Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šodien, atšķirībā no komentāra tapšanas brīža, jau ir zināms, vai Vācijas aizsardzības ministri Ursulu Leieni Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Taču neatkarīgi no iznākuma izskatās, ka pār viņas galvu savilkušies negaisa mākoņi un gaidāma izmeklēšana par viņas darbību aizsardzības ministres amatā.

Proti, portāls Politico raksta, ka Vācijas parlamenta izmeklēšanas komisija izmeklēs ministrijas slēgtos līgumus ar ārpakalpojuma konsultantiem un veidu, kā šie līgumi slēgti – vai to nav ietekmējuši neformāli kontakti. Līdz šim gan U. Leiena, gan ministrija ir atteikusies no intervijām par šo tēmu, taču pērnā gada novembrī viņa Vācijas parlamentam ir atzinusi, ka tajā, kā nolīgti konsultanti, ir bijušas kļūdas, taču «tās vairs nekad neatkārtosies». Tajā pašā laikā ministre uzsvērusi, ka ārpakalpojumu konsultantu nolīgšana pati par sevi ir bijusi pilnīgi pareiza un nepieciešama, kļūdas bijušas tikai procesā, kā tas noticis. Politico raksta, ka tā rīcībā esošie dokumenti un sarunas ar parlamenta izmeklēšanas komisiju liecina, ka piecos ar pusi gados, kopš ministriju vada U. Leiena, ārējo konsultantu loma un ietekme uz ministrijas iekšējiem procesiem un lēmumiem ir aizvien pieaugusi.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi, secinājuši valodu centra Berlitz speciālisti.

Berlitz valodas centra eksperti brīdina, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas Vācijā saskata daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Berlitz datiem iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz esot novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina tās pret vācu valodas apguvi.

Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide norāda: «Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti.»

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, atzinis Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš, vienlaikus uzverot - ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.

«Ir jāsaprot - ja izdevumu struktūra paliek tāda, kāda tā ir patlaban, ar visām neefektivitātēm, tad, lai iedotu pensionāriem vairāk, kādam ir jāatņem. Citādi - Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav,» intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Latvijas pensionāri vienmēr nebūs nabagi, kā arī uzsvēra, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. «Ja paskatāmies uz pašreizējiem datiem, sanāk, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. Tā sanāk, ja vidējo pensiju salīdzinām ar vidējo algu valstī. Proti, vidējā pensija procentuāli attiecībā pret vidējo algu recesijas laikā ir būtiski pieaugusi, jo vidējā alga samazinājās, taču pensijas netika skartas un indeksācijas dēļ pat pieauga. Šāds pieaugums bija visās Baltijas valstīs, bet jo īpaši Latvijā. Līdz ar to pensionārs kļuva relatīvi bagātāks attiecībā pret strādājošo, viņš it kā ir pat ieguvis no šīs krīzes,» klāstīja Kazāks.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir nozīmīgi savlaicīgi veidot pensijas uzkrājumus, tomēr, domājot par pašu vecumdienām, vien trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju šodien ir gatavi veikt uzkrājumus. Gada laikā ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

Par četriem procentpunktiem līdz 28% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri neuzskata, ka viņu vecumdienas būs pārticīgas. Turklāt no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt. Pensijas vecumā uz valsts atbalstu cer 10% iedzīvotāju – 2010. gadā cerības par valsts pensijas pietiekamību izteica 9% aptaujāto. Par vienu procentpunktu pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kas vecumdienās cer uz bērnu finansiālo atbalstu – 2011. gadā pensijas vecumā no atvasēm līdzekļus cerēja saņemt 6%, bet gadu iepriekš – 5%.

To cilvēku skaits, kas atzinuši, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, gada laikā ir sarucis par astoņiem procentpunktiem līdz 33%.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Ekonomisti norādot, ka pensijas jāsamazina, jo tās esot būtiski augušas pēdējos gados, tomēr neviens nepiedāvājot aprēķinus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.

Pensiju virs 300 Ls saņēmēju skaits nav pat 5% no visiem pensionāriem, tas nozīmē, ka pret nākamā gada iespējamā sociālā budžeta deficītu pusmiljarda apmērā šo pensiju samazinājumā iegūtie līdzekļi varētu būt ūdens pile glāzē, izpētījusi Neatkarīgā. Ja visiem pensionāriem atņemtu piemaksas, pat tas dotu vien 147 milj. Ls ietaupījumu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1,19 miljrd. Ls, no tiem sociālās iemaksas 1,17 miljrd. Ls, savukārt izmaksas – 1,5 miljrd. Ls. Šāda nevēlama situācija no budžeta viedokļa veidojas pēdējos divos gados, jo iepriekš ieņēmumi pārsniedza izdevumus un sociālajā budžetā veidojās uzkrājums.

Lai vecākās paaudzes cilvēki ērti un izdevīgi varētu izmantot visus sev nepieciešamos bankas pakalpojumus, AS "PrivatBank" ir izveidojusi neaizvietojamu pakalpojumu paketi "Pensionāra komplekts".

Priekšrocība – 16 bezmaksas pakalpojumi

Viena no galvenajām "Pensionāra komplekta" priekšrocībām ir bezmaksas pakalpojumi, kas sākas ar pirmo soli bankā – norēķinu/kartes konta atvēršanu. Bez maksas "PrivatBank" var saņemt un izmantot arī maksājumu karti VISA Electron. Šo karti ir izdevīgi lietot, jo nav nepieciešams noņemt no bankas konta skaidru naudu un ar to iespējams norēķināties par precēm un pakalpojumiem bez komisijas maksas. Ja tomēr nepieciešams izdarīt maksājumus skaidrā naudā, to droši var noņemt no konta sev piemērotākajā veidā - vai nu tuvākajā no AS "PrivatBank" bankas nodaļām, vai jebkuras bankas bankomātā bez maksas.

Tautskaites dati liecina par vairāku nopietnu reformu nepieciešamību, ieskaitot reģionālo reformu.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa arī pauž optimistiku viedokli, ka pensijā Latvijas nākotnes pensionāri pavadīšot trešdaļu mūža.

Jūs ļoti skaidri esat norādījusi, ka pensiju vecuma palielināšana ir jāveic jau no 2014. gada. Kāpēc?

Demogrāfiskā situācija Latvijā liecina, ka mainās attiecība starp strādājošu nodokļu maksātāju un tām personām, kam ir jātiek uzturētām no samaksātajiem nodokļiem. Šī proporcija sociālajā budžetā iezīmē nepieciešamību veikt izmaiņas, lai šo attiecību sabalansētu. Šodien vienam strādājošajam ir jāuztur gandrīz četri pensionāri - tā nav ilgtspējīga situācija. Vienam nodokļu maksātājam ir uzlikts nesamērīgi liels slogs. Vēl viena demogrāfijas tendence - cilvēki Latvijā noveco. Un šis process notiek, arī cilvēkiem dzīvojot ilgāk. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo ilgāk mums arī jāstrādā. Šobrīd statistikas dati liecina, ka cilvēki, kas pārdzīvo pensionēšanās vecumu, proti, 62 gadus, pēc tam dzīvo vēl pietiekami ilgi un šī attiecība nākamajos gados nepasliktināsies. Tas nozīmē, ka nākotnes pensionāri trešdaļu sava mūža pavadīs pensijā. Tāpat jāmin, ka pēdējie tautskaites dati liecina - Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies pietiekami nozīmīgi, lai mēs pārvērtētu visas uzņemtās saistības, tostarp sociālo budžetu.