Rūpniecības smagsvara statusu Aizkrauklei nav izdevies saglabāt, tomēr pilsēta joprojām ir mājvieta vairākām nozīmīgām ražotnēm - tā īsumā var raksturot uzņēmējdarbības situāciju pilsētā, par kuras simbolisku pamatakmeni var uzskatīt Latvijas lielāko elektrības ražotni - Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), raksta laikraksts Diena.

Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs, norāda laikraksts. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.

«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» laikrakstam uzsvēris Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norādījis, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.

Šodien, 22.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par nekustamā īpašuma Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministru kabinets devis atļauju Aizsardzības ministrijai iegādāties valsts aizsardzības vajadzībām nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā. Nekustamajā īpašumā izvietos Zemessardzes 55.kājnieku bataljonu.

Zemessardzes militārās bāzes izveide notiek atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un valdības deklarācijā noteiktajam ar mērķi nodrošināt Zemessardzes attīstību atbilstoši valsts aizsardzības vajadzībām.

Šobrīd bataljons atrodas Aizkrauklē Spīdolas ielā 20 trijās valstij piederošās būvēs uz fiziskai personai piederošas zemes 0,4 ha platībā, kas atrašanās vietas un izmēra ziņā neatbilst bataljonam izvirzītajām operacionālajām un fiziskās drošības prasībām, kā arī izslēdz iespēju nodrošināt uzņemošās valsts funkcijas.

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Aizkrauklē jau 14 gadus darbojas SIA Auto Cardan, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Auto Kardāns, taču visu šo laiku uzņēmuma darbinieki strādājuši īrētās telpās. Nupat sākti būvdarbi, lai uzceltu savu ražotni, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Auto Cardan inženieris Guntis Klūga stāstījis, ka uzņēmums jau pasen nopircis zemi Aizkraukles pagastā, Ošos, līdzās pašreizējai ražotnei Kalna ielā 17, bet tikai tagad radusies izdevība jaunas ēkas celšanai izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kuru administrē Lauku atbalsta dienests. Par savu naudu vien ražotni pašlaik uzcelt nevarētu. Ēkas būve izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro, un trešo daļu izmaksu segs ERAF. Sākotnēji bija iecerēts būvēt divstāvu ēku, tomēr, lai samazinātu izmaksas, nolemts celt vienstāva būvi 1070 kvadrātmetru platībā. Tur būs gan ražošanas, gan administrācijas telpas un noliktava, ziņo Staburags.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Aizkrauklē, zefīra ražotnē Mikas M, gaidāmas lielas pārmaiņas. Piedaloties Eiropas Savienības projektā, iegūti līdzekļi ražošanas telpu un noliktavu rekonstrukcijai. Plānots iegādāties jaunas iekārtas, kā arī visas ražotnes telpas izvietot vienā stāvā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Tas būtiski uzlabošot darba apstākļus un vienkāršošot ražošanas procesu.

Dace Iesalniece, ražotnes pārtikas tehnoloģe, stāstījusi, ka vislielākās pārmaiņas būs izejvielu un gatavās produkcijas noliktavās. Daļa no tām šogad uzceltas no jauna, pārējās modernizētas, tajās izvietoti kondicionieri, ledusskapji. Ieguvums — turpmāk visas zefīra ražošanai nepieciešamās izejvielas glabāsies vienuviet. Pašlaik, lai produkta izmaksas samazinātu, izejvielas iepērk pēc iespējas vairāk, bet agrāk to glabāšanai nereti izmantoja noliktavas Rīgas pusē. Lai arī ieguvums ir būtisks, telpu jautājums būs aktuāls arī tur­pmāk, raksta Staburags.

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Kopumā atverot piecus veikalus reģionu centros (Siguldā, Valmierā, Cēsīs un drīzumā arī Aizkrauklē), kā arī Rīgā un plānojot strauju izaugsmi arī turpmāk, Latvijā darbu sācis jauns veikalu tīkls Multum.

Tas specializējas Rietumeiropas tirgum paredzētu produktu tirdzniecībā. Šī un nākamā gada laikā plānots atvērt vēl vismaz septiņas jaunas tirdzniecības vietas, un veikalu tīkla attīstībā tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro. Jau nākamnedēļ Multum plāno atklāt divas jaunas tirdzniecības vietas Aizkrauklē.

"Kā vietējā kapitāla uzņēmumam Multum misija ir nodrošināt produktu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc apzināti attīstām veikalu tīklu ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Nākamo piecu gadu laikā plānojam atvērt vismaz 25 jaunas tirdzniecības vietas un saskatām lielu potenciālu mūsu piedāvājumam,” uzsver Multum dibinātājs un vadītājs Raimonds Galinskis.

Aizkraukles novada dome šonedēļ nolēma pamestās jaunbūves Lāčplēša ielā 14 īpašniekam ķīnietim uzdot par pienākumu ēku nekavējoties nožogot un drīzumā veikt konservācijas darbus. Ja viņš to nedarīs, pašvaldība lems par ēkas piespiedu nojaukšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Izrādās, ka ēka Lāčplēša ielā 14, ko aizkrauklieši dēvē par graustu, juridiski ir jaunbūve ar 0,815 hekt­āru lielu zemes gabalu. Kādreiz tur bijis iecerēts bērnu centrs ar bērnu kafejnīcu. Savulaik būvatļauja bija izsniegta individuālajam uzņēmumam Rūķis, taču būvniecība pārtraukta 1993. gadā, un būvatļauja vairs nav pagarināta.

Īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagadējais īpašnieks ir ķīnietis Čengs Čens (Cheng Chen), kurš deklarēts Ozolnieku novadā. Viņš īpašumu Zemesgrāmatā reģistrējis 2014. gada jūnijā. Pašvaldību viņš esot informējis par ieceri ēkā ierīkot izstāžu zāli, tomēr, visticamāk, īpašums iegādāts, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju.

Aizkrauklē, Gaismas ielā, universālveikala piebūves ceturtajā stāvā, vakar atvērts jauns veikals. Tā saimniece ir 23 gadus jaunā ķīniete Čuaņmei Sja (Chuanmei Xia).

SIA Hua Ja veikals Latvijā ir šobrīd vienīgais. Tajā nodarbinātas trīs pārdevējas, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veikals aizņem visu ceturto stāvu, un tā lielākajā daļā izvietoti apģērbi. Aizkraukliešiem te piedāvā arī apavus, parfimēriju, galantēriju, traukus, bērnu rotaļlietas, kā arī dažādus sadzīves sīkumus.

Visu rakstu lasiet Staburaga 15. septembra numurā.

23. jūnijā, kad Latvijā svinējām Līgo svētkus, ap pulksten 13.25 Aizkrauklē novērota stipra krusa, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aizkrauklietis Jānis Galviņš atsūtījis fotogrāfijas, kurās redzams, ka lieli krusas graudi pat automašīnu jumtus noklāja ar ledus kārtiņu. Krusa ilga aptuveni 15 minūtes.

Savukārt Vladimirs Petrovs pastāstījis, ka Aizkrauklē uzkritis tik daudz krusas, ka bērni varēja līgot nevis apkārt ugunskuram, bet sniegavīram, kuru bija izveidojuši no krusas graudiem.

Kā pieredzēja db.lv, krusa no debesīm krita arī Madonas pusē.

ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā šogad pabeigs būvniecības projektus astoņos Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Kopumā ugunsdzēsēju depo atjaunošanā ieguldīti 2,3 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 1,06 milj. Ls.

Ugunsdzēsēju depo pabeigta Strenčos, Valkā, Gulbenē, Līvānos, Ķeipenē un Aizkrauklē, savukārt Liepājā un Ventspilī remontdarbi vēl turpinās.

Projekta ietvaros ir veikti uzlabojumi depo ēkām, uzlabojot ugunsdzēsēju darba apstākļus, savukārt Strenčos, Gulbenē, Aizkrauklē un Ventspilī ir paplašinātas garāžas, lai tajās būtu iespējams izvietot modernu glābšanas tehniku.

