Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Austrijas galvaspilsēta Vīne iecerējusi iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sarūpēt labākās sabiedriskās tualetes, ja salīdzina visas Eiropas galvaspilsētas, ziņo thelocal.at.

Tuvākajos gados ievērojamas pārmaiņas piedzīvos 30 sabiedriskās tualetes. Lai izmantotu jaunās paaudzes tualetes, gan būs jāšķiras no 50 centiem. Taču lietotājiem tiek solīti nomierinoši mežu skati un putnu dziesmas, kā arī it viss šajās tualetēs norisināsies automatizēti, piemēram, nebūs nepieciešams pieskarties ziepju dozatoriem, krāniem. Tualetes būs piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti un drošas pret vandaļiem.

Kopumā sabiedrisko tualešu skaits pilsētā tiks samazināts - no 270 līdz 150.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Rīgas jūras līcī ieplūst kanalizācija. Tas notiek Mellužos – pāris kilometrus no Bulduru, Dzintaru un majoru pludmalēm, virs kurām pērn lepni plīvoja Zilais karogs, kas apliecina peldvietas ūdens kvalitāti, vēsta laikraksts Diena.

No vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī, novēroja laikraksts Diena. Turpat SIA Jūrmalas ūdens uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju un cita veida kanalizāciju saturs.

«Mums nav izejas. Lai mazāk piesārņotu vidi, būtu jāizmanto sausā tualete, mājās nedrīkstētu būt vanna, izlietne un veļasmašīna. Pretējā gadījumā nieka tualetes bedre pārplūstu pāris dienās. Taču zināms, ka cilvēki tā dzīvot nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk gruntsūdeņos nonāk tualetes slapjā daļa un mazgājamie līdzekļi, pēc tam grāvjos, tad uz jūru. Pavasaros pastaigājoties no Asariem līdz Dubultiem pārņem tualetes smārda mākonis,» stāsta Anita.

Liepājas higiēnas preču ražošanas uzņēmums iCotton plāno 2018.-2019.gadā sākt vienreizējo ekopamperu ražošanu no pilnīgi jauna veida uzsūcošā materiāla, kāds līdz šim Eiropā nav ticis izmantots, «ar teju kosmiskām tehnoloģijām, intervijā pavēstīja iCotton izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Patlaban uzņēmuma sortimentā ir vienreizējie palagi, bet drīzumā tiek plānots sākt bērnu vienreizējo pamperu ražošanu, izmantojot jaunas metodes un jaunu uzsūcošo materiālu, kāds šobrīd tiek izmantots vienīgi Japānā , bet nesen sāka ražot arī Ķīnā, skaidroja uzņēmējs.

«Tas ir pilnīgi jauns absorbents, kāda Eiropā pagaidām nav. Galvenās jebkura absorbenta konkurētspējai svarīgās īpašības - tam ir labi jāuzsūc, arī jāattur nepatīkamās smakas, kā arī tam ir jābūt labi pārstrādājamam pēc izlietošanas,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.

«Jaunajam materiālam visas šīs īpašības ir augstā līmenī. Kas attiecas uz pārstrādi, tad pamperi ir biodegradējami. Tas ir, tie ir ekopamperi - tendence, kas gūst arvien lielāku popularitāti,»viņš piebilda.

Rīgas teritorijas plānojumā atzīts, ka tualešu skaits galvaspilsētā ir jāpalielina, tāpēc Rīgā plānots būvēt vairākas jaunas labierīcības, otrdien raksta laikraksts Diena.

Patlaban tiek būvēta sabiedriskā tualete Abrenes ielā, bet Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti projekti vēl sešu labierīcību izbūvei. Jaunās tualetes atradīsies Viesturdārzā, Nordeķu parkā pie Dzirciema ielas, Mežaparkā, Janševska prospektā, Kungu ielā pie Grēcinieku ielas, Līvu laukumā, un vēl viena būs starp Slokas un Bāriņu ielu, noskaidrojis laikraksts.

«Finanšu iespēju robežās ir plānots uzbūvēt vismaz divas sabiedriskās tualetes gadā,» stāstīja Mājokļu un vides departamenta direktora biroja pārstāve Ieva Bruņiniece. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inta Briede norāda, ka pašreizējais tualešu, kā arī informatīvo norāžu skaits par labierīcību atrašanās vietu nav pietiekams.

Jau otro gadu Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Tā veidošanā varēja piedalīties ikviens, iesakot labākos sabiedrisko tualešu projektus Latvijā trīs kategorijās – sabiedriskās vietas (restorāni, viesnīcas, kafejnīcas, tirdzniecības vietas u.tml.), sociālās nozīmes ēkas (skolas, slimnīcas, bibliotēkas, muzeji, koncertzāles), kā arī biroji un industriālās celtnes. Atsevišķi nominācijai varēja pieteikt energoefektīvas tualetes piemērus. Visvairāk tika pieteikti projekti sabiedrisko vietu kategorijā. Speciāli izveidota žūrija izvēlējās 10 labākās.

Atšķirībā no pērnā gada, šogad topā varēja pieteikt tikai jaunus projektus, kas īstenoti laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016.gada 30. septembrim.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Polijā par jaunāko interneta hītu kļuvis ar sniega un ledus garozu pārklāts vilciena tualetes pods. Kāda pasažiera uzņemtais skats, kas pavēries tualetē, Polijā izraisījis dažādu joku lavīnu, kā arī akcentējis poļu vilcienu tehniskās problēmas.

Pods, kas Polijas medijos jau ieguvis apzīmējumu «sniega karalienes tronis», pamanīts vilcienā, kas braucis no valsts ziemeļrietumu pilsētas Ščecinas uz galvaspilsētu Varšavu, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

«Es šo fotogrāfiju uzņēmu, lai demonstrētu apstākļus, kādi vilcienos valda ziemas laikā,» skaidro fotogrāfijas autore, kas atklājusi tikai savu vārdu – Agnieška. «Par laimi citi podi bija darbības kārtībā,» norādījusi autore. Fotogrāfija izvietota sociālajos tīklos, kur izpelnījusies gan lietotāju, gan arī Polijas mediju uzmanību.

Plašā uzmanība, kuru izpelnījās tualetes pods, likusi arī izteikties Polijas vilcienu kompānijas Przewozy Regionalne vadītājam Mihailam Silgeram (Michal Stilger). Viņš norādīja, ka tualetes kabīnē kāds bija atstājis vaļā logu, pa kuru vējš iekšā sapūta sniegu.

Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

«Pirmās desmitgades mērķis - labiekārtot tualetes Dzintaru koncertzālē - ir sasniegts. Jūrmalas pašvaldība iegādājusies vēl divas lielas tualetes Jaunā viļņa dalībnieku vajadzībām - tagad tualešu skaits ir divreiz lielāks nekā līdz šim. Nākamās desmitgades mērķis - Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija,» konkursa noslēgumam veltītajā preses konferencē teicis pasākuma galvenais rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs, vēsta laikraksts Diena.

«Runājot par Jaunā viļņa likteni, varu teikt, ka nav nemaz tik slikti. Jaunais vilnis paliek kopā ar Latviju, Jūrmalu un Raimondu Paulu,» viņš piebildis.

Arī R. Pauls apstiprinājis, ka «Maskava ir ieinteresēta turpināt projektu šeit, saprotot, ka Itālijā un Francijā šis pasākums nevienam nav vajadzīgs».

«Mūsu pasākums nav politisks, taču to visu laiku mēģina politizēt, un dažādas partijas mēģina no tā kaut ko sev izspiest. Šādu reakciju izraisīja piektdien notikušais nakts koncerts 11. novembra krastmalā Rījā, jo šī vieta esot svēta un tajā nedrīkst dejot. Pols Makartnijs ir uzstājies Maskavas Sarkanajā laukumā - viņš dziedāja Yesterday blakus Ļeņina mauzolejam. Kas tajā ir slikts?» norādījis I. Krutojs.

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Noslēdzies Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātais konkurss par Teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanu (aktīvo iekārtu izbūve) Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika īstenots atklāta konkursa veidā un tajā piedalījās viens pretendents – SIA Jūrmalas mežaparki, kas darbus veiks par 2,013 miljoniem eiro.

Pērnā gada novembrī par konkursa uzvarētāju tika izraudzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, kura plānoja darbus veikt par 3,138 miljoniem eiro, taču kompānija SIA Lemminkainen Latvija iesniedza sūdzību IUB. Rezultātā decembrī IUB aizliedza slēgt līgumu ar šo pretendentu, un tika izsludināts jauns iepirkums.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pērn 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti augustā apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

«Mans nolūks ir panākt, lai Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem apstākļi uzlabojas. Piemēram, ir ļoti lielas problēmas ar sanitārajiem mezgliem. Patlaban kopmītnēs nav normālu tualešu, ir dažas uz visiem audzēkņiem,» laikrakstam Diena sacījusi jaunā Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova, secinot, ka patlaban ģimnāzija ir tieši tādā pašā stāvoklī kā sešdesmitajos gados. «Jāņem vērā, ka tad, kad skolu cēla, nebija ne tādu iespēju, ne arī prasību. XXI gadsimtā normāla tualete ir elementāra prasība,» viņa uzsvērusi.

I. Amantova šonedēļ kļuva par ģimnāzijas direktori. Konkursā uz šo amatu kopumā tika saņemti septiņi pieteikumi, līdz pēdējai kārtai izturēja trīs pretendenti. Jaunā direktore ir olimpisko spēļu medaļniece, bijusi arī sporta skolas direktore. Pēdējā kārtā pretendentiem tika organizēta tikšanās ar sporta federāciju pārstāvjiem, treneriem, skolas darbiniekiem un audzēkņu vecākiem, lai arī tiem būtu iespēja iepazīties ar potenciālā direktora redzējumu par skolas attīstību.

«Amantovas trumpis bija izglītības sistēmas pārzināšana. Tā kā viņa jau ilgstoši vada sporta struktūrvienību, arī attieksme pret audzēkņiem ir nedaudz citāda. Viņa zina visas nianses izglītības jomā. Otrs kandidāts Andris Ulāns vairāk bija tendēts uz materiāltehnisko bāzi un būvniecību. Trešais neieradās vispār,» atklājis ģimnāzijas līdzšinējais izpilddirektors Pēteris Caics.

Galactico piecu tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu grupu Apeirons veicis uzlabojumus vides pieejamībā visos tirdzniecības centros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Projekta ietvaros tika uzlabotas pārvietošanās iespējas tirdzniecības centros - pārvietotas autostāvvietas, uzlabotas uzbrauktuves, nepieciešamības gadījumā tās tika aprīkotas ar margām, uzlabotas un modernizētas tualetes cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī uzlabotas norādes par vides pieejamību, lai apbrauktu šķēršļus - kāpnes, eskalatorus, sliekšņus u.c.

Rekonstruētajās māmiņu istabās tiek nodrošināta iespēja pabarot un apkopt mazuli. Šajās telpās var iebraukt ar bērnu ratiņiem, telpas ir piemērotas apmeklējumam vecākiem kopā ar bērniem.

Paralēli vides pieejamības uzlabošanai, LCM veicis uzlabojumus un papildinājumus klientu servisā, apvienojot visu šo pakalpojumu kopumu zem Galactico serviss standarta. Galactico serviss ir vienots kvalitātes standarts visos piecos Galactico tirdzniecības centros.

Latvijā iereibušos no sēšanās pie stūres cenšas atrunāt ar kampaņu No vadītāja līdz izvadītājam ir viena glāze, bet ASV krogos uzstādīti runājoši pisuāri, kas ir daļa no kampaņas, lai samazinātu transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā.

Alkohola lietotājiem Mičiganā, dzirdot, ka ar viņiem runā pisuārs, varētu šķist, ka iedzerts nedaudz par daudz.

Pateicoties kustības sensoram, pisuārs brīdina kroga apmeklētāju par briesmām, ko rada sēšanās pie stūres reibumā.

Tualetes apmeklētājs tiek sveikts ar vārdiem: «Hei, ieklausies - tā ir taisnība, es runāju ar Tevi.»

«Vai esi iedzēris, varbūt nedaudz par daudz?» saka pisuārs un tad brīdina: «Izdari sev un visiem pārējiem pakalpojumu un izsauc taksometru.»

Kampaņa tika sākta šonedēļ ar mērķi samazināt transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā pirms valsts neatkarības dienas svinībām.

Stikla plasta produkcijas ražotāja LSEZ SIA Scan-Plast Latvia Liepājas pludmalē uzstāda desmit īpaši izstrādāta dizaina pārvietojamās tualetes ar spoguļiem.

Jaunās tualešu kabīnes plānots izvietot veco, nolietoto tualešu vietā. Ņemot vērā, ka nedēļas nogalē Liepājas pludmalē notiks vērienīgs pludmales festivāls, vecās tualešu kabīnes pludmalē vēl tiks atstātas, informē Liepājas pašvaldība.

Par pārvietojamo tualešu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu tika izsludināts iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja Scan-Plast Latvia, solot izgatavot tualetes par kopējo summu 11,16 tūkst. latu, neskaitot PVN. Izmaksas sedz pašvaldība, īstenojot pludmales labiekārtošanu un vides kvalitātes uzlabošanu.

DB rakstīja, ka pērn LSEZ SIA Scan-Palst Latvia, kas līdz tam orientējās galvenokārt uz eksportu, dubultoja noietu vietējā tirgū. Liepājas pludmalē tika uzstādīta no stikla plasta izgatavota glābšanas stacija, kā arī ielu būvē sāka izmantot lietus ūdens noteku jeb gūliju restes, kas izgatavotas no stikla plasta.

Ceturtdien, 24.oktobrī, svinīgi tika atklāts slimnīcas 23.korpuss - Šarlotes poliklīnika, kur apvienotas bijušās pašvaldības poliklīnikas Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100, kā arī zobārstniecība Stabu ielā 9.

Agrākā stacionārās nodaļas ēka ar kopējo platību 2304 m2 ir pārveidota par bērnu veselības centru, kur pieejamas ģimenes ārstu prakses, bērnu speciālistu konsultācijas, stomatoloģijas, rehabilitācijas un ūdensdziedniecības pakalpojumi.

Restaurācijas darbi 23.korpusā tika veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma. Gan projektēšanu, gan ēkas rekonstrukcijas un renovācijas darbus veica AS LNK Industries, un kopumā objektā ieguldīti 1,8 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

23.korpusa ēka ir trīs stāvu ķieģeļu ēka ar mansardu. Ēkas cokola stāvs ir iedziļināts zemes līmenī. Jaunā telpu funkcija ir bērnu un pieaugušo poliklīnika ar bērnu ūdensdziedniecības un zobārstniecības pakalpojumiem.

Amerikāņi koronavīrusa krīzes laikā veido olu krājumus, kas saistāms ar to, ka cilvēki vairāk gatavo ēdienu savās mājās. Tas radījis olu deficītu un ievērojamu cenu pieaugumu, vēsta "CNN".

Saskaņā ar jaunākajiem “Nielsen” datiem nedēļā, kas noslēdzās 14. martā, olu pārdošanas apjomi palielinājās par 44%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Walmart" un citi lielie pārtikas preču tirgotāji pēdējās dienās ir ieviesuši ierobežojumus olu, tīrīšanas preču un citu produktu pirkšanai, kas ir īpaši pieprasīti.

"Patērētāji iepērkas panikā un, līdzīgi kā pirms vētrām, viņi pērk pienu, maizi, tualetes papīru un olas. Tikai šoreiz tas notiek valsts mērogā un daudz ilgāku laika periodu," komentējis Braiens Moscogiuri, izpētes uzņēmuma "Urner Barry" pārstāvis.

Mazumtirgotāji šobrīd pasūta līdz sešām reizēm lielāku olu daudzumu nekā ierasts. "Pircēji ir maksājuši milzīgu uzcenojumu, lai nodrošinātu piegādes," viņš sacījis.