Rūpniecības smagsvara statusu Aizkrauklei nav izdevies saglabāt, tomēr pilsēta joprojām ir mājvieta vairākām nozīmīgām ražotnēm - tā īsumā var raksturot uzņēmējdarbības situāciju pilsētā, par kuras simbolisku pamatakmeni var uzskatīt Latvijas lielāko elektrības ražotni - Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), raksta laikraksts Diena.

Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs, norāda laikraksts. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.

«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» laikrakstam uzsvēris Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norādījis, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.

Šodien, 22.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par nekustamā īpašuma Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministru kabinets devis atļauju Aizsardzības ministrijai iegādāties valsts aizsardzības vajadzībām nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā. Nekustamajā īpašumā izvietos Zemessardzes 55.kājnieku bataljonu.

Zemessardzes militārās bāzes izveide notiek atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un valdības deklarācijā noteiktajam ar mērķi nodrošināt Zemessardzes attīstību atbilstoši valsts aizsardzības vajadzībām.

Šobrīd bataljons atrodas Aizkrauklē Spīdolas ielā 20 trijās valstij piederošās būvēs uz fiziskai personai piederošas zemes 0,4 ha platībā, kas atrašanās vietas un izmēra ziņā neatbilst bataljonam izvirzītajām operacionālajām un fiziskās drošības prasībām, kā arī izslēdz iespēju nodrošināt uzņemošās valsts funkcijas.

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Aizkrauklē jau 14 gadus darbojas SIA Auto Cardan, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Auto Kardāns, taču visu šo laiku uzņēmuma darbinieki strādājuši īrētās telpās. Nupat sākti būvdarbi, lai uzceltu savu ražotni, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Auto Cardan inženieris Guntis Klūga stāstījis, ka uzņēmums jau pasen nopircis zemi Aizkraukles pagastā, Ošos, līdzās pašreizējai ražotnei Kalna ielā 17, bet tikai tagad radusies izdevība jaunas ēkas celšanai izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kuru administrē Lauku atbalsta dienests. Par savu naudu vien ražotni pašlaik uzcelt nevarētu. Ēkas būve izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro, un trešo daļu izmaksu segs ERAF. Sākotnēji bija iecerēts būvēt divstāvu ēku, tomēr, lai samazinātu izmaksas, nolemts celt vienstāva būvi 1070 kvadrātmetru platībā. Tur būs gan ražošanas, gan administrācijas telpas un noliktava, ziņo Staburags.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

23. jūnijā, kad Latvijā svinējām Līgo svētkus, ap pulksten 13.25 Aizkrauklē novērota stipra krusa, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aizkrauklietis Jānis Galviņš atsūtījis fotogrāfijas, kurās redzams, ka lieli krusas graudi pat automašīnu jumtus noklāja ar ledus kārtiņu. Krusa ilga aptuveni 15 minūtes.

Savukārt Vladimirs Petrovs pastāstījis, ka Aizkrauklē uzkritis tik daudz krusas, ka bērni varēja līgot nevis apkārt ugunskuram, bet sniegavīram, kuru bija izveidojuši no krusas graudiem.

Kā pieredzēja db.lv, krusa no debesīm krita arī Madonas pusē.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā šogad pabeigs būvniecības projektus astoņos Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Kopumā ugunsdzēsēju depo atjaunošanā ieguldīti 2,3 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 1,06 milj. Ls.

Ugunsdzēsēju depo pabeigta Strenčos, Valkā, Gulbenē, Līvānos, Ķeipenē un Aizkrauklē, savukārt Liepājā un Ventspilī remontdarbi vēl turpinās.

Projekta ietvaros ir veikti uzlabojumi depo ēkām, uzlabojot ugunsdzēsēju darba apstākļus, savukārt Strenčos, Gulbenē, Aizkrauklē un Ventspilī ir paplašinātas garāžas, lai tajās būtu iespējams izvietot modernu glābšanas tehniku.

