Turcijas gaisa spēki uz Sīrijas robežas notriekuši Krievijas kara lidmašīnu pēc tās gaisa telpas pārkāpšanas, vēsta Turcijas mediji un amatpersonas.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pie Sīrijas un Turcijas robežas notriekts Krievijas iznīcinātājs Su-24. Krievija uzsver, ka lidmašīna nav pārkāpusi Turcijas robežu un tā notriekta no zemes 6000 metru augstumā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Aizsardzības ministrija vēl nav nosaukusi precīzus lidmašīnas nogāšanās iemeslus, tāpēc šobrīd nevar atbildēt uz jautājumu par iespējamo Krievijas reakciju.

Pēc viņa teiktā, iespējams, ka Putins šo jautājumu skars vēlāk otrdien, kad Sočos tiksies ar Jordānijas karali Abullu II. Peskovs uzsvēra, ka tas ir «patiešām ļoti nopietns notikums», taču būtu nepareizi izdarīt secinājums, kamēr nav visas informācijas.

Ķīnas dienvidrietumos Sičuaņas provincē pirmdien notika spēcīga zemestrīce ar stiprumu 6,0 magnitūdas, izraisot vismaz 11 cilvēku bojāeju un ievainojot vēl 122, otrdien vēstīja valsts mediji.

Glābēji stiprā lietū steidzās uz zemestrīces skartajiem rajoniem pie tās epicentra, kurš atradās pie Čanninas apriņķa Jibiņas pilsētas, ziņoja valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Zemestrīces hipocentrs bija 16 kilometru dziļumā, informēja Ķīnas Zemestrīču tīklu centrs.

40 minūšu laikā pēc zemestrīces notika vismaz četri pēcgrūdieni, no kuriem spēcīgākais bija 5,1 magnitūdu stiprs.

ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja zemestrīces stiprumu ar 5,8 magnitūdām un piebilda, ka «ir iespējami plaši postījumi un šī katastrofa var būt skārusi plašu rajonu".

Visi bojāgājušie un ievainotie tika reģistrēti Čanninas un Gunsjaņas apriņķos, paziņoja vietējās amatpersonas.

Glābšanas komandas Turcijā meklē desmitiem cilvēku, kuri pēc 5,6 balles spēcīgās zemestrīces, kas satricināja valsts austrumu daļu, iesprostoti gruvešos. Apstiprināts, ka bojā gājuši vismaz septiņi cilvēki, ziņo BBC.

Sabrukušas divdesmit piecas ēkas, ieskaitot sešu stāvu viesnīcu Vanas pilsētā. Šajā viesnīcā mitinājušies gan žurnālisti, gan palīdzības darbinieki.

Saskaņā ar neatliekamās palīdzības darbinieku sniegto informāciju 23 cilvēki izglābti dzīvi, tomēr nav zināms līdz pat 100 cilvēku liktenis.

Pagājušajā mēnesī 7,2 balles spēcīga zemestrīce tajā pašā apgabalā nogalināja 600 cilvēkus.

Kopš šīs katastrofas ir bijuši simtiem pēcgrūdieni, un tūkstošiem cilvēku, neraugoties uz aukstumu, joprojām dzīvo teltīs.

Visas, izņemot trīs, ēkas, kas sabruka trešdienas zemestrīcē, bijušas tukšas, informējis Turcijas premjerministra vietnieks. Cilvēki no tām bija evakuēti pēc 23. oktobra zemestrīces.

Turcijas dienvidrietumu piekrasti un tuvumā esošās Grieķijas salas naktī uz piektdienu satricināja 6,7 magnitūdas stipra zemestrīce, un tajā gājuši bojā divi, bet ievainoti apmēram 480 cilvēki.

Abi upuri bija tūristi, kas gāja bojā Grieķijas Kosas salā, sabrūkot griestiem bāra ēkā. Viens no bojāgājušajiem bija no Turcijas, bet otrs - no Zviedrijas.

Turcijas veselības ministrs Ahmets Demirdžans paziņojis, ka Turcijas kūrortpilsētā Bodrumā ievainoti 358 cilvēki, bet 272 no tiem hospitalizēti. Ministrs piebilda, ka 25 cietušie joprojām atrodas slimnīcā, daži ar lauztiem kauliem, tomēr smagu traumu neesot.

