Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Latvija ir viena no Eiropas interesantākajām ekonomikām, ceturtdien, atklājot Latvijas Biznesa forumu Londonā, atzina aģentūras Bloomberg galvenais redaktors valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos Džons Fraers.

Lai pārrunātu Latvijas ekonomikas potenciālu nākotnē un tās iespējas piesaistīt investīcijas, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un Baltic Internetional Bank forumā pulcēja Latvijas un Lielbritānijas valdības pārstāvjus, uzņēmējus un ekonomikas ekspertus.

Lielbritānijas valsts ministrs tirdzniecības un investīciju lietās lords Grīns no Hirstpīrpointas uzsvēra, ka Latviju un Lielbritāniju saista senas saites jau kopš viduslaikiem, kad apmaiņā pret britu vilnu no Latvijas uz Lielbritāniju tika vesti kokmateriāli, kas arī patlaban ir viens no galvenajiem produktiem, ko Latvija eksportē uz šo valsti.

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Vairākas pazīmes liecina, ka Latvijas ekonomika stabilizējas un atkopjas, tāpēc patlaban ir īstais brīdis, kad investoriem ieguldīt Latvijā, šodien Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības palātas rīkotajā biznesa konferencē par uzņēmējdarbības veicināšanu starp Latviju un Lielbritāniju uzsvēra Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrjū Sopers.

Pirms gada, ierodoties darbā Latvijā, cilvēki Soperam šķituši nedaudz drūmi, turpretī patlaban apkārt redzams vairāk smaidošu seju. Vēstnieks stāstīja, ka jaunākie statistikas dati liecina, ka pērn Lielbritānijas eksports uz Latviju audzis par 50%, bet no Latvijas uz Lielbritāniju - par 35%, kas, pēc viņa domām, ir labi rādītāji, tomēr abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir iespējas augt.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Lielbritānijas valdības mērķis ir veicināt ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi, kā arī norādīja, ka no šā gada Pasaules Bankas pētījuma Doing Business rezultātiem izriet, ka Lielbritānija ir labākā Eiropas Savienības valsts, kurā nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Latvijā patlaban ir lielāks satraukums par Brexit nekā pašā Lielbritānijā, Dienas Bizness sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja BDO Latvia padomes locekle Vita Liberte.

Viņa uzsver, ka nodokļu jomā saistībā ar abu valstu sadarbību pagaidām viss paliek kā ir, izņemot mārciņas svārstības, un visa sadarbība ar Lielbritāniju turpinās kā līdz šim.

Vistiešāk Brexit gadījumā tiks skarti netiešie nodokļi. Tā, piemēram, PVN darbojas visā ES. Tajā pašā laikā tas ir labs nodoklis jebkurā valstī, un neviena valsts nav gatava to atcelt, uzsver eksperte. Līdz ar to Lielbritānija strādā pie tā, lai atvieglotu importa un eksporta procedūras, ja tā izstāsies no ES un zudīs vienotā nodokļu sistēma . Līdz ar to Lielbritānijas PVN visdrīzāk saglabāsies esošajā formā.

Eksperte pieļauj, ka Lielbritānija varētu cīnīties, ka tā paliek vienotajā muitas zonā, jo izstāšanās nozīmētu daudz jaunu ierobežojumu tās uzņēmējiem.

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Septiņdesmito gadu beigās pametis Latviju, uzņēmējs un piedzīvojumu meklētājs Raimonds Dombrovskis nepievienosies tiem, kas šobrīd pamet valsti, jo ir pārliecināts - viņi bēg.

