2021. gadu Latvijas bankas noslēdza ar labiem rezultātiem, palielinot gan aktīvu vērtību, gan izsniegto kredītu apjomu, gan peļņu. Izsniegtie kredīti uzņēmumiem pērn veidoja 57% no kopējā kredītu apjoma jeb 8,28 miljardus eiro, un portfeli palielināt drīzāk kavēja uzņēmumu vēlme aizņemties.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā situācija mainās un investīciju projekti tiek atlikti.
Kreditēšanas nepieciešamība ir tagad!
Ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pat visā pasaulē turpinās sava veida nenoteiktības laikmets, ko pirms diviem gadiem aizsāka Covid-19 pandēmija un dažādu valstu pasākumi tās ierobežošanai. Pašlaik šādu funkciju pilda Krievijas invāzija Ukrainā. Gan viens, gan arī otrs ir faktors, kas atstājis ietekmi uz piegāžu ķēdēm (it īpaši garākām), tās pārtrūkušas, kļuvušas dārgākas, turklāt piegāžu kavēšanās no izņēmuma ir kļuvusi par ierastu parādību. Seko preču sadārdzināšanās, un iemesls tam meklējams ne tikai pandēmijā un ierobežojumos. Tam seko vēlme sildīt valstu ekonomikas, kas komplektā ar iedzīvotāju vēlmēm raisīja papildu pieprasījumu, ko nebija gatavi apmierināt attiecīgo preču ražotāji.
Rezultātā padomju laiku termins “deficīts” atgriezās, jāteic, jau citā ekonomikas sistēmā. Karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas Krievijas kompānijām, kas nozīmē, ka preču piegādes uz Eiropu jāpārtrauc, strādā kā Covid prelūdijas kumulatīvais efekts ekonomikā. Latvijā nesarūkoša preču pieprasījuma apstākļos paaugstinās to cenas, kas gan vienlaikus dod iespēju daļu no tām ražot tepat. Koncentrējoties uz pozitīvo šajā krīzē, ir redzams, ka, lai būtiski palielinātu ražošanas jaudas, ir nepieciešamas jaunas ražotnes vai būtiska esošo ražotņu paplašināšana, kas nozīmē desmitiem, pat simtiem miljonu eiro lielas investīcijas. Būtisku investīciju veikšana no saviem līdzekļiem ir iespējama nedaudziem uzņēmumiem, bet vairumam ir vajadzīgi ilgtermiņa kredīti, kurus var piedāvāt bankas. Lai arī tā nav vienīgā iespēja investīciju piesaistei, banku iesaiste kreditēšanā ir būtiska.
Riskēt negribas, bet likmes aug
Līdz ar Covid pandēmijas ierobežojumiem Latvijas lielākās bankas nedaudz lielāku uzsvaru liek uz privātpersonu kreditēšanu un palielina kopējo privātpersonu kredītportfeli, tostarp īpašu uzsvaru liekot uz hipotekārajiem kredītiem, bet kredīti uzņēmumiem caurmērā tik strauji neaug, dažām bankām vispār stāv uz vietas. Proti, sākoties nākamajai krīzes spirālei – Krievijas – Ukrainas karam –, stāvoklis uzņēmumu kreditēšanā kopumā ir uz stagnācijas robežas, lai arī absolūtajos skaitļos kredītu summa aug.
Visu rakstu lasiet 12.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!