Latvija ir viena no Eiropas interesantākajām ekonomikām, ceturtdien, atklājot Latvijas Biznesa forumu Londonā, atzina aģentūras Bloomberg galvenais redaktors valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos Džons Fraers.

Lai pārrunātu Latvijas ekonomikas potenciālu nākotnē un tās iespējas piesaistīt investīcijas, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un Baltic Internetional Bank forumā pulcēja Latvijas un Lielbritānijas valdības pārstāvjus, uzņēmējus un ekonomikas ekspertus.

Lielbritānijas valsts ministrs tirdzniecības un investīciju lietās lords Grīns no Hirstpīrpointas uzsvēra, ka Latviju un Lielbritāniju saista senas saites jau kopš viduslaikiem, kad apmaiņā pret britu vilnu no Latvijas uz Lielbritāniju tika vesti kokmateriāli, kas arī patlaban ir viens no galvenajiem produktiem, ko Latvija eksportē uz šo valsti.

Lords Grīns uzsvēra, ka Latviju un Lielbritāniju saista ne tikai vēsturiskas saites, bet arī līdzīga domāšana mūsdienās - atbalsts vienotam Eiropas tirgum un brīvai cilvēku kustībai. Tāpat viņš uzsvēra, ka Lielbritāniju Latvija interesē kā vieta, kas ir izdevīga kā tramplīns biznesa attīstīšanai austrumu virzienā. Viņš norādīja, ka jau patlaban Latvijā darbojas apmēram 800 britu uzņēmumi, no kuriem daļa izmanto iespēju attīstīt biznesu tālāk austrumu virzienā, bet citi koncentrējas uz Latvijas un Baltijas augošo tirgu.

Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis norādīja, ka Latvija pēdējos trīs gadus ir atgriezusies pie izaugsmes un ir atkal ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES). Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savukārt uzsvēra, ka Latvija ir guvusi mācību, ka ekonomikai nevajag ļaut pārkarst. Tomēr, ja tas ir noticis, jārīkojas ātri un līdzsvars jāatjauno. Kā uzsvēra I. Rimšēvičs, tieši spēja ātri veikt budžeta konsolidāciju bijusi viens no pamatiem izkļūšanai no krīzes.

Viena no tēmām, kas saistīja ārvalstu ekspertu interesi, bija jautājums par nerezidentu noguldījumu lielo īpatsvaru - vairāk nekā 49% - Latvijas banku sektorā un bažas par to, ka Latvija varētu sekot Kipras pēdās. Latvijas puse gan šīs bažas noraidīja, uzsverot, ka, pretēji prognozētajam, Latvijas bankas saņēma ļoti maz no tiem noguldījumiem, kas aizplūda no Kipras bankām. Turklāt tika uzsvērts, ka Latvijā banku sektors ir pietiekami stingri regulēts.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) savā prezentācijā uzsvēra Latvijas pievilcīgumu investīcijām, iespēju šeit lēti un ātri nodibināt uzņēmumu. Viņš norādīja, ka priecājas par Lielbritānijas pusē jūtamo noskaņojumu, ka Latvijas darbaspēks šeit vairs nav gaidīts, un sacīja, ka šis darbaspēks ir gaidīts atpakaļ Latvijā.

Uzņēmuma Cytec komercdirektors Egberts Borigters stāstīja, ka, piemēram, Cytec savu darbību Latvijā sāka tieši krīzes laikā un tolaik darbaspēku atrast bijis ļoti viegli. Savukārt patlaban jūtams, ka tādu cilvēku, kādi uzņēmumam vajadzīgi, darba tirgū ir arvien mazāk. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas darbaspēku vērtē ļoti augstu un uzņēmums rekrutē arī no Latvijas aizbraukušos, mudinot viņus atgriezties Latvijā un strādāt Cytec.

D. Pavļuts piekrita, ka patlaban Latvijā, iespējams, tiek radīts vairāk darba vietu, nekā nākotnē varēs aizpildīt. Tāpat problēma ir arī darbaspēka kvalifikācijas nesaderība ar pieprasīto.

Attiecībā uz sadarbību ar Lielbritāniju viņš uzsvēra, ka pozitīvi ir tas, ka briti jau pazīst Latvijas darbaspēku Lielbritānijā.

Kā ziņots, šodien Londonā notiek un rīt turpināsies Latvijas Biznesa forums, kura mērķis ir diskutēt par Latvijas ekonomikas sasniegumiem, izaicinājumiem un iespējām, ko sniegs Latvijas pievienošanās eirozonai. Tāpat forumā tiks diskutēts par investīciju iespējām Latvijā un uzņēmēju ciešāku sadarbību.

Latvijas Biznesa forumu organizē Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Baltic International Bank, bet foruma partneris ir starptautiskā ziņu aģentūra Bloomberg.

2012. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 766,1 miljonu eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 12.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Eksports uz Lielbritāniju 2012. gadā sasniedza 483 miljonus eiro, savukārt imports - 283,1 miljonu eiro, tādējādi Lielbritānija bija Latvijas 8.nozīmīgākā eksporta un 16.nozīmīgākā importa partnere.

2012. gadā Latvijas preču eksports sasniedza 298,3 miljonus eiro un imports - 169,7 miljonus eiro. Savukārt Latvijas pakalpojumu eksports 2012.gadā bija 184,7 miljoni eiro, bet imports - 113,4 miljoni eiro.

Galvenās eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (59,5%), metāli un to izstrādājumi (13,9%), dārgakmeņi un pusdārgakmeņi (4,1%), dažādas rūpniecības preces (4,1%), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (3,9%). Importā nozīmīgās preču grupas ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (28,1%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (12,3%), transporta līdzekļi (11,2%), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (10,2%), pārtikas rūpniecības produkti (8,7%).