Pēc šo projektu pabeigšanas ASV Vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir ieplānojis vairākus jaunus projektus sadarbībā ar Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu - februāra sākumā ir uzsākti rekonstrukcijas darbi Kuldīgā, kur paredzēts atjaunot šobrīd neizmantotās Kuldīgas slimnīcas telpas, lai tur izvietotu Kurzemes reģionālo vadības un dispečeru centru. Projekta finansējumu – 880 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 425 tūkst. Ls) – Civilās sadarbības programmas ietvaros piešķīrusi ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā.

Popularizējot autonomus bezpilota transportlīdzekļus un piedāvājot risinājumus to izmantošanai sabiedriskajā transportā ikdienā, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) sācis jauna projekta īstenošanu, kurā šādu transporta veidu izmēģinās Jelgavā un Aizkrauklē, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.

Ar projekta Sohjoa Baltic aktivitātēm Latvijā tiks sperts plats solis bezvadītāju transporta izmantošanā, pētot, popularizējot un praksē pārbaudot iespējas sabiedriskā transporta sistēmā izmantot autonomus bezpilota elektriskos autobusus.

Ņemot vērā, ka autonomi transportlīdzekļi satiksmē ir jaunums visā Eiropā, un šobrīd tāda tipa transportlīdzekļus lielākoties izmanto slēgtās teritorijās - lidostās vai lielās ražotnēs -, projektā liels uzsvars tiks likts uz iesaistīšanos juridisko jautājumu risināšanā un sinhronizēšanā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lielākajā daļā projekta dalībvalstu esošā likumu bāze šobrīd neļauj satiksmē pilnvērtīgi izmantot visas šādu transportlīdzekļu iespējas, un automašīnās nepieciešams "vadītājs", kurš var pārņemt vadību bīstamās situācijās. Tāpat nepieciešamas kompleksas izmaiņas vairākos likumos un noteikumos, lai precīzi noteiktu atbildības un satiksmes organizēšanu. Arī Latvijā plānots sākotnēji piedāvāt līdzīgu modeli, pirmo izmēģinājuma braucienu laikā autobusā vienmēr atrodoties pavadonim, līdzīgi kā pirmsākumos tas bija liftos.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Auto Cardan Aizkrauklē, kas ražo un remontē autodetaļas – kardānus.

Uzņēmums ir dibināts pirms 15 gadiem, taču pirms pieciem gadiem tā nosaukums tika mainīts no Auto Kardāns uz Auto Cardan, stāsta Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš. Kad krīzes laikā uzņēmums domāja par turpmākajiem plāniem, Latvijas tirgus bija apstājies un kļuva par mazu, tādēļ kompānija nolēma neapstāties pie vietējā tirgus apgūšanas vien, bet paplašinājās, sākot darbu Igaunijā. Patlaban divus gadus strādā uzņēmuma darbnīca Igaunijā.

Pērn kompānijas apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem eiro un uzņēmumā strādā 15 darbinieki.

Pagājušajā gada septembrī Auto Cardan ievācās jaunajās telpās, kas uzbūvētas ar LAD un DNB bankas finansējuma palīdzību. Pirms tam uzņēmums īrēja telpas Aizkrauklē citā vietā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Mazumtirgotājs Mego šogad jaunus veikalus neplāno atvērt, pastāstīja kompānijas valdes locekle Ināra Hupenija.

«Pagaidām neplānojam [atvērt jaunus veikalus]. (..) Ja būs izdevīgi, tad atvērsim. Pagājušajā gadā mēs arī atvērām divus jaunus veikalus Alūksnē un Imantā, Anniņmuižas ielā. Jebkurā gadījumā labu piedāvājumu mēs garām nelaidīsim,» teica Mego valdes locekle.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka 1.aprīlī Mego plāno slēgt veikalu Aizkrauklē. «Vienu Mego veikalu ir jātaisa ciet tāpēc, ka šo veikalu īpašnieki pārdeva izsolē, mēs [līdz šim] telpas nomājām. Veikals izvietots Aizkrauklē, to māju nopirka Madara 89, un tur turpmāk būs Top veikals,» sacīja Hupenija.