Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.
Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.
Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.
Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.
Raugoties nozaru dalījumā, ietekme varētu būt nevienmērīga. Ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju ir visai nozīmīgas koksnes izstrādājumu ražotājiem, kas uz Lielbritāniju izved tuvu 20% no eksportētās produkcijas. Šeit gan jāpiebilst, ka nozares uzņēmumiem un federācijai Brexit iespēja nav jaunums un bijusi iespēja izsvērt riskus. Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transporta pakalpojumi un Lielbritānijas viesu tēriņi Latvijā, kas var skart viesmīlības un transporta nozares.
Attiecībā uz finanšu nozari - ņemot vērā nelielo saikni ar AK, Brexit process neveido tiešus sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sektoram. Tajā pašā laikā ES līmenī būtiska uzmanība tiek pievērsta nozīmīgajam atvasināto finanšu instrumentu operāciju apjomam ar AK. Latvijā atvasināto finanšu instrumentu operāciju apjomi ir nenozīmīgi, taču netiešu ietekmi nevar izslēgt. "Brexit" bez vienošanās aktualizē arī jautājumu par pārmainām, kas skars Lielbritānijas uzņēmumu iespējas sniegt finanšu pakalpojumus ES valstu teritorijā.
Piemēram, daudzas Lielbritānijā licencētās iestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību ES un sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. Brexit bez vienošanās nozīmētu šādu pakalpojumu sniegšanas brīvības pārtraukšanu, kā rezultātā šādiem Lielbritānijas uzņēmumiem būtu jāiegūst jauna maksājumu pakalpojumu sniedzēja licence ES.
Mūsuprāt, Latvijas politikas veidotājiem ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saistītie makroekonomiskie riski būtu jāņem vērā, veidojot un īstenojot plānošanas dokumentus, tai skaitā, piesardzīgi plānojot nākamo gadu valsts budžetu. Uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar Lielbritānijas uzņēmējiem, klientiem.