Jaunākais izdevums

Vācijā ik gadu uzbūvēto jauno mājokļu skaits līdz 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu samazināties par 35%, prognozē pētniecības organizācija "Euroconstruct", brīdinot par vērienīgu mājokļu trūkumu turpmākajos gados.

"Euroconstruct" prognozes liecina, ka 2026.gadā Vācijā tiks pabeigti vien 175 000 mājokļu jeb par 95 000 mazāk nekā 2023.gadā.

Tikai Zviedrijā no 19 izanalizētajās Eiropas valstīm tiek prognozēts straujāks pabeigto dzīvokļu skaita kritums nekā Vācijā.

"Jaunu mājokļu būvniecība Vācijā bieži vien vairs nav iespējama, galvenokārt būvniecības un finansēšanas izmaksu straujā pieauguma dēļ. Politiķi pagaidām vēl nav uzlabojuši pamatnosacījumus," skaidro izpētes institūta "Ifo" būvniecības eksperts Ludvigs Dorfmeisters.

Eksperti uzskata, ka bez nodokļu samazinājumiem un mērķtiecīgām subsīdijām 2027.gadā Vācijā trūks aptuveni 830 000 dzīvokļu.

"Būvniecība šobrīd ir būtībā neiespējama. Ikviens, kurš šodien veiks būvniecību, bankrotēs," norāda Centrālās nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Andreass Materns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas veicināšanai reģionos nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma nelieliem kredītiem

LETA,20.09.2024

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vilina ne tikai jūra, bet arī īpašumu cenas – kāpēc lietuvieši pērk mājokļus Liepājā?

Db.lv,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

  • 70 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī; 76 – martā; 76 – februārī; 78 – janvārī);

  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (9% - jūnijā; 9% - maijā; 9% - aprīlī; 9% - martā; 9% - februārī; janvārī – 9%);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūnijā – 17%; maijā – 18%; aprīlī – 19%; martā – 21%; februārī - 22%; janvārī – 22%);

  • 59% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%; martā – 50%; februārī – 46%; janvārī – 45%);

  • - 10%** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (jūnijā – 4%; maijā – 11%; aprīlī – 11%; martā – 18%; februārī – 14%; janvārī – 14%). Šobrīd izdevīgāk pirkt.

  • 26% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos (maijā – 24%; aprīlī – 26%; martā – 26%; februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” darījumu vadītāji.

Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunie mājokļi šogad kļūs pieejamāki?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ārkārtas sēdē trešdien atbalstīja Likuma par 2025.gada valsts budžetu projektu.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 17,7 miljardus eiro, kas ir par 900 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā šogad.

Savukārt valsts budžeta izdevumu pieaugums plānots par 600 miljoniem eiro jeb 3,5% līdz 18,2 miljoniem eiro.

Lietuvas budžets arī nākamgad būs ar deficītu 

Lietuvai arī nākamgad būs valsts budžets ar deficītu, jo valstij būs jāaizņemas...

Nominālais budžeta deficīts saglabāsies 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī. Tas atbilst šā gada papildbudžetā paredzētajam deficīta līmenim un Māstrihtas kritērijos noteiktajam. Būtiska drošības un sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, valsts parāds pieaugs par 930 miljoniem eiro līdz 24,3% no IKP.

Kopā ar budžetu tika apstiprināta arī valsts budžeta stratēģija 2025.-2028.gadam.

Igaunijas valdības preses dienestā informēja, ka turpmākajos četros gados Igaunijas militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro, kam 1,6 miljardi eiro tika pievienoti kā daļa no valsts budžeta stratēģijas, kas paredzēta tālās darbības ieroču sistēmu munīcijas iegādei laikposmā līdz 2031.gadam.

Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP, katru gadu sasniedzot vismaz 3,3% no IKP un 2027. gadā sasniedzot 3,6% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.

Stiprinot savas neatkarīgās aizsardzības spējas, Igaunija turpinās atbalstīt Ukrainu ar summu, kas atbilst 0,25% no IKP jeb ir vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā. Valsts to sasniegs, cik vien iespējams, izmantojot Igaunijas aizsardzības rūpniecības ražojumus, tādējādi iezīmējot līdz šim lielāko valsts rūpniecības izaugsmes plānu.