«Es arī aizbēgu, ko varu pārmest viņiem. Tas gan bija vairāk politisku apsvērumu dēļ. Tagad daudzi bēg nesakārtotības dēļ, kas gulstas uz viņu pašu atbildību, jo nav ievēlējuši pareizo valdību, nav izaudzinājuši sevi vai savus bērnus. Man bija bijība pret izglītību - kā var nepabeigt vidusskolu, jo tad es būšu dumjš un ar mani nerēķināsies, ka es neko nevarēšu izdarīt. Šobrīd izglītība vairs nav vērtība. Skatos, ir vēl studenti, kas brauc no laukiem, ved kartupeļus un nedēļām tos ēd, eļļā ceptus. Viņi būs tie, no kuriem kaut kas izaugs, viņiem nākotnē ir iespēja radīt lielas lietas, jo lielas lietas nevar izdarīt ātri un bez pūlēm. Bils Geitss teiktu to pašu - viņš savu impēriju neuzcepa divos gados, bija vajadzīga vīzija daudziem gadiem,» tā uzskata Raimonds Dombrovskis, kurš kopj savu dzīves sapni - distanču slēpošanas trasi Jaunpiebalgā, sapņo par slēpošanas maratonu, rīko ekspedīcijas uz Aļasku pie baltajiem lāčiem, dodas trakos braucienos pa kalnu upēm Kanādā un Amerikā un nodarbojas ar mazliet noslēpumainu loģistikas biznesu. Raimonds gan oponē, ka bizness nav noslēpumains, bet sarežģīts un nogurdinošs, tādēļ par to negribas izplūst detaļās, taču «par to maksā...un kā teicu - patīk».

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Mārciņas vērtības izmaiņas var Latvijas eksporta apjomus ietekmēt pat par vairākiem miljoniem eiro ceturksnī, Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 931,4 miljoni eiro, kas veido 6,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 428,7 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu gan eksports, gan imports ir palielinājies par 8%.

Apvienotajā Karalistē joprojām saglabājas saistībā ar Brexit procesu izveidojies augsts nenoteiktības līmenis, kuru pastiprinājuši Parlamenta vēlēšanu rezultāti, norāda Latvijas Bankas eksperti. Tas atspoguļojās arī ekonomiskās izaugsmes rādītājos, kur šā gada pirmajā pusē bija vērojama kāpuma tempa samazināšanās. Tiesa gan, trešajā ceturksnī ekonomikas dati uzrādīja uzlabošanos.

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Makulatūru savākšanas punktos var nodot ikviens, kuram mājās veidojas lielāka vai mazāka papīru kaudzīte, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka daži makulatūras pieņemšanas punkti par to arī maksā un ir gatavi braukt tai pakaļ. Tomēr ne katrā makulatūras pieņemšanas punktā pieņem visus papīra atkritumu veidus.

Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā.

Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, laikrakstam stāstījusi papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā notiekošais, kā arī Lielbritānijas aiziešana no ES, tirdznieciskie kari starp ASV un Ķīnu, kā arī starp ASV un ES, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Nacionālās apvienības izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka nākamos gadus valdībai vajadzēs strādāt vairākās frontēs vienlaikus.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.

Ļoti ceru, ka pārrunās tiks apspriesta ne tikai izstāšanās, bet arī tālākās attiecības starp Lielbritāniju un ES; šie jautājumi ir tik cieši saistīti, ka nav jēgas tos nošķirt

Tā DB saka Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons. Viņš aicina Eiropas Savienības iedzīvotājus, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, saglabāt mieru. Tiks izstrādāts īpašs mehānisms, lai pēc Brexit viņiem piešķirtu konkrētu rezidenta statusu, sola britu vēstnieks, atsaucoties uz Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas uzrunu 22. septembrī Florencē.

Pēc vēstnieka teiktā, šai runai bija liela nozīme, jo premjere raksturoja, kā viņa redz turpmākās attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību pēc 2019. gada 29. marta, kad Lielbritānija oficiāli izstāsies no ES. Viņš atzīmēja, ka sarunu galvenajos tematos ir panākts progress, tostarp saistībā ar Lielbritānijas iedzīvotāju tiesībām, kuri dzīvo ES, kā arī Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesībām, kuri dzīvo Lielbritānijā. Pēc viņa teiktā, uz priekšu virzās arī jautājumi par Ziemeļīriju un Lielbritānijas finansiālajām saistībām, ko tā uzņēmusies vēl pirms Brexit un kuras tai ir jāievēro.