Daudzi guvuši traumas, jo panikā lēkuši ārā pa māju logiem.

Grieķijas Kosas salā tikmēr ievainoti apmēram 120 cilvēki.

Kosas mērs Georgs Kiricis pastāstīja, ka salas galvenajā pilsētā ir postījumi, bet pārējā salas daļā nav problēmu. «Skartās ēkas lielākoties bija vecas un uzceltas pirms zemestrīču drošības noteikumu ieviešanas būvniecībā,» sacīja mērs.

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans aicinājis nekavējoties izbeigt valsti pārņēmušos protestus, uzsverot, ka tie balansē uz likumpārkāpšanas robežas. Tikmēr demonstrācijas Turcijā turpinājušās arī piektdien.

Premjerministrs agrā piektdienas rītā atgriezās no savas vizītes Ziemeļāfrikā. Lidostā viņu sagaidīja aptuveni desmit tūkstoši atbalstītāju, kurus Turcijas premjers uzrunāja. «Mēs nekad neesam iestājušies par saspīlējuma radīšanu un sabiedrības šķelšanu, tomēr tajā pašā laikā mēs nevaram priecāties par vardarbību,» sacīja T. Erdogans.

Daļa viņu atbalstītāju izsauca saukļus, aicinot doties nojaukt protestētāju telšu pilsētiņu, kas izveidojusies Taksima laukumā. Tomēr Turcijas premjers tos aicināja mierīgi doties mājās. «Mums jāpaliek mierīgiem, pieaugušiem un jāievēro veselais saprāts. No šejienes mēs visi dosimies mājup,» sacīja premjers.

Vismaz 48 cilvēki gājuši bojā un 20 pazuduši bez vēsts, kad 7,4 balles stipra zemestrīce satricināja Gvatemalas Klusā okeāna piekrasti. Gvatemalas varasiestādes norāda, ka zemes nogruvumi kalnos traucē piekļuvi dabas katastrofas skartajiem reģioniem.

Zemestrīces piemeklētajā reģionā bez elektrības palikuši 73 tūkstoši cilvēku. Gvatemalas Seismoloģiskā institūta direktors Edijs Sančezs (Eddy Sanchez) izteicies, ka pazemes grūdieni bijuši stiprākie kopš 1976. gadā 7,5 baļļu zemestrīcē gāja bojā 25 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Pēc zemestrīces reģionu satricinājuši vairāki spēcīgi pēcgrūdieni. Zemestrīcē visspēcīgāk cietusi Sanmarkosas pilsēta, kur bojātas ēkas un vairāki desmiti no tām sabrukušas. Zemestrīces grūdieni bijuši sajūtami arī Meksikas galvaspilsētā Mehiko.

Palīdzību Gvatemalai zemestrīces seku novēršanā piedāvājušas tās kaimiņvalstis.

Turcijas valdība piekritusi apturēt Gezi parka Stambulā apbūves plānus līdz brīdim, kad par to savu atzinumu nesniegs tiesa, pēc sarunām ar demonstrantiem, pavēstījusi valdība.

Gezi parka apbūves plāns Turcijā izraisīja lielākās demonstrācijas un protestus, kas daudzviet izvērtās sadursmēs ar drošības spēkiem, pēdējās desmitgades laikā. Turcijas valdība norāda, ka Gezi parka apbūve netiks atsākta līdz brīdim, kad par to savu lēmumu sniegs tiesa. Gadījumā, ja tiesa ļaus valdībai uzsākt parka apbūvi, Stambulā tiks organizēts referendums par parka tālāko likteni, vēsta BBC.

Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans valsts galvaspilsētā Ankarā ceturtdienas vakarā aizvadīja tikšanos ar protestētāju pārstāvjiem. Sarunas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad premjers bija izteicis savu «pēdējo brīdinājumu», aicinot demonstrantus pamest Gezi parku. Sarunas, kuru rezultātā panākts valdības solījums pārtraukt parka apbūvēšanu, Turcijas premjera līdzgaitnieki nodēvējuši par veiksmīgām.

Turcijas ekonomiku un valūtu var gaidīt tālāka nestabilitāte.

Situācija Turcijas ekonomikā nepārliecina. Jau pagājušogad tieši šo valsti periodiski apņēma lielākas neskaidrības uzplūdi, kur ziņu virsrakstos tika minēta tāda lieta kā valūtas krīze. Saistībā ar Turciju vēl skaļu toni bija uzņēmis tās diplomātiskais strīds ar ASV, kas nebūt nevairoja jau tā vājo investoru ticību šai valstij.

Pēdējā laikā var manīt, ka Turcijas tautsaimniecība virzās tuvāk grāvja malai – dati liecina, ka Turcijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sarucis par 3% (vēl pagājušā gada pirmajā ceturksnī tas palēcās par 7,4%), inflācija atrodas pie 20% un bezdarbs pieaudzis līdz 13,5% (pagājušā gada aprīlī tie bija 9,6%).

Liras nestabilitāte

Spēcīgas zemestrīces, cunami un plūdi 2011. gadā radījuši visvairāk izmaksu pasaules vēsturē, ja ņem vērā dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas ekspertu teikto, vēsta thelocal.de.

Kopumā aizvadītajā gadā dabas katastrofas radījušas 380 miljardu ASV dolāru zaudējumus, kas ir par 150 miljardiem ASV dolāru lielāki nekā 2005. gadā, kad tika uzstādīts iepriekšējais «nelaimju izmaksu rekords».

Aizvadītajā gadā radītie zaudējumi naudiskā izteiksmē nav salīdzināmi ar dabas katastrofās bojā gājušo cilvēku skaitu. 2011. gadā zemestrīcēs, cunami, plūdos un citās dabas katastrofās gājuši bojā vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.

Divas trešdaļas no kopējā mirušo skaita veido gada sākumā notikušajās zemestrīcēs Japānā un Jaunzēlandē paņemtās cilvēku dzīvības.

«Par laimi tik daudzas viena pēc otras sekojošas dabas katastrofas pasaulē ir retums,» norādīja pētījuma veicēja Munich Re valdes loceklis Torstens Jevoreks.

Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Vēl nesen draudzīgās Krievijas un Turcijas politiskās un ekonomiskās attiecības patlaban piemeklējusi nopietna krīze, kas sākās pēc tam, kad 24. novembrī Turcijas iznīcinātāji virs Sīrijas notrieca Krievijas bumbvedēju Su-24M un Maskava drīzumā paziņoja par atbildes pasākumiem – ekonomiskajām sankcijām pret Ankaru, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības «vainīgās» amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.

Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Krievijas laikraksts Vedomosti savukārt norāda, ka, rēķinot visu preču un pakalpojumu eksportu – importu, Krievijas eksports uz Turciju pagājušajā gadā sasniedzis 27,4 miljardus ASV dolāru jeb 5% visa eksporta, savukārt Turcijas eksports uz Krieviju – 16,3 miljardus ASV dolāru jeb 4% visa Krievijas importa.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Spēcīga zemestrīce izsaukusi paniku Indonēzijai piederošajā Sumatras salā, kur cilvēkiem joprojām spilgtā atmiņā ir 2004. gada traģiskā dabas katastrofa, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Zemestrīces epicentrs atradās okeānā, 434 kilometrus uz dienvidrietumiem no Indonēzijas Ačehas provinces galvaspilsētas Banda Ačehas. Pēc zemestrīces Indijas okeānā izludināta cunami trauksme, vēsta CNN.

Saskaņā ar ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, zemestrīces stiprums sasniedzis 8,6 balles, bet tās hipocentrs atradies 23 kilometru dziļumā. Zemestrīcei sekojis 8,2 balles stiprs pēcgrūdiens. Pašlaik netiek ziņots par zemestrīcē bojā gājušajiem, vai nodarītiem postījumiem.

Pēc pirmajiem pazemes grūdieniem Banda Ačehas iedzīvotāji panikā metušies bēgt ārā no ēkām, meklējuši savus tuviniekus un saukuši «Dievs ir liels» (Allahu Akbar). Pilsētā bijušas dzirdamas trauksmes sirēnas un izveidojušies milzīgi sastrēgumi, kad iedzīvotāji centušies to pamest, lai dotos uz kalniem.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Turcijas arodbiedrības izsludinājušas streiku, lai protestētu pret policijas brutalitāti, padzenot demonstrantus no Gezi parka. Iepriekš Turcijas iekšlietu ministrs pavēstīja, ka streiks ir nelikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas arodbiedrību konfederācija (DISK) un Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija (KESK), kas apvieno tūkstošiem biedru, pieprasa, lai tiktu izbeigta policijas vardarbība, kuru likumsargi piemēro pret protestētājiem.

Kopumā streikā piedalās 800 tūkstoši arodbiedrību pārstāvju. Streikotājiem pievienojušies strādnieki, inženieri un ārsti. Arodbiedrību streiks notiek pēc nedēļas nogalē piedzīvotajām sadursmēm demonstrantu un policijas starpā, kas ar jaunu spēku uzvirmoja pēc tam, kad likumsargi padzina Stambulas Gezi parkā esošos protestētājus.

Reaģējot uz arodbiedrību protestiem, Turcijas iekšlietu ministrs Muamers Gillers paziņoja, ka tas ir pretlikumīgs un netiks pieļauts.

Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricinājusi 7,3 balles spēcīga zemestrīce, izraisot nelielu cunami, kas sasniedzis piekrasti. Informācijas par postījumiem un cietušajiem pagaidām nav.

Zemestrīces epicentrs atradies jūrā aptuveni 245 kilometru attālumā no krasta un aptuveni 36 kilometru dziļumā. Īsi pēc pazemes grūdieniem Japānas piekrastē tika izsludināta cunami trauksme.

Tika prognozēts, ka sauszemi sasniegs 50 centimetru līdz divus metrus augsts ūdens vilnis,un iedzīvotāji tika aicināti doties iekšzemē. Cunami skāra Išinomaki pilsētu, tomēr par lieliem postījumiem un cietušajiem informācijas nav. Aculiecinieki norāda, ka pilsētu sasniedzis vienu metru augsts ūdens vilnis.

Pazemes grūdieni, kuru epicentrs bija tajā pašā vietā, kur notika postošā aizvadītā gada zemestrīce, bija jūtama pat valsts galvaspilsētā Tokijā. Aizvadītā gada spēcīgajā zemestrīcē smagi skartās Mijagi prefektūras varasiestādes norādījušas, ka vietām apturēta dzelzceļa satiksme, tomēr drīz vien tā tikusi atjaunota. Tāpat veiktas autoceļu pārbaudes.

Ķīnas rietumu provinci Gaņsu piemeklējusi spēcīga zemestrīce. Pazemes grūdienu dēļ bojā gājuši vairāk nekā 73, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 300 cilvēku.

Zemestrīces, kuras epicentrs atradies netālu no Dinsji pilsētas, spēks sasniedzis sešas balles, pavēstījis ASV Ģeoloģiskais dienests. Lielākā daļa bojā gājušo un ievainoto cilvēku bijuši no Dinsji apkaimes. Dinsji amatpersonas aplēsušas, ka zemestrīce izraisījusi postījumus 32 miljonu ASV dolāru apmērā. Reģionā kopumā sagrauti vai nopietni bojāti desmitiem tūkstošu mājokļu, kā arī piedzīvoti elektroenerģijas piegādes traucējumi.

Pazemes grūdienu seku likvidēšanai varasiestādes mobilizējušas vairāk nekā divus tūkstošus karavīru un desmitiem glābēju, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra Xinhua. Zemestrīce izraisījusi arī zemes nogruvumus kalnos, kas apgrūtina glābēju piekļūšanu katastrofas skartajam reģionam. Zemestrīces skartajā apkārtnē gaidāmas arī spēcīgas lietusgāzes, kas, kā tiek prognozēts, vēl vairāk varētu apgrūtināt glābēju darbu. Tāpat reģions piedzīvojis jau vairāk nekā 370 pēgrūdienus.