Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Arī nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” eksperti norāda uz pozitīvu izaugsmi. “Ja vēl pērnā gada sākumā mājokļu tirgus neuzrādīja manāmas atveseļošanās pazīmes, tad otrais pusgads iezīmēja krietni augstāku aktivitāti un virzīja pircējus uz lēmumu pieņemšanu,” saka “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Pēc “Latio” datiem, pircēju aktivitāte galvaspilsētā ir būtiski palielinājusies, kopējam darījumu skaitam gada pēdējos mēnešos uzrādot pieauguma tendenci, tostarp darījumiem ar hipotekārajiem kredītiem.

Raugoties uz mājokļu un attiecīgi arī hipotekāro kredītu tirgu 2025. gadā, joprojām ir piesardzīgs optimisms, ka izaugsme varētu turpināties.

“Stabila nodarbinātība un atsevišķās nozarēs pieaugošais atalgojums apvienojumā ar zemākām “Euribor” procentu likmēm varētu veicināt klientu lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem, tostarp ļaus apsvērt lielāku mājokļu iegādi vai investīcijas energoefektīvās renovācijās,” prognozē “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Vienlaikus viņš brīdina, ka Baltijas valstis, kā mazas atvērtas ekonomikas, joprojām ir pakļautas ārējās vides satricinājumiem, un joprojām ir vairāki nezināmie.

Eiropa ar bažām raugās uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), jo līdz šim Donalds Tramps ir bijis agresīvs savos solījumos. Proti, piemērot Kanādai un Meksikai 25 % tarifus, ja tās neko nedarīs ar nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu. Taču valstis ir uzsākušas sarunas, un šķiet, ka krasi tirdzniecības ierobežojumi varētu arī nenotikt.

“Vienlaikus ASV prezidents ir solījis mazāk pievērsties klimata pārmaiņām, savukārt, ja Eiropas Savienība turpinās pieturēties pie sava ekoloģiskā grafika, tad tas neapšaubāmi samazinās dalībvalstu konkurētspēju nākotnē. Vēl viens izaicinājums Eiropā ir Vācijas ekonomika, kas saskaras ar nopietnām strukturālām problēmām. Ekonomiskie modeļi, kas balstīti uz lēto Krievijas gāzi, vairs nedarbojas, un ziņas par vērienīgu atlaišanu un rūpnīcu slēgšanu no Vācijas nāk gandrīz katru dienu, decembrī notika arī autoražotāju darbinieku streiks,” skaidro Eametss.

Viņš arī vērš uzmanību, ka vēl viens nezināmais ir potenciālās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā. “Vai ar starptautiskajiem centieniem izdosies izbeigt karu Ukrainā un kādas būs sekas mums? Vai pie apvāršņa ir jauna ģeopolitiskā krīze, kas var izraisīt vēl vienu bēgļu krīzi Eiropā? Ir daudz neatbildētu jautājumu,” uzskata eksperts.

Savukārt “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva pieļauj, ka varētu atgriezties interese par lielākām platībām un cilvēki meklēs modernus, komfortablus, mūsdienu prasībām atbilstošus mājokļus.

Vienlaikus tirgū saglabājas arī izaicinājumi, piemēram, nepietiekams kvalitatīvu īpašumu piedāvājums reģionos un ierobežotas hipotekārā kredīta iespējas tālākās lauku teritorijās.

Pēc “Latio” datiem, darījumu skaits pieaug arī ārpus Rīgas, taču ne tik strauji. Cilvēki migrē tur, kur ir darba vietas un kur var atrast mitekli. Turklāt ekonomiski attīstītos reģionos bieži vien ir grūtības ar mājokļa atrašanu.

“Pieprasītākajās pilsētās, kā Valmierā, Jelgavā un Cēsīs, mājokļu cenas nu jau ir pietuvojušās Rīgas līmenim, taču kvalitatīvu piedāvājumu ir maz. Savukārt pilsētas, kurās attīstās īres nami, uzrāda pozitīvu izaugsmi, signalizējot par pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanu,” norāda Ijevleva.

“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs komentē, ka viens no bankas 2025. gada fokusiem būs hipotekārā kreditēšana gan otrreizējā tirgū, gan reģionos. “Mēs redzam, ka pircēji arvien biežāk apsver investīcijas mūsdienīgās, energoefektīvās mājās, tāpēc būsim paredzējuši izdevīgākus piedāvājumus arī remontam un energoefektivitātes uzlabošanai,” piebilst Surgofts.

Papildu tendence, kas varētu ietekmēt mājokļu kreditēšanas tirgu, ir pārmaiņas cilvēku uzvedībā, proti, pieaug vēlme īrēt. Pēc “Latio” novērojumiem, ja agrāk īrēšana bija kā pagaidu risinājums, līdz pienāks izdevīgāks brīdis pirkt īpašumu, tad tagad īre ir kļuvusi ne tikai par īstermiņa risinājumu, bet par apzinātu izvēli, kas balstās uz mobilitātes un elastības vērtību. Ir aktivizējusies īres namu būvniecība vairākās lielajās pilsētās.