Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Pārtikas ražošanas iekārtu ražotājai SIA Peruza īpaši perspektīvs eksporta tirgus varētu būt Peru, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā Eksporta rīts sacīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Peruza īpaši specializējas zivju apstrādes, īpaši mazo zivju apstrādes līniju ražošanā. Pieprasījums pēc iekārtām lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā reģiona zivju apstrādes jaudām un nozvejas kvotām, sacīja R. Dlohi.

Viņš piebilda, ka Baltijas jūrā brētliņu nozvejas kvota ir 250 tūkst. tonnu gadā, un no tām lielu daļu izmanto Dānija, kas brētliņas pārstrādā zivju miltos. Savukārt Peru ir anšovu nozvejas kvota seši līdz septiņi miljoni tonnu gadā, un pat tad, ja daļa no tām tiek pārstrādāta zivju miltos, liela daļa paliek arī zivju produkcijas ražotājiem.

«Mūsu izstrādātās mazo zivju ķidāšanas līnijas jauda ir līdz 1000 zivīm minūtē, un, ja Latvijā nepieciešamas aptuveni trīs šādas līnijas, Igaunijā - divas, Polijā - desmit, tad Peru ir nepieciešamība pēc aptuveni 100 šādas jaudas līnijām. Tā ir valsts, kur varam kārtīgi izvērsties,» skaidroja R. Dlohi.

Nedēļas nogalē Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā, atklājušas valsts varasiestādes.

Peru amatpersonas uzsākušas izmeklēšanu pret divām nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijām Alisol un Provelanz. Noraktā piramīda bijusi sešus metrus augsta un Peru arheologi norāda, ka tādējādi valsts vēsturei nodarīts neatgriezeniskus zaudējums.

Nekustamo īpašumu attīstītāji izmantojuši buldozerus, lai noraktu piramīdas, bet pēc tam atliekas aizdedzinājuši. Kopumā kompleksā atradās 12 piramīdas un attīstītāji mēģinājuši norakt arī pārējās. Tomēr to neļāvuši darīt aculiecinieki, kas arī izsaukuši policiju.

Peru Tūrisma ministrija BBC pastāstīja, ka Elparaiso piramīdu komplekss bijis reliģisks un administratīvs komplekss vēl ilgi pirms reģionā izveidojās un nostiprinājās Inku kultūra. «Cilvēki, kas to paveica, ir nodarījuši neatgriezeniskus zaudējumus Peru vēstures lappusei. Mēs nekad vairs neuzzināsim veidus, kādā piramīda tika uzbūvēta, kādi materiāli tika izmantoti un kādu lomu celtne spēlēja sabiedrībā,» aģentūrai AP norādīja Elparaiso arheoloģisko izrakumu vadītājs Marko Džuilens (Marco Guilen).

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Peru ziemeļu daļā arheologi atklājuši senās Uari civilizācijas kapenes, kurās atrasti vairāki skeleti, sieviešu mūmijas, kā arī dārglietas, vēsta pasaules mediji.

Kopumā kapenēs atrasti vairāk nekā sešdesmit skeleti, ieskaitot triju Uari karalieņu mirstīgās atliekas, kas kapenēs guldītas kopā ar sudraba juvelierizstrādājumiem un koši krāsotu keramiku, ziņo BBC. Saskaņā ar arheologu pausto, dārgumi un mūmijas kapenēs atradušies aptuveni 1200 gadus.

Kapenes atrastas aptuveni 280 kilometru attālumā no Peru galvaspilsētas Limas. Šis ir pirmais arheoloģiskais Uari karaliskās ģimenes kapeņu atradums valsts vēsturē. Arheoloģisko izrakumu komplekss atklāts 1931. gadā Andu kalnos Ajakučo reģionā, un izrakumi notikuši ar pārtraukumiem līdzekļu trūkuma dēļ. Atklājumi notikuši jau pirms pāris mēnešiem, taču tagad par tiem sniegta plašāka informācija.

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Ceļojot par valsts naudu, kritērijiem, kas attaisno konkrētā brauciena nepieciešamību, ir jābūt stingrākiem un precīzākiem, bet brauciena rezultātiem - pārbaudāmākiem

DB jauno gadu uzsācis ar vadošo valsts resoru komandējumu izdevumu apkopojumu 2014. gadā. Pretēji gaidītajam lielākie «ceļotāji» strādā nevis Ārlietu ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā vai premjera birojā, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ierēdņi dažādiem braucieniem pērn tērējuši gandrīz divtik nekā Ārlietu ministrija. Jāsaka, ka pērn viss valsts resors kopumā braucieniem tērējis divreiz vairāk naudas nekā 2013. gadā - 8,4 miljonus eiro.

Nav noliedzams, ka valsts amatpersonām un augstākajiem ierēdņiem mūsdienās bez ārzemju komandējumiem nav iespējams iztikt. Taču, ja tie notiek par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tie būtu ļoti labi koordinēti, t.i., ārzemju braucienos tiešām dotos tie, kam ir attiecīgā kompetence, un bez visādām «piekabēm», kuru funkcija konkrētajā braucienā nav saprotama. Mums ir vairāki ministri, kas pērn ir ceļojuši kopā ar saviem biroja vadītājiem/ vadītājām un uz mediju jautājumiem nav spējuši vai nav gribējuši izsmeļoši atbildēt, kāpēc viņiem ir bijusi nepieciešama konkrēto personu klātbūtne. Runājot, piemēram, par Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa braucienu uz Centrālāfriku, katras personas dalība šajā «ekspedīcijā» nodokļu maksātājiem izmaksāja diezgan apaļus 6000 eiro. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nesen devās uz ANO vides pārmaiņu konferenci eksotiskajā Peru veselu desmit ministrijas ierēdņu pavadībā.

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

Protesti pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro var pāraugt «asinspirtī» un izraisīt lielu bēgļu krīzi, brīdinājis Peru prezidents Pablo Kučinskis.

Viņš vizītes laikā Spānijā pavēstīja, ka mēnešiem ilgā politiskā un ekonomiskā krīze var likt cilvēkiem masveidā pamest valsti.

Viņš piebilda, ka venecuēlieši arī varētu ar laivām doties uz Nīderlandei piederošo Kirasao salu.

Peru prezidents, kurš asi kritizē Venecuēlas režīmu, aicināja izveidot starptautisku komisiju krīzes atrisināšanai.

Kopš aprīļa sākuma protestos Venecuēlā gājuši bojā jau 66 cilvēki.

Opozīcija un mediji vardarbībā apsūdz drošības spēkus, kas uzbrūk protestētājiem un žurnālistiem, pieļaujot arī demonstrantu aplaupīšanu.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Patlaban Latvijā īpaši aktivizējušies uzpircēji no Rumānijas un Holandes, kas par zemniekiem izdevīgām cenām masveidā uzpērk kartupeļus, līdz ar to pavasara pusē var veidoties deficīts, vēsta nozare.lv.

«Saņemam zvanus no zemniekiem, ka pēdējās nedēļās tonnām tiek uzpirkti kartupeļi Zemgales un Vidzemes saimniecībās. Rumānijas un Holandes uzpircēji ar fūrēm brauc tieši pagalmā, ir gatavi paņemt uzreiz visus kartupeļus, turklāt acīmredzot maksā skaidrā naudā,» sacīja kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka zemniekiem piedāvātās cenas ir izdevīgas, jo par vienu kilogramu tiek maksāti vismaz desmit santīmi, kamēr vietējās iepirkuma cenas nepārsniedz astoņus santīmus

«Ja tā turpināsies, varētu atkārtoties jau pirms pāris gadiem pieredzētā situācija, kad Krievijas uzpircēju dēļ pavasarī piedzīvojām pamatīgu vietējo kartupeļu deficītu,» atzina uzņēmēja.

Bauzes tirgū Bauskā pagājušajā nedēļā bija nopērkami pašmāju kartupeļi. To cena atkarībā no bumbuļu lieluma svārstījās no 0,80 līdz 1,20 eiro par kilogramu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Piektdien, 16. jūnijā, pirmo dienu jaunos kartupeļus uz tirgu bija atvedis codietis Stefans Timahovičs. Viņš, tāpat kā vēl trijās vietās Bauzes tirgū, piedāvāja pircējiem iegādāties šķirni 'Solists'. Lai arī tā esot agrīnā šķirne, ražas paātrināšanai kartupeļu vagām pāri likts agrotīkls. Latviešu «otro maizi» codietis audzē nelielā platībā Ceraukstes pagastā.

S. Timahovičs atzīst, ka cilvēki pagaidām pērk maz. Visbiežāk no klientu puses jāklausoties stāsti par mānīšanos, jo iedzīvotāji netic, ka tie tiešām ir vietējie kartupeļi.

Iecavas zemnieks Aigars Cirītis kartupeļus šogad iestādījis aprīļa vidū, bet pie jaunās ražas vēl nav ticis. Pirmdien, 19. jūnijā, viņš pārliecinājies, ka izaudzētais vēl nav tirgus prece.

Lielveikalu tīkli Rimi un Maxima šodien sākuši vietējo agro kartupeļu tirdzniecību, informēja veikalu pārstāvji.

Latvijā audzēto kartupeļu cena patlaban ir 0,59 lati par vienu kilogramu. Savukārt no Itālijas vai Marokas ievestie kartupeļi līdz šim maksāja vidēji 0,75 latus par vienu kilogramu.

Rimi veikalos visā Latvijā jauno kartupeļu ražu piegādā kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi. Jaunie pašmāju kartupeļi nopērkami gan sveramā veidā, gan 2,5 kilogramu iepakojumā. Fasētos Lielpilsētas kartupeļus Rimi veikaliem piegādā SIA Ads pagrabs.

Tāpat Rimi veikalos jau pieejami jaunie kabači, cukini, Ķīnas kāposti, zaļie zirnīši, kā arī loki un dilles. Tuvākajās dienās Rimi pircējiem piedāvās iegādāties jaunās ražas sīpolus, ziedkāpostus, lielās pupas pākstīs, gailenes, kā arī Latvijā audzētus ķiplokus un ledus salātus, kurus piegādās kooperatīvā sabiedrības Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi.

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

SIA Aerodium svētdien, 23.februārī, ar īpašu specefektu piedalīsies Ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Sočos - tas nebūšot lidošanas šovs, bet gan jauns, ar vēju saistīts vizuālais efekts, informē uzņēmuma komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