēmumus un rūpīgi izsvērt veikalu, eglīšu tirdzniecības vietu un Ziemassvētku tirdziņu slēgšanas nepieciešamību.

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

"Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem," uzsver Melnis.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Durvis vērusi Lielbritānijā pirmā vegāniskā siera tirgotava La Fauxmagerie, bet britu piensaimnieki dažas dienas pēc tās atvēršanas jau pauduši savu nepatiku par vārda «siers» izmantošanu, vēsta ārvalstu mediji.

La Fauxmagerie Brikstonā pārdod sieru, kas ražots no augu izcelsmes avotiem. Tas ir pirmais pilnībā vegāniska siera veikals, kas atvērts Lielbritānijā. Taču biznesa ideja izraisījusi tradicionālo piena pārstrādātāju sašutumu, kuri vēlas, lai netiktu pieļauta augu izcelsmes produkta dēvēšana par «sieru». Tiek akcentēts, ka tas maldina pircējus.

Savukārt, māsas - 26 gadus vecā Reičela un 30 gadus vecā Šarlote, kuras atvērušas La Fauxmagerie, piensaimnieku kritiku dēvē par smieklīgu un nevajadzīgu, uzsverot, ka tādējādi netiek novērtētas pircēju prāta spējas. Sabiedrībai esot skaidrs, ka augu izcelsmes produktā nav piena. Piemēram, zemesriekstu sviestā nav piena, un, kad cilvēki pasūta sojas latti, viņi saprot, kas ar to domāts, norāda uzņēmējas.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.