Pēc valdības domām, militārā aizsardzība ir veiksmīga, ja to atbalsta sabiedrība un ja iedzīvotāji un varas iestādes ir gatavi krīzēm. Šim nolūkam turpmākajos četros gados investīcijām plaša mēroga valsts aizsardzībā tiks piešķirti papildu 219 miljoni eiro, no kuriem 165 miljoni eiro paredzēti iekšējās drošības stiprināšanai. Finansētie projekti ietvers Igaunijas-Krievijas robežas izbūvi, hibrīdapdraudējumu novēršanu un civilās aizsardzības stiprināšanu.

Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028.gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.

Kā ekonomikas veicināšanas pasākums nākamā gada budžetā ir paredzēti 1,9 miljardi eiro investīcijām un ieguldījumu subsīdijām. Investīciju līmeņa ziņā Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

Ekonomikas stimulēšanai turpmākajos gados tiks novirzīti papildu 402,6 miljoni eiro ieņēmumu no oglekļa dioksīda kvotu pārdošanas. Divas trešdaļas no šīs summas tiks piešķirtas "Rail Baltica" būvniecībai. Ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā daudzdzīvokļu ēkās tiks izmaksāti 50 miljoni eiro, un 25 miljoni eiro tiks piešķirti zaļo tehnoloģiju atbalstam jūrniecības nozarē.

Valdība ieguldīs 50 miljonus eiro visaptverošos risinājumos videi draudzīgāka ūdeņraža ražošanai un izmantošanai. Vēl 74 miljoni eiro tiks izlietoti elektrotīkla stiprināšanai un jaunu pieslēguma jaudu izveidei. Lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinātu energoapgādes drošību, ar privāta finansējuma palīdzību tiek izstrādāti valsts iezīmēti teritorijas plānojumi Rīgas jūras līča vēja ģeneratoru parka pieslēgumam un ceturtajam Igaunijas un Latvijas elektrības starpsavienojumam,.

Valdība 2025.-2028.gadā atbalstīs plaša mēroga ieguldījumus augsto tehnoloģiju ražošanā 160 miljonu eiro apmērā, kas stiprinās Igaunijas eksportu un radīs labi apmaksātas darbavietas ārpus tā sauktajiem zelta apļiem.

Līdz 2025.gada beigām valdība palielinās valsts ieguldījumu fondā "Smartcap" izveidotā aizsardzības fonda apjomu līdz 100 miljoniem eiro. Fonds iegulda līdzekļus uzņēmumos, kas izstrādā militārus produktus un tehnoloģijas, un ieguldījumu fondos, kas atbalsta augstas pievienotās vērtības un dziļo tehnoloģiju uzņēmējdarbību Igaunijā.

Nākamajā gadā valsts piešķirs 262,6 miljonus eiro darbības atbalstam augstākajai izglītībai, kas ļaus apmācīt lielāku skaitu studentu, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomās.

Valsts izdevumu samazinājums nākamajos četros gados sasniegs vienu miljardu eiro, bet, ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus, - 1,4 miljardus eiro. Valsts sektora izdevumi nākamajos trīs gados tiks samazināti par 10%.

No valdības lēmumiem izrietošo valsts procentu izdevumu samazinājums nākamajos četros gados būs aptuveni 200 miljoni eiro.

Pārskatot budžetu, valdība optimizēja sociālos pakalpojumus un nolēma reformēt pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoto bezdarbnieku pabalstu sistēmu. Jaunā bezdarbnieku pabalstu sistēma stāsies spēkā 2026. gada 1.janvārī, un paredzams, ka līdz 2028.gadam tā valsts budžetā ietaupīs vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Lēmumi labklājības jomā ietver slimības pabalsta un vecāku pabalsta ierobežošanu līdz divkāršam vidējās mēnešalgas apmēram, sākot no 2026.gada. Turklāt no 2025.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs netiks veiktas par vecākiem, kas nestrādā. No 2025.gada aprūpes namos dzīvojošiem pensionāriem vairs nemaksās pabalstu, kas ir paredzēts pensionāriem, kuri dzīvo vieni.

Valsts arī samazinās birokrātiju un administratīvās izmaksas pētniecībā un attīstībā, un ministrijas vairs nesaņems papildu līdzekļus papildu pētniecības projektiem. Kā norāda valdība, samazinājumi tieši neietekmēs pētnieku, izcilības centru un uzņēmumu, kas nodarbojas ar pētniecību, darbu jeb inovācijas aktivitātes, kas veicina Igaunijas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.

2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojās, taču priekšā gara atkopšanās

Db.lv,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamību uzlabotu PVN likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem

LETA,11.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru