Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Kijevas Neatkarības laukumā (Maiden) aizvadītās nedēļas svētdienā pulcējās aptuveni simts tūkstoši cilvēku, kas šādi pauda savu nostāju pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu atcelt sadarbības līguma ar Eiropas Savienību, parakstīšanu vēsta pasaules mediji.

Protesti Ukrainā ilgst jau vairākas nedēļas. Tie sākās novembra beigās, kad Ukrainas prezidents V. Janukovičs paziņoja – novembra pēdējās dienās Viļņā notiekošajā ES Austrumu partnerības samitā vienošanās par saišu stiprināšanu ar ES netiks slēgta. Krievija iepriekš izdarījusi spiedienu uz Ukrainu, īstenojot dažādas sankcijas. Lielvvalsts ir ieinteresēta, lai Kijeva pievienojas Maskavas vadītajai Muitas savienībai, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

Iepriekšējie protesti, salīdzinot ar protestiem svētdien, pulcēja lielākus demonstrantu pūļus – cilvēku skaits, kas Neatkarības laukumā pauda savu nostāju dažkārt sasniedz pusmiljonu, ziņo BBC.

Lai paustu atbalstu valsts attīstības eiropeiskam virzienam, Kijevā aizvadītajās brīvdienās pulcējās aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Mediji protestu dalībnieku skaitu lēš no 150 līdz 300 tūkstošiem.

Protesti ar barikādēm un valdības galveno administratīvo ēku blokādi sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka neparakstīs ciešākas sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), ko bija plānots darīt Austrumu partnerības samitā Viļņā. Pirms tam spiedienu lēmuma pieņemšanā Ukrainai radīja Krievija, īstenojot dažādas sankcijas. Maskava vēlas, lai Ukraina pievienotos tās vadītajai Muitas savienībai.

V. Janukovičs šo otrdien plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt ES pašlaik atlikusi tālākās sarunas līguma parakstīšanai starp ES un Ukrainu, kamēr no Kijevas nesagaidīs skaidru atbildi, vai līgums tiks parakstīts.

Ukraina, kas jau saņēmusi no Krievijas trīs miljardus ASV dolāru, «ļoti drīz» saņems palīdzību vēl divu miljardu ASV dolāru apjomā, pavēstījis Serhijs Arbuzovs (Serhiy Arbuzov), kurš iecelts par premjeru pārejas periodā, vēsta Reuters.

S. Arbuzovs stājies iepriekšējā premjerministra Mikolas Azarova vietā. Jāatgādina, ka M. Azarovs demisionēja pēc aptuveni divus mēnešus ilgiem protestiem pret valdību. Savā paziņojumā par demisiju viņš pauda, ka atkāpjas, lai panāktu «sociālu un politisku kompromisu».

Pagaidu premjers esot apņēmies ierobežot kaitējumu ekonomikai, kas radās, divus mēnešus Kijevas centrā valdot protestiem.

Ukrainas un Krievijas prezidenti decembra vidū tikās Maskavā, kur parakstīja vairākus sadarbības dokumentus, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tāpat Krievija solīja iegādāties Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Šīs nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlreiz apliecināja, ka sniegs Ukrainai solīto palīdzību, neatkarībā no tā, kāda valdība būs pie varas. Drīz pēc tam pašreizējais premjers pauda, ka «ļoti drīz» Ukraina saņems nākamos palīdzības daļu – divus miljardus ASV dolāru.

Ukrainas opozīcijas līderi pieprasījuši atklāt, ko prezidents Viktors Janukovičs piedāvājis Krievijai apmaiņā pret tirdzniecības barjeru stiprināšanu un lētāku gāzes cenu. Protesti valsts galvaspilsētā Kijevā atsākušies ar jaunu sparu, vēsta BBC.

Ukraina un Krievija otrdien parakstījušas vairākas vienošanās, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tostarp Maskava sola, ka ievērojami samazinās Ukrainai gāzes cenu, kā arī iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka jautājums par Ukrainas potenciālo pievienošanos Maskavas vadītajai Muitas savienībai otrdienas sarunās neesot apspriests.

Apmaiņā pret Krievijas labumiem V. Janukovičs, iespējams, piedāvājis lielvalstij Ukrainas stratēģiskas industrijas, aviācijas un enerģijas ražotājus, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, protestētājiem paudis Ukrainas opozīcijas līderis Vitālijs Klitško (Vitali Klitscho). «Mēs gribam zinām, ko tieši viņš [prezidents V. Janukovičs – red.] piedāvājis apmaiņā un kas ir iemesli, kādēļ tā darīts,» pauda opozicionārs.

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Ukraina atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa, brīdinājis pirmais Ukrainas prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas Leonīds Kravčuks, ziņo BBC.

L. Kravčuks bija Ukrainas prezidents laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un šodien viņš atklāja debates parlamentā par aizturēto protestētāju amnestiju, aicinot visus «rīkoties ar vislielāko atbildības sajūtu».

Jau ziņots, ka pašreizējais Ukrainas prezidents piekrita protestētāju amnestijai, ja pārējie aktīvisti pārtrauks protestus un pametīs administrācijas ēkas. Šo ierosinājumu opozīcija noraidīja. Tāpat protestētāji prasa, prezidenta V. Janukoviča atkāpšanos.

«Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, kurā mums ir jārīkojas ar vislielāko atbildību,» parlamentā pauda L. Kravčuks. «Mums ir jāsamazina konfrontācija starp abām pusēm un jāpieņem plāns, lai atrisinātu konfliktu. Mums ir jāstrādā, kopā, lai konfrontāciju atrisinātu soli pa solim,» viņš pauda savā uzrunā.

Atbalstu vērienīgajiem protestiem, kas aizvien turpinās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pauda arī trīs bijušie Ukrainas prezidenti, kas vadīja valsti pēc Padomju Savienības sabrukuma - Leonīds Kravčuks, Leonīds Kučma un Viktors Juščenko, ziņo BBC.

Patlaban Ukrainā notiekošie protesti ir lielākie kopš Oranžās revolūcijas, kas notika 2004. gadā. Ukraiņus ir sadusmojusi prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – īsi pirms līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES), viņš to atcēla.

Valsts bijušie prezidenti pauda solidaritāti protestētājiem. Prezidentu paziņojumā tika nosodīta «spēka pielietošana pret miermīlīgajām demonstrācijām». Jāatgādina, ka plašu kritiku izpelnījās aizvadītās sestdienas notikumi, kad Ukrainas speciālā milicija Berkut, pēc medija BBC vārdiem, piekāva vairākus protestētājus. Jātgādina, ka protestos aizvadītās nedēļas nogalē milicija izmantoja gan stekus, gan asaru gāzi.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā tiek mīnētas divas nozīmīgas metro stacijas Maidan Nezaležnosti (Maidan Nezalezhnosti) un Kreščatik (Khreschatyk), no Ukrainas ziņo Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) delegācijas pārstāvji, kas pašlaik tur atrodas tirdzniecības misijas ietvaros.

«Cilvēki metro stacijās ir vairāk norūpējušies un klusāki kā parasti, tikai laiku pa laikam jaunieši izkliedz saukļus, atbalstot opozīcijas centienus,» informē LTA pārstāvji.

«Kijevas ielās rit ikdienas dzīve, tomēr redzams, ka vairāk cilvēku dodas uz pilsētas centru, kur notiek protesti. Daļa gājēju pie somām piestiprinājuši Ukrainas karogus,» novērojuši Latvijas tirgotāji. Viņi patlaban Ukrainā piedalās tirdzniecības misijā, kuras mērķis ir piedāvāt tirdzniecības tīkliem Ukrainā Latvijas produktus.

Par situācijas attīstību norūpējusies arī Kijevas Universitātes vadība, kas pauž bažas par sprādzienu metro: «Nedod Dievs, ka notiek sprādziens», informē LTA pārstāvji.

Vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku aizvadītajā nedēļas nogalē izgāja ielās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai paustu neapmierinātību ar valdības soli atcelt vienošanās parakstīšanu ar Eiropas Savienību (ES). Ukrainas valdība tādējādi ir pakļāvusies Krievijas spiedienam, vēsta BBC.

Protesti Ukrainā saistībā ar vienošanās parakstīšanas atcelšanu bija lielākie kopš 2004. gadā notikušās Oranžās revolūcijas.

Lai ierobežotu protestētājus, kas centās piekļūt valdības ēkām, policija izmantoja asaru gāzi.

«Mēs vēlamies būt kopā ar Eiropu,» ziņu aģentŗuai Asociated Press pauda 62 gadus vacais Volodimirs Mnikhs (Volodymyr Mnikh). «Mēs gribam, lai mūsu bērni neizjūt Krievijas spiedienu,» pauda protestētājs.

Demonstrantiem Kijevā pievienojās arī opozīcijas līderi.

Tikmēr netālu notikusi arī cita pulcēšanās, kuras dalībnieki, gluži pretēji iepriekšminētajiem, pauda atbalstu valdības lēmumam Viļņā neparakstīt vienošanos ar ES. Tiesa gan, šajā demonstrācijā piedalījās mazāks cilvēku skaits – aptuveni desmit tūkstoši.

Ukrainas prezidentam atceļot līguma parakstīšanu ar Eiropas Sabvienību, protesti galvaspilsētā Kijevā naktī no otrdienas uz trešdienu turpinājušies. Tikmēr medijs BBC viesojās pilsētās Ukrainas rietumos un austrumos, novērojot atšķirības iedzīvotāju attieksmē pret valsts saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES).

«Ierodoties Doņetskā, rodas sajūta, ka esmu ieradies Krievijas pilsētā,» tā savas sajūtas apraksta Stīvs Rozenbergs, BBC žurnālists. Viņš norāda, ka Doņetskā, kas atrodas Ukrainas austrumos, netālu no Krievijas robežas, veikalu izkārtnes ir krievu valodā, tāpat pilsētas laukumā atrodama Vladimira Ļeņina statuja.

Ukrainas austrumi ir valsts industriālā daļa, un tai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Vietējā ledusskapju ražotnē Doņetskā vien neliela daļa saražoto preču tiek pārdota Eiropā. Tādējādi šī ražotne, līdzīgi kā citas reģionā, ir lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus, raksta BBC.

Tas izskaidro arī aptaujāto cilvēku vēso attieksmi pret paredzēto saišu stiprināšanu ar Eiropu. Minētajā ražotnē valda satraukums, vai vienošanās ar Briseli neradīs tirdzniecības barjeras ar austrumu kaimiņu. Ražotnē aprēķinājuši, ka pēc līguma ar ES parakstīšanu, tajā saražotie ledusskapji Krievijā kļūtu par 35% dārgāki, un paredzams, ka laika gaitā tie tiktu «izspiesti» no tirgus.

Protestētāji Ukrainā atjaunojuši savas pozīcijas Kijevas centrā, atkal uzceļot barikādes, ko šīs nedēļas sākumā nojauca miliči, vēsta BBC.

Atjaunotās barikādes Neatkarības laukumā (Maiden) ir lielākas nekā iepriekš, notikuma vietā novērojis medijs BBC. Barikādes uzslietas no metāla caurulēm, smilšu maisiem un sniega.

Protesti Ukrainas galvaspilsētā nerimst jau vairākas nedēļas, un tos rosināja valsts prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – viņš paziņoja, ka Ukraina tomēr neparakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Tturklāt vēlāk izplatījās baumas, ka valsts vadītājs raugās Krievijas virzienā un grasās parakstīt Maskavas vadīto Muitas savienību. Protestētāji ielās pauž, ka vēlas, lai valsts nākotnē attīstītos eiropeiskā virzienā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Kamēr Eiropā uzmanības epicentrā ir Ukraina, kuras galvaspilsētā pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai paustu savu nostāju pret prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa nesenākajiem lēmumiem, pret valdību vērstas demonstrācijas notiek arī Taizemē, ziņo pasaules mediji.

Tūkstošiem protestētāju pulcējas Taizemes galvaspilsētā Bangkokā. Cilvēki Bangkokā izveidojuši barikādes, lai bloķētu ieeju valdības ēkā. Protestētāji prasa pašreizējā premjera Jingluka Šinavatras (Yingluck Shinawatra) gāšanu.

Lai mazinātu protestus, J. Šinavtara grasās 2. februārī rīkot vēlēšanas, tomēr tas nav spējis nomierināt protestētājus. Viņi uzskata, ka vēlēšanas nenoritētu godīgi un faktiski vara vienalga piederētu premjera brālim Haksinam Šinavatram (Thaksin Shinawatra), kurš ir uzskatāms par miljardieri.

Protestētāji pauž viedokli, ka pašreizējais premjers ir sava bagātā brāļa «pakalpiņš», tāpat demonstranti apsūdz valdību korupcijā, kā arī nelietderīgā nodokļu maksātāju naudas izlietošanā. Opozīcija pauž, ka vadošās amatpersonas ar populistiskiem lēmumiem mēģina «uzpirkt» nabadzīgos lauku iedzīvotājus, vēsta medijs The Peninsula.

Aizvadītās nedēļas nogalē desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainā izgājuši ielās. Daļa no cilvēkiem pauda atbalstu Krievijas politikai, daļa – pauda pretēju viedokli. Maskava aizvien turpina stiprināt savas militārās pozīcijas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Starp abu pušu protestētājiem izcēlās sadursmes, un, kā vēsta BBC žurnālists Bens Brauns (Ben Brown), Sevastopolē notikušajās aktivitātēs tika piekauti vairāki protestētāji, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību un apsargāja dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubilejai veltītā mītiņa dalībniekus. Kaušļi esot bijuši prokrieviski noskaņotie aktīvisti. T. Ševčenko 200. dzimšanas dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kā arī Krimas pussalas pilsētās Simferopolē un Sevastopolē notika patriotiski mītiņi.

Savukārt informācija sociālajos tīklos vēsta, ka nedēļas nogalē tika nolaupītas trīs protestētājas, kas iestājās pret Krievijas militāro spēku ievešanu Ukrainā.

Ukrainas tiesa atbrīvojusi deviņus cilvēkus, kas tika arestēti sadursmju laikā starp eiropeiski noskaņotiem protestētājiem un miliciju, vēsta BBC.

Sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem notika 30. novembrī, un tās izcēlās, milicijai cenšoties novirzīt protestētājus no prezidenta administrācijas ēkas Kijevā.

Lai arī atbrīvoti deviņi protestētāji, situācija galvaspilsētā saglabājas saspringta. Pirmās sarunas starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un protestētājiem nav nesušas vērā ņemamus rezultātus. Svētdien Kijevā plānotas vērienīgas demonstrācijas, un cilvēki pamazām pulcējas galvaspilsētā, ziņo BBC.

Simtiem protestētāju vēl aizvien apmetušies teltīs Neatkarības laukumā, neņemot vērā, ka temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles. Tāpat atjaunotas barikādes no sniega, ledus, koka paletēm, metāla konstrukcijām, stieplēm un dažādiem priekšmetiem, piemēram, krēsliem.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsenijs Jaceņuks tiekas ar valsts Austrumu reģionu līderiem. Tas notiek, realizējot misiju, kurai jāpanāk prokrieviski noskaņoto aktīvistu nomierināšanu, ziņo BBC.

A. Jaceņuks aicināja pašvaldību vadītājiem sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem uzsvērt, ka Kijevas valdība nodrošinās drošību un ekonomikas augšupeju Austrumos, raksta ziņu aģentūra Interfax.

Tikmēr Doņeckā, kuru apmeklējis A. Jaceņuks, bruņoti aktīvisti ir ieņēmuši pašvaldības administrācijas ēku un pieprasa pilsētai no Kijevas neatkarīgas pašnoteikšanās tiesības. Ukrainas nesen ieceltais premjerministrs drīzumā dosies arī uz Dņepropetrovsku, kur, līdzīgi kā citviet Austrumukrainā, notiek protesti, kuru mērķis ir panākt šo reģionu autonomiju.

Ceturtdien Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka viņš paredz situācijas atrisināšanos 48 stundu laikā, un tas tiks panākts vai nu izmantojot sarunas vai spēku.

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienība Berkut un valsts Iekšlietu ministrijas īpašie spēki nojaukuši barikādes un teltis Kijevas Neatkarības laukumā (Maidan), kas uzskatāms par protestu epicentru, vēsta pasaules mediji.

Milicija ienāca Neatkarības laukumā plkst. divos naktī pēc vietējā un Latvijas laika. BBC no notikumu vietas vēstīja, ka laukumu bija aplenkusi «miliču jūra». Likumsargi ziņoja, ka viņu mērķis neesot izklīdināt protestētājus, bet gan atbrīvot satiksmei ielu, kas šķērso laukumu.

Tomēr laukumā protestētāju skaits nav gājis mazumā, un kopumā to skaits naktī uz trešdienu sasniedza apmēram 15 tūkstošus, vēsta BBC. Protestētājus apmeklēja arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone. Viņa viesojās Kijevā, lai meklētu izeju no politiskās krīzes.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.