Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien vienbalsīgi apstiprināja 2015.gada budžetu. Pašvaldības konsolidētais budžets 2015.gadam ir 109,35 miljoni eiro, kas ir par 13,8 miljoniem jeb 14,5% vairāk nekā 2014.gadā, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

«2015.gada budžets ir sabalansēts, pēctecīgs, sociāli atbildīgs un vērsts uz attīstību,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Par 2015.gada budžeta prioritātēm noteikta sabalansēta sociālā un nodokļu politika, saglabājot visus atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem, Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, senioriem un sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām u.c. Tāpat prioritātēs iekļauta ceļu un ielu infrastruktūras attīstība, kultūras nozares attīstība, tai skaitā Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gada pasākumi; sporta attīstība, tostarp starptautiska mēroga aktivitātes; papildus piešķīrums izglītības nozarei, tostarp mēnešalgas palielinājums visiem pašvaldības budžeta finansētajiem pedagogiem 71 eiro apmērā par likmi un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 miljonus eiro un 2017. gadā – 1,199 miljardus eiro.

Tā liecina otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītais informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017. gadam, kurā analizēti ministriju iesniegtie pieprasījumi.

Kopumā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus JPI.

Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija ceturtdien konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas Saeimas sēdē likumprojektu Par valsts budžetu 2015.gadam, likumprojektu Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam, kā arī 19 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

«Šis budžets ir nepieciešamais nākamais solis valsts tautsaimniecības attīstībā, un to varētu raksturot kā nacionālās drošības un sociālās atbildības budžetu, kam būs liela nozīme sociālās un teritoriālās nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā,» šodienas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar 2014.gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums - 208 miljonu eiro apmērā.

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, ministrijām divu nedēļu laikā koalīcijā būs jāiesniedz 2010.gada un 2014.gada izdevumu salīdzinājums, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Minētie dati ir nepieciešami, lai vecajai vai jaunajai koalīcija būtu iespējams secināt, kādi ir iespējamie ietaupījumi, skaidroja Straujuma.

Politiķe uzsvēra, ka 2015.gada budžetu pieņems jaunā valdība un Saeima. Budžetu iecerēts sākt skatīt no 10.novembra, kad, kā cer Straujuma, vajadzētu būt apstiprinātam jaunajam Ministru kabineta sastāvam.

2015.gadā būs ļoti «saspringts budžets», jo līdzekļi būs neieciešami aizsardzībai, veselībai un pensijām, stāstīja Straujuma. Jaunajām politikas iniciatīvām prasītā kopējā summa ir ap 500 miljoniem eiro, un visvairāk ir prasījusi Izglītības un zinātnes ministrija, pēc tam nāk veselības joma. Visas šīs prasības apmierināt nav iespējams, taču, taujāta, vai netiks atbalstīta neviena no iniciatīvām, Straujuma norādīja, ka negrib būt tik kategoriska.

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015. gada 1. janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī.

«Svarīgi norādīt, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu,» uzsver FM.

Nākamā gada valsts budžets ir sociālās un nacionālās drošības budžets, trešdien, iesniedzot Saeimā nākamā gada valsts budžeta portfeli ar pavadošo 19 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017.gadam, teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš norādīja, ka 2015.gada budžeta veidošana bija izaicinājumu pilna – tikai novembrī tika apstiprināta jauna valdība, kas budžeta veidošanas procesu padarīja daudz intensīvāku un saspringtāku nekā iepriekšējos gados. Tāpat tika pārskatītas makroekonomiskās prognozes, ņemot vērā dažādus ārējos faktorus. Tāpēc valdībai nebija laika vilcināties un darbs pie budžeta likumprojekta sagatavošanas sākās nekavējoties, lai jau līdz nākamā gada 1.janvārim tas varētu stāties spēkā.

«2015.gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 līdz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika,« atzīmēja Reirs.

Valdība turpinās virzīties uz priekšu ar budžeta apstiprināšanu, meklējot arī risinājumus iespējamām kompensācijām pašvaldībām, sestdien pēc koalīciju partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Mums bija ļoti konstruktīva diskusija ar koalīcijas partneriem un kopējā vienošanās ir, ka mēs šodien [sestdien] ejam uz priekšu ar budžeta plānu. Mēs turpinām diskusijas par iespējamām kompensācijam pašvaldībām, kā arī diskutējam par skolotāju algām, bet šobrīd ir kopēja koalīcijas vienošanās, ka mēs budžeta plānu apstiprinām,» teica Straujuma.

Premjere arī uzsvēra, ka budžets šobrīd tiek skatīts pēc iepriekšējā plāna, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu no nākamā gada par vienu procentpunktu. «Mēs ejam pēc apstiprināta plāna, un tur, kā zināt, iekšā ir šī likme.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir pārliecināta, ka nākamā gada valsts budžets netiks grozīts.

Premjere otrdien pēc valdības sēdes, kurā apstiprināja 2015.gada budžeta likumprojektu, žurnālistiem atzīmēja, ka arī šā gada budžetā grozījumi netika veikti, lai gan neparedzētu izdevumu bijis daudz, piemēram, saistībā ar Āfrikas cūku mēri un Krievijas sankcijām. «Manuprāt, tā [budžeta grozīšana] nav labā prakse,» teica Ministru prezidente.

Tāpat viņa atzina, ka neredz riskus budžetam saistībā ar nākamgad plānoto iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, kuru, piemēram, Latvijas Banka (2,7%) un starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch (2,6%) prognozējusi zemāku nekā Finanšu ministrija (2,8%). Straujuma uzsvēra, ka atbalstu nākamā gada valsts budžetam paudis gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Valdība šodien vienojās par 2015.gada budžeta izdevuma daļas pieaugumu 133,1 miljona eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Reirs norādīja, ka būtiskākā jauno izdevumu daļa tiks novirzīta veselības aprūpei. Šodien valdība vienojās nozarei papildus piešķirt 30,1 miljonu eiro. Savukārt izglītībai 2015.gada budžeta bāze, salīdzinot ar 2014.gadu, kopumā pieaugs par 20 miljoniem eiro, tajā skaitā pedagogu algām no 2015.gada 1.septembra atvēlēti trīs miljoni eiro.

Reirs stāstīja, ka pilnībā tikšot apmierinātas lauksaimniecības nozares prasības par tiešmaksājumiem, papildus nākamajam gadam piešķirot vairāk nekā 33 miljonus eiro. Līdz ar to lauksaimnieki nākamgad saņemšot prasītos 50 miljonus eiro.

Savukārt pārvadājumiem, autoceļu sakārtošanai un citām transporta jomas vajadzībām papildus piešķirts 12,1 miljons eiro.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Nākamā gada Jūrmalas budžeta prioritātes būs iesāktie projekti, izglītība un pilsētas labiekārtošana, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2014. gadam kopējos ieņēmumos un izdevumos bija paredzēts 96,63 milj. eiro. «Budžets mums ir pārpildīts, protams, vienmēr var labāk,» secina Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Ieņēmumi šogad pārsnieguši gaidītos 64,5 milj. eiro, toties saņemti aizņēmumi 28,9 milj. eiro apmērā.

Šā gada budžeta pēdējie grozījumi paredz naudas balvu izmaksām pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem 66,9 tūkst. eiro, kā arī nelielas summas kultūrai un pedagogu algām, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. «Atlīdzības likums to atļauj atbilstoši darbinieku darba izvērtējumam. Šogad mums bija pamatīga darbnieku anketēšana, tika ņemts vērā gan pašnovērtējums, gan vadītāju atzinumi, tā rezultātā būs piemaksas 50 līdz 75% apmērā no algas,» atzīst Jūrmalas domes priekšsēdētājs.

Iesācies 2016. gads, un jauns gads nozīmē arī jaunā budžeta realizēšanu

Lai gan 2016. gada budžets nes virkni izmaiņu nodokļu sistēmā, tā veidošanās process, kā redzējām, saglabājās nemainīgs – haotiska grābstīšanās gar nodokļiem, turklāt par nodokļu izmaiņām netiek savlaicīgi izdebatēts ar nodokļu maksātāju intereses pārstāvošām organizācijām, bet par tām sabiedrībai kļūst zināms pēdējā brīdī pirms budžeta apstiprināšanas.

Lai gan ir jūtamas nelielas izmaiņas pozitīvajā virzienā, vērtējot 2016. gada plānus un prognozes, jāsaka, ka esam kaut kur starp 2007. un 2008. gada budžeta līmeni. Ir plānots budžeta deficīta samazinājums (pieļaujamais deficīts ir 1% no IKP), bet vēl jāskatās, kāds tas būs realitātē.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Rīgas pašvaldības nākamā gada budžets būs smags un dome to pieņems vien janvāra beigās, kad būs pilnīga skaidrība par valsts budžetu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Nākamā gada valsts budžets no Rīgas pašvaldības viedokļa izskatās smags - viena procentpunkta samazinājums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei mums nozīmē 19 miljonus eiro ieņēmumus mazāk. Ņemot vērā arī to, ka Rīgas domei pašvaldību izlīdzināšanas fondā jāiemaksā 78 miljoni eiro - tas nozīmē, ka mums ir ļoti nopietni jāpārskata funkcijas, ko pildām - ir nopietni jāplāno savs budžets, ņemot vērā ienākumu samazināšanos,» teica Ameriks.

Rīgas dome budžetu plāno apstiprināt nākamā gada 27.janvārī. «Mēs plānojam savu budžetu pieņemt tikai 27.janvārī - lai pilnīgi skaidri saprastu, ko varam atbalstīt un kādi varētu būt nākamā gada investīciju projekti, tāpat jābūt skaidram, kā ar valdību risināsim jautājumu par sabiedriskā transporta funkciju - tas ir saistīts ar dotāciju, ko sniedzam sabiedriskajam transportam,» atzina Ameriks.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Jauna ritošā sastāva iegāde atkarīga no 2015. gada valsts budžeta; mainīs infrastruktūras apmaksas kārtību un vilcienu grafikus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, kad un vai vispār valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iegādāsies jaunus elektrovilcienus, ātrākais varētu būt skaidrs īsi pirms Ziemassvētkiem, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) un PV pārstāvju teiktā. Proti, uzņēmuma iespējas atjaunot ritošo sastāvu būs atkarīgas no nākamā gada valsts budžeta, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, diezin vai tiks pieņemts ātrāk par decembra otro pusi. Valsts dotācijas gan tiešā veidā nav domātas jaunu vilcienu iegādei, turklāt jau 2015. gadā varētu mainīties kārtība, kādā PV darbība tiek dotēta. Līdzšinējā prakse gan rāda, ka, notiekot politiskajām pārbīdēm, līdz ar jaunu satiksmes ministra atnākšanu agri vai vēlu mainījusies PV vadība.

Skolēnu interese par iespējām strādāt vasarā ik gadu pieaug; nodarbinātības programmu plānots turpināt arī nākamgad

Šovasar projektā iesaistījās 4969 jaunieši, kas ir par 730 vairāk nekā pērn un par 1165 vairāk nekā 2015. gadā. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka pieteikties dalībai projektā varēs arī turpmāk - darba devējiem reģistrācija tiks atvērta nākamā gada aprīlī, bet skolēniem – maijā. Jau šobrīd NVA mājaslapā atrodama informācija par programmas noteikumiem, kā arī aizvadītās sezonas rezultātiem.

Šogad nodarbinātības pasākumiem reģistrējās gandrīz 12 tūkstoši skolēnu, no kuriem darba gaitas vasarā sāka nedaudz mazāk nekā puse. Pēdējos gados audzis gan programmā iesaistīto skolēnu skaits, gan izlietotais finansējums. Ja 2015. gadā nodarbinātības veicināšanai tika atvēlēti 788 tūkstoši eiro, tad šogad projekta budžets sasniedza jau 925 tūkstošus eiro. Tajā pašā laikā darba devēju skaits ik gadu sarūk. 2015. gadā nodarbinātības pasākumos personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, iesaistījās 467 darba devēji, 2016. gadā – 425, bet 2017. gadā vairs tikai 351 darba devējs. NVA to skaidro ar izmaiņām pieteikšanās kārtībā. «2017. gadā saistībā ar izmaiņām Publisko iepirkumu likumā pieteikšanās pasākumam bija terminēta. Taču jāuzsver, ka, lai arī darba devēju skaits bija mazāks, to piedāvāto vakanču skaits bija lielāks nekā gadu iepriekš,» informē NVA.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.