Auto raidījuma Top Gear (Gāzi grīdā!) vadītājs Džeremijs Klārksons apgalvo, ka uzņemšanas komanda mašīnas numura zīmes dēļ izraidīta no Argentīnas pēc tam, kad «tūkstošiem» vietējo iedzīvotāju to apmētājuši ar akmeņiem.

Raidījuma speciālizlaidumā tika izmantots Porsche markas auto ar numura zīmi H982 FKL, kurā argentīnieši saskatījuši mājienus uz Folklendu karu 1982.gadā.

«Numura zīme bija sagadīšanās. Kad mums norādīja uz iespējamo pārpratumu, mēs to nomainījām,» tvīto Klārksons. «Tūkstošiem cilvēku mums dzinās pakaļ līdz pat robežai. Tas varēja beigties ar kāda cilvēka nāvi.»

«Tas nebija joks, kas nogāja greizi. Šī bija retā reize, kad mēs neko sliktu neizdarījām,» viņš skaidro.

Klārksons regulāri raksta sleju britu laikrakstā The Sun. Jaunākajā numurā viņš apraksta, ka raidījuma veidotāju komanda pēc pirmajām sūdzībām tviterī esot nomainījusi numura zīmi, bet tik un tā nonākuši sadusmota pūļa varā.

Interneta tirdzniecības gigants Amazon paziņojis, ka savus video straumēšanas pakalpojumus papaplašina uz vairāk nekā 200 valstīm, tostarp Latviju, iesaistoties konkurences cīņā ar video straumēšanas pakalpojumu Netflix.

Līdz šim Amazon Prime Video bija pieejams tikai ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā.

Klientiem jaunajos tirgos, tostarp Latvijā, pakalpojums tiek piedāvāts par iepazīšanās cenu 2,99 dolāri (eiro) mēnesī pirmo pusgadu standarta 5,99 dolāri (eiro) vietā.

Netflix šī gada sākumā savu darbību paplašināja uz vairāk nekā 190 valstīm, nodēvējot sevi par pirmo globālo televīzijas pakalpojumu.

Amazon vadošā pārraide ir dāsni finansētais auto raidījums The Grand Tour, kuru vada no BBC auto raidījuma Top Gear (Gāzi grīdā!) aizgājušie Džeremijs Klārksons, Džeimss Mejs un Ričards Hamonds.

Tāpat tā oriģinālo seriālu vidū ir Transparent un Mozart in the Jungle, kas ASV ieguvuši prestižās Emmy balvas.

Siera ražošana Ogrē pazīstamajam ēdināšanas uzņēmumam SIA Malevss no drošības spilvena krīzes gados kļuvusi par būtisku biznesu, kas ļauj iekarot popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sierštelles siers, uz kura iepakojuma tiek atgādināts par senā peldu kūrorta tradīcijām, veicina arī lepnumu par savu novadu un nes Ogres vārdu Latvijā un ārvalstīs. Tas uzņēmuma dibinātājam un valdes priekšsēdētājam Mārim Legzdiņam ir svarīgi – viņš tūrisma veicināšanā saskata kādreiz populārā kūrorta un pēcāk trikotāžas ražošanas pilsētas attīstības iespējas.

Loģiska ķēdīte

Malevss dibināts 1994. gadā un sākotnēji nodarbojies ar pārtikas vairumtirdzniecību. Ļoti drīz saprasts – nepieciešams arī savs veikals. «Tas ļāva nopelnīt nedaudz vairāk,» pirmsākumus atminas M. Legzdiņš. Nākamais solis bija pievēršanās ēdināšanai, «jo darbinieki gribēja ēst. 1995. gadā uztaisījām diennakts bistro, kas bija diezgan populārs Ogrē, tajā bija frī kartupeļi un giross – tāds bija tā laika pieprasījums –, pie mums brauca ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas ēst. Uztaisījām arī mazu vasaras dārziņu. Viss bija miniatūrs, salīdzinot ar šo brīdi, taču, izejot tam cauri, sapratu, ka ēdināšana ir interesantāks bizness par tirdzniecību. Turklāt pārtikas veikalus jau sāka pārņemt ķēdes, ar kurām konkurēt bija bezcerīgi,» tā M. Legzdiņš. Pirmā restorāna izveidei Ogrē viņš izlēma pirkt ēku, nevis turpināt darboties nomātās telpās. Izvēle krita par labu vēsturiskai ēkai stratēģiskā vietā – līdzās stacijai un autoostai, kur ir liela cilvēku plūsma. Pirmskara gados tur bija dzīvojamais nams un veikals, pēc kara – milicija, cietums un atskurbtuve, no kā arī aizgūts restorāna nosaukums Policijas akadēmija ‘98. Kad M. Legzdiņš ēku 1997. gadā nopirka, tā jau apmēram desmit gadu stāvēja tukša un bija avārijas stāvoklī. «Bija tikai sienas un daļa no jumta, ne logu, ne durvju nebija,» viņš atminas. Tas gan nebiedēja un jau 1998. gadā durvis vēra restorāns, ēkā darbojās arī kafejnīca. Cilvēku interese par jauno restorānu bija liela, noprotams no fotogrāfijas, kas uzņemta atklāšanas dienā un joprojām rodama uz M. Leg zdiņa galda.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

ASV Centrālā banka (CB) jeb Federālo rezervju sistēma ir sajukusi prātā, tā publiski ir izteicies ASV prezidents Donalds Tramps par CB lēmumu paaugstināt procentu likmes, kas septembrī tika paaugstinātas trešo reizi.

Septembrī tās pieauga no 2% līdz 2,25%. Prezidents savos izteikumos ir gājis vēl tālāk un paziņojis, ka CB ir lielāks drauds ASV ekonomikai nekā Ķīna. Šāds paziņojums ir gana skandalozs, jo visās Rietumu demokrātijās centrālās bankas ir neatkarīgas un neviens politiķis un valdība neatļaujas uz tām izdarīt spiedienu.

Kā izteicies Brūkinga institūta ekonomists un eksperts Deivids Vesels, D. Tramps ir «zemo likmju un vāja dolāra zēns». Jāatgādina, ka valstu centrālajām bankām ir viens galvenais uzdevums, kam pakārtoti visi pārējie, – nodrošināt cenu stabilitāti, nepieļaujot ne pārmērīgu inflāciju, ne deflāciju. Lai to īstenotu, centrālo banku galvenais instruments ir procentu likmes noteikšana, par kādu bankas var aizņemties naudu no centrālās bankas, kā arī piemērojamie procenti banku obligātajiem noguldījumiem centrālajā bankā. Piemēram, Eiropas Centrālā Banka ir noteikusi negatīvu likmi banku depozītiem, tādējādi stimulējot tās izsniegt kredītus.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

SIA BSA Projects gadu gaitā pierādījuši savu varēšanu sniega parku veidošanā ārvalstīs, kas ļauj mērķēt uz ambicioziem projektiem nākotnē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums eksportā un arī Latvijā strādā trīs virzienos – sniega, veikborda un velo parku veidošanā. Sākotnēji uzņēmums darbību koncentrēja tikai uz sniega parku izveidi Baltijas un Eiropas kalnu kūrortiem, bet laika gaitā biznesa sezonālais rakstus mudināja meklēt jaunus virzienus. Veikborda konstrukciju ražošana un uzstādīšana ir veids, kā ziemu pārnest vasarā, bet velo parku veidošana ir jaunākais darbības profils. Kopā dažādie projekti nodrošina darbu visa gada garumā.

Pirms 12 gadiem Jānis Jansons kopā ar domubiedru Jāni Daļecki savam priekam Žagarkalnā veidoja sniega parku, kuru braukšanai un dažādu triku veikšanai izmanto snovbordisti. Kalna apsaimniekotāji saprata, ka parka izveide vairo apmeklētāju skaitu, un noalgoja puišus. «Krīzes gados, kad tika samazinātas algas, mēs kā jauni čaļi sapratām, ka tagad ir īstais laiks «dot gāzi grīdā». Pārdevu motociklu, lai iegūtu nedaudz naudas, un mēnesi pavadīju pie datora, pētot sniega parku industriju pasaulē,» atminas SIA BSA Projects īpašnieks Jānis Jansons.

Augusta sākumā medijus pāršalca prieka vēsts – ekonomika atgriezusies neredzētos augstumos, iekšzemes kopprodukts pieaudzis pa 10,3% attiecībā pret 2020.gadu, viss lieliski, gluži kā pandēmijas nebūtu bijis.

Taču ekonomika nav tikai skaitļu disciplīna, lielākoties tās analīze balstās spējā redzēt kopainu. Un, ja ņem vērā, ka 2020.gadā pasaule praktiski apstājās pandēmijas dēļ, tad daudz precīzāks situācijas mērījums būtu pret 2019.gadu, un tad dati vairs nemaz nav tik rožaini.

Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus un ņemot vērā, ka 2020.gada pavasarī IKP pret 2019.gada pavasari nokritās par 8,9%, reālais tā pieaugums kopš 2019.gada 2.ceturkšņa ir 1,4%. Labāk tāda izaugsme nekā nekāda, taču šampanieti šaut vaļā īsti nav pamata. Drīzāk atviegloti nopūsties, ka par spīti pandēmijai esam daudz maz atgriezušies pirmskrīzes stāvoklī un raudzīt, lai situācija nepasliktinātos. Par turpmāku “gāzi grīdā” izaugsmi šobrīd runāt ir pāragri, ņemot vērā, ka epidemiologi brīdina par jaunu pandēmijas vilni rudenī.

Kopš pēdējās globālās finanšu krīzes daudz ticis runāts par taupību un stingrāku finanšu tirgu regulējumu, tomēr realitātē ir noticis tieši pretējais

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rudens sanāksmē Vašingtonā pārrunājamā tematika nav no vieglajām – valstu parādu nasta turpina palielināties. Ja 2007. gadā valstu un privāto parādu apjoms pasaulē bija sasniedzis 107 triljonus ASV dolāru, divreiz pārsniedzot globālās ekonomikas jaudu, bet 2013. gada beigās pēc Starptautiskās Maksājumu izlīdzināšanas bankas datiem parādu apjoms bija pieaudzis jau līdz 150 triljoniem dolāru, 2,5 reizes pārsniedzot globālo IKP, aplēsis Spiegel.de. Un tas neskatoties uz visām taupības, konsolidācijas un stingrāka banku regulējuma runām. Var jau būt, ka 2007., 2008. gada krīze norakstāma uz globālās «gāzi grīdā» eiforijas rēķina, taču, ja no pieļautajām kļūdām netiek izdarīti nekādi vērā ņemami secinājumi, tad nākamā mācība jau ir sāpīgāka.

Politikas lokos izskan priekšlikums 2017.gadam neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai palielinātu budžeta kārtējos izdevumus.

«Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju Valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana kā AirBaltic – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Vēl aizvien nav sasniegts iekšzemes kopprodukta pirms krīzes līmenis, t.i. 2007.gadā 22,6 miljardi eiro, 2016.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei) – 22,1 miljardi eiro (2010.gada salīdzināmās cenās). Vai šādi ekonomikas attīstības tempi mūs apmierina?

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā valdības līdzšinējos lēmumus, Finanšu ministrija ir aktualizējusi fiskālo telpu, tādējādi nākamajā gadā bez jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, valdība varēs atļauties papildu 118,4 miljonus eiro novirzīt prioritārajiem uzdevumiem.

Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valsts fiskālā politika tiek balstīta uzskatā, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, valsts maksā aizdevējam procentus. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan dažu citu Eiropas Savienības valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja valsts kļūst atkarīga no starptautisko finanšu tirgus labvēlības.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība stingri pieturēsies pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu, nav nepieciešams rīkot aptaujas. Pietiek ieskatīties mediju virsrakstos un viss kļūst skaidrs. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem.

Toreiz teicu, ka, ja dažu simtu bēgļu iebraukšana rada tik būtisku rezonansi, tas atspoguļo mūsu neticību līdzpilsoņos – reālā problēma ir Latvijas sabiedrības irdenums, nevis bēgļi. Lai gan bēgļu problemātika no mediju virsrakstiem pazuda, reālā problēma – sabiedrības irdenums – joprojām paliek un tikai gaida nākamo izaicinājumu. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par lielāko Latvijas draudu nākamajā gadā (vismaz iedzīvotāju skatījumā). Un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz atļaušos nepiekrist Latvijas sabiedrības vairākumam.

Ekonomikas lejupslīde – tas ir vakardienas notikums. Vakardienas notikumus var pieņemt vai nepieņemt, bet baidīties no tiem ir bezjēdzīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā. Vai tas liecina, ka Latvijas ekonomika nespēj augt bez ES fondu "piešprices"? Nebūt nē – ES fondiem nav vērā ņemamas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas izaugsmes tempu. Nedaudz vienkāršoti – 1% no šī gada ienākumiem tiek pārnests uz nākamo gadu, proti, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1 procentpunktu lēnāk augstās bāzes dēļ, savukārt 2017. gadā pieaugs par 1 procentpunktu straujāk zemas bāzes dēļ, un tas ir arī viss stāsts. Tādējādi 2016. gada ekonomikas lejupslīde noteikti nevar būt 2017. gada lielākais drauds.

Pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai; Latvija sākuma pozīcijā un iespēju šajā jomā ir daudz , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki lēmumi tiek pieņemti, lai arī atskaites reizēm ir kaitinošas, tomēr tās ir nepieciešamas, tā Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkotajā konferencē «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā» paskaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska. Mūsdienās dati ir visapkārt, ko ikdienā iedzīvotāji izmanto lēmumu pieņemšanā un notikumu prognozēšanā. Arī uzņēmumi analizē procesus.

Tiem jautājumu spektrs ir dažāds – sākot no izejvielu iegādes līdz rūpnīcu pārdošanai un jaunu tirgu apguvei. Arī valdība kā aktīvs ekonomikas dalībnieks pieņem lēmumus par budžetu, veido dažādas prognozes nodokļu jomā un izskata citus jautājumus. Ekonomikā pēdējos 20 gados bija vērojami pārkaršanas draudi, ko spilgti apliecināja dažādi makroekonomiskie rādītāji, kas, diemžēl, tika ignorēti un virziens «gāzi grīdā» sevi neattaisnoja. Treknajos gados tērējām krienti vairāk nekā nopelnījām, atgādina A. Rutkovska.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.