Pēc šo projektu pabeigšanas ASV Vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir ieplānojis vairākus jaunus projektus sadarbībā ar Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu - februāra sākumā ir uzsākti rekonstrukcijas darbi Kuldīgā, kur paredzēts atjaunot šobrīd neizmantotās Kuldīgas slimnīcas telpas, lai tur izvietotu Kurzemes reģionālo vadības un dispečeru centru. Projekta finansējumu – 880 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 425 tūkst. Ls) – Civilās sadarbības programmas ietvaros piešķīrusi ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā.

Popularizējot autonomus bezpilota transportlīdzekļus un piedāvājot risinājumus to izmantošanai sabiedriskajā transportā ikdienā, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) sācis jauna projekta īstenošanu, kurā šādu transporta veidu izmēģinās Jelgavā un Aizkrauklē, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.

Ar projekta Sohjoa Baltic aktivitātēm Latvijā tiks sperts plats solis bezvadītāju transporta izmantošanā, pētot, popularizējot un praksē pārbaudot iespējas sabiedriskā transporta sistēmā izmantot autonomus bezpilota elektriskos autobusus.

Ņemot vērā, ka autonomi transportlīdzekļi satiksmē ir jaunums visā Eiropā, un šobrīd tāda tipa transportlīdzekļus lielākoties izmanto slēgtās teritorijās - lidostās vai lielās ražotnēs -, projektā liels uzsvars tiks likts uz iesaistīšanos juridisko jautājumu risināšanā un sinhronizēšanā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lielākajā daļā projekta dalībvalstu esošā likumu bāze šobrīd neļauj satiksmē pilnvērtīgi izmantot visas šādu transportlīdzekļu iespējas, un automašīnās nepieciešams "vadītājs", kurš var pārņemt vadību bīstamās situācijās. Tāpat nepieciešamas kompleksas izmaiņas vairākos likumos un noteikumos, lai precīzi noteiktu atbildības un satiksmes organizēšanu. Arī Latvijā plānots sākotnēji piedāvāt līdzīgu modeli, pirmo izmēģinājuma braucienu laikā autobusā vienmēr atrodoties pavadonim, līdzīgi kā pirmsākumos tas bija liftos.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Auto Cardan Aizkrauklē, kas ražo un remontē autodetaļas – kardānus.

Uzņēmums ir dibināts pirms 15 gadiem, taču pirms pieciem gadiem tā nosaukums tika mainīts no Auto Kardāns uz Auto Cardan, stāsta Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš. Kad krīzes laikā uzņēmums domāja par turpmākajiem plāniem, Latvijas tirgus bija apstājies un kļuva par mazu, tādēļ kompānija nolēma neapstāties pie vietējā tirgus apgūšanas vien, bet paplašinājās, sākot darbu Igaunijā. Patlaban divus gadus strādā uzņēmuma darbnīca Igaunijā.

Pērn kompānijas apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem eiro un uzņēmumā strādā 15 darbinieki.

Pagājušajā gada septembrī Auto Cardan ievācās jaunajās telpās, kas uzbūvētas ar LAD un DNB bankas finansējuma palīdzību. Pirms tam uzņēmums īrēja telpas Aizkrauklē citā vietā.

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Mazumtirgotājs Mego šogad jaunus veikalus neplāno atvērt, pastāstīja kompānijas valdes locekle Ināra Hupenija.

«Pagaidām neplānojam [atvērt jaunus veikalus]. (..) Ja būs izdevīgi, tad atvērsim. Pagājušajā gadā mēs arī atvērām divus jaunus veikalus Alūksnē un Imantā, Anniņmuižas ielā. Jebkurā gadījumā labu piedāvājumu mēs garām nelaidīsim,» teica Mego valdes locekle.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka 1.aprīlī Mego plāno slēgt veikalu Aizkrauklē. «Vienu Mego veikalu ir jātaisa ciet tāpēc, ka šo veikalu īpašnieki pārdeva izsolē, mēs [līdz šim] telpas nomājām. Veikals izvietots Aizkrauklē, to māju nopirka Madara 89, un tur turpmāk būs Top veikals,» sacīja Hupenija.

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Aizkrauklē atklāta SIA Euroaptieka filiāle. Jau pirmajā zāļu tirgotavas darbības dienā par pircēju trūkumu nevarēja sūdzēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Māris Lūks, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka Aizkraukle kā jaunās — 49. — aptiekas Latvijā atvēršanas vieta ir daļa no uzņēmuma plāna ar šīs aptiekas tīklu pārklāt visu valsti, atvērt pa uzņēmumam katrā bijušā rajona centrā. Šobrīd 28 filiāles darbojas Rīgas apkārtnē.

Atvēršanas dienā aptiekā bija ļoti daudz pircēju, novērojis Staburags.

Pilsētā sākot darboties jaunam uzņēmumam, par atgriešanos darba vidē pēc vairākiem bezdarbnieces statusā pavadītiem gadiem priecājusies aizkraukliete Antoņina Bulova. Viņa aptiekā ir datu ievades operatore. Arī pārējās trīs darbinieces, pieredzējušās farmaceites — Ļubova Kupriņenko, Anna Livčenko un Ina Skrimble — ir no Aiz­kraukles.

Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5, vairāk nekā desmit gadus darbojās Rīgā reģistrētās SIA Enhars veikals-kafejnīca Pie Anniņas. 2. janvārī pircējiem veikals slēgts. Veikala telpas nu ir tukšas — mēbeles un iekārtas jau gandrīz pilnībā aizvestas.

Bez darba palikušas divas pārdevējas un divas konditorejas izstrādājumu cepējas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pēc SIA Enhars tirdzniecības speciālista Rolanda Englanda informācijas, veikals vairs nebija rentabls, tādēļ īpašnieki to nolēmuši slēgt.

Šī paša iemesla dēļ ārpus Rīgas slēgti vēl vairāki veikali. Nodokļu slogs pieaug, taču ieņēmumi vairs nav tik lieli.

Logu un durvju ražošanas uzņēmums JELD-WEN drīzumā pabeigs paplašināt rūpnīcu Aizkrauklē. Tas dos iespēju ievērojami palielināt esošās ražošanas jaudas, kā arī radīs ap 70 jaunu darba vietu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šī esot skaidra norāde uz uzņēmuma plāniem investēt Aizkraukles reģiona attīstībā - uzsvēruši uzņēmuma pārstāvji. Pie tam uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus to jauno Aizkraukles reģiona cilvēku apmācībā, kuri sāks darbu jaunradītajās darba vietās.

Radot apmēram 70 jaunu darba vietu, uzņēmums plāno nodarbināt vietējos cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvji atklājuši, ka jauno darbinieku apmācību organizēs uz vietas ražotnē, nodrošinot viņiem jaunu zināšanu un prasmu apguvi.

Uzņēmums Aizkrauklē darbu sāka pirms 20 gadiem, no neliela durvju ražošanas ceha izaugot par lielu un stabilu kompāniju, kurā šobrīd strādā ap 240 cilvēku.

Lai mazpilsētā uzsāktu biznesu «no nulles» nepieciešama drosme, optimisms, ir jāizmēģina visas iespējas. Taču gada laikā iespējams noiet ceļu no idejas līdz veikala durvju atvēršanai, savā pieredzē dalās Irita Riekstņa, kas šīs nedēļas beigās Aizkrauklē atvērusi apavu veikalu Justinstyle.

I. Riekstiņa, kas pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā un pēc tā atgriezīsies darbā Swedbank filiālē, vēlējās atvērt jaunu apavu veikalu arī tādēļ, ka līdz šim Aizkrauklē teju neesot bijis iespējams atrast tādas kurpes, kādas sirds kāro. Agrāk visbiežāk meklējumi beidzās kādā Rīgas veikalā. Lai arī citiem nevajadzētu mērot tālu ceļu, nolemts tādu iespēju pietuvināt Aizkraukles reģiona pircējiem, raksta Staburags.

Veikala atvēršanai nepieciešamo starta kapitālu I. Riekstiņa saņēma Hipotēku bankā, iesniedzot biznesa plānu «Starta programmā jaunajiem uzņēmējiem». Rezultātā vasaras beigās viņa saņēma piecus tūkstošus latu biznesa uzsākšanai.

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.