Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrības pērn palielinājušas apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darbavietas, informē LSEZ.

Kopējais neto apgrozījums 2014. gadā bija 148,59 miljoni eiro, bet LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi – 17,052 miljoni eiro. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2014. gadā palielinājies par 368 darbiniekiem. Apgrozījums gada laikā audzis par 19,3%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka 2014. gads parādīja, ka LSEZ pārvalde, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, var sasniegt labus rezultātus, kas veic ieguldījumus infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot jaunas darbavietas un stabilu darbību ilgtermiņā.

2014. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības eksportējušas produkciju 93 miljonu eiro vērtībā, kas veido 62,61% no kopējā apgrozījuma. Tas ir par 57,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2011.gadā sasniedzis 90,6 miljonus latu.

Salīdzinot ar 2010.gadu, 34 LSEZ kapitālsabiedrības apgrozījušas par 30,2 miljoniem latu jeb 33,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina LSEZ pārvaldes gada pārskats. Vienlaikus jāatzīst, ka 90 miljonu latu apgrozījumu LSEZ uzņēmumi sasniedza jau 2008.gadā. «Gan kapitālsabiedrību apgrozījums, gan ieguldījumu apjoms faktiski atgriezies pirmskrīzes līmenī,» situāciju raksturo LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Pagājušajā gadā Liepājas SEZ uzņēmumu kopējie nefinanšu ieguldījumi ir 9,9 miljoni latu. 2010.gadā ieguldījumu apjoms bija gandrīz uz pusi mazāks – aptuveni pieci milj. latu. LSEZ pārvalde to skaidro ar ostas padziļināšanu, kas pavērusi ceļu lielākiem kuģiem, rosinot domāt par attīstību arī ostas uzņēmumus. Lielākos ieguldījumus – 4,014 miljonus latu – 2011.gadā veikusi a/s Liepājas osta LM, kas sadarbībā ar uzņēmumu Dan Store izbūvēja beramkravu termināļa otro kārtu, rekonstruēja Liepājas ostas 50.piestātni, kā arī izbūvēja dzelzceļa pievadu, iegādājās divus portālceltņus un vienu mobilo ostas celtni. «Ar 2011.gada rezultātiem esam apmierināti. Lai gan paralēli notika celtniecība, sasniedzām gan labu kravu, gan finanšu apgrozījumu,» DB atzina a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Savukārt LSEZ valdes loceklis, uzņēmējs Jānis Vilnītis atzīmē kā pozitīvu faktoru ne tikai ieguldījumu apjomu, bet arī to, ka realizēti publiskās un privātās partnerības projekti, par uzņēmēju līdzekļiem izbūvējot jaunas piestātnes uz valstij piederošās zemes. DB jau rakstīja, ka pilnīgi jaunu piestātni ostā būvē LSEZ SIA Transit Services. Pērn noslēdzās piecus miljonus latu vērtā projekta pirmā kārta. Vairāk nekā 800 tūkstošus latus pērn ieguldījusi LSEZ SIA Laskana. «Bija ļoti labs gads, koku tirgus sakārtojās, bija labs pieprasījums, tāpēc nācās arī iegādāties papildu tehniku,» DB stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gunvaldis Vēsmiņš. Pērn par 49,7% audzis arī LSEZ uzņēmumu eksports.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company uzsākusi jaunas noliktavas un dzelzceļa posma būvniecību, informē Liepājas SEZ.

Plānotās investīcijas aptuveni 1 miljona eiro apmērā ir vērstas uz tranzītkravu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, bet vēl viena dzelzceļa posma izbūve tiks uzsākta pēc grozījumu veikšanas detālplānojumā.

LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ir viena no jaunākajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 2007. gadā kā ekspedīcijas kompānija un tās pamatnodarbošanās joprojām ir kravu piesaiste, uzglabāšana un sadarbība ar dažādu valstu kravu īpašniekiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ieguva 2012. gadā.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde nolēmusi turpmāk ik gadus apbalvot brīvzonas sakoptākos uzņēmumus un atzīmēt arī nolaidīgākos.

Kopumā žūrija izvērtēja 19 LSEZ uzņēmumu teritorijas, bet par sakoptāko atzina prāmju termināļa apkalpotāju, stividoru LSEZ SIA Terrabalt. Atzinības rakstus un Valda Ķikuta gleznas saņēma LSEZ SIA Dan Store; LSEZ SIA Baltic Transhipment Center; SIA Cemex un LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Šogad netīrākā uzņēmuma tituls netika piešķirts, jo LSEZ pārvalde nolēmusi pirmajā konkursa rīkošanas gadā tikai iedvesmot visus, uzteicot kārtīgākos.

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka konkurss sevi ir attaisnojis, jo veicinājis ostas uzņēmumu sakārtošanu, padarot Liepājas ostu skatam pievilcīgāku. Konkursa uzvarētāja sumināšanas pasākums esot arī iespēja ostas uzņēmējiem satikties un varbūt arī izlīgt, ja bijuši kādi konflikti.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ) 2012.gadā kapitālsabiedrību ieguldījumi sasnieguši gandrīz 20 miljonus latu, kas ir lielākās privātās investīcijas pēdējo piecu gadu laikā.

Kopējā LSEZ kapitālsabiedrību ieguldījumu summa ir 19,89 miljoni latu, informē LSEZ pārvalde.

«Tā, piemēram, pagājušajā gadā DanStore iegādājās modernu kravu iekraušanas tehniku un izbūvēja slēgtu graudaugu elevatoru, jaunākā SEZ kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company attīsta noliktavu saimniecību biokurināmā granulu kravu eksportam un tranzīta operāciju veikšanai Liepājas ostā. Šogad uzņēmumi atbilstoši attīstības plāniem pilnveidos infrastruktūru - izbūvēs pievadceļus, labiekārtos piestātnes, iegādāsies pārkraušanas tehniku, būvēs noliktavas. LSEZ SIA Liepaja Bulk terminal izsludinājusi iepirkumu procedūru, lai iegādātos modernu kravu iekraušanas iekārtu,» investīciju aktivitātes komentē LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Paplašinot darbību un palielinot ražošanas apjomu, viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā, LSEZ “Jensen Metal” SIA, šī gada 1. jūlijā uzsācis jaunās ražotnes būvniecību Virssardzes ielā 11, Liepājā. Paredzēts, ka būvniecības process ilgs līdz 2025. gada pavasarim un jau vasarā tajā tiks uzsākta aktīva ražošana.

“Pakāpeniski pieaugot pasūtījumu apjomam un palielinoties darbinieku skaitam, esošajos 26 900 kvadrātmetros, kuros šobrīd izvietoti uzņēmuma trīs galvenie – nerūsējošā tērauda, melnā metāla un furnitūras – ražošanas departamenti, uzņēmumam kļuvis par šauru. Jaunā ražotne ar biroju plānota 5 900 kvadrātmetru platībā un LSEZ “Jensen Metal” SIA tajā plāno investēt 6 200 000 eiro.

Papildus būvniecībai sekos būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kur ražošanas procesu nodrošināšanai tiks izveidotas ap 90 jaunas darba vietas, tādēļ jau šobrīd norit aktīvs darbs pie jaunu darbinieku, īpaši metinātāju, piesaistes,” informē LSEZ “Jensen Metal” SIA prokūriste Ieva Līmeža.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde atļāvusi Andrim Liepiņam LSEZ valdes locekļa amatu savienot ar Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amatu.

Andris Liepiņš LSEZ valdē darbojas kā valsts pārstāvis no Ekonomikas ministrijas. Saskaņā ar LSEZ likumu valdē darbojas trīs valsts pārstāvji (Finanšu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas), trīs uzņēmēji un trīs pašvaldības pārstāvji.

Tāpat valde atļāvusi savienot amatu LSEZ valdē a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājam un a/s Liepājas metalurgs saistīto uzņēmumu valdes loceklim Valērijam Terentjevam, kurš turpmāk LSEZ valdē strādās Kirova Lipmana vietā

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde atkārtoti apstiprinājusi uz trim gadiem amatā LSEZ pārvaldnieku Guntaru Krieviņu.

Tāpat LSEZ valde atļāvusi viņam savienot amatu LSEZ pārvaldē ar Liepājas domes deputāta pienākumiem, kā arī darboties domes finanšu, attīstības, budžeta komisijās, pildīt Latvijas Tranzībiznesa asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu, Liepājas partijas valdes locekļa amatu un ES Reģionu komitejas locekļa amatu.

Šāda lēmuma nepieciešamību nosaka Liepājas SEZ pārvaldes nolikums. Nedz Rīgas ostas, nedz Ventspils ostas pārvalžu nolikumi šādu apstiprināšanas kārtību neparedz.

Guntars Krieviņš LSEZ pārvaldnieka amatā ir kopš LSEZ izveidošanas - 1997. gada.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība "Caljan" sākusi būvēt jaunu ražošanas un biroja ēku bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija "Liepājas Metalurga" mehāniskais cehs. LSEZ SIA "Caljan" investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ "Caljan" Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir ASV kompānija "Amazon".

Karostas industriālā parka teritorijā pašlaik top AS Jensen Metal Holding meitas uzņēmuma LSEZ SIA JM Properties saistītā uzņēmuma SIA LSEZ Jensen Metal rūpnīca, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā un plānots, ka ražošanas ēkas tehniskais aprīkojums izmaksās 695 000 eiro. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

«Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» jaunas rūpnīcas nepieciešamību iepriekš skaidroja A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Kā biznesa portālam db.lv norāda LSEZ pārvalde, tad pastāv vēl vairāki rezervācijas līgumi un uzņēmēji šobrīd izstrādā būvprojektus - divi strādā ļoti aktīvi. LSEZ skaidro, ka šobrīd precīzi nevar pateikt, kad šie uzņēmumi varētu uzsākt būvniecību, bet domājams, ka tas varētu būt 2019. gada pavasarī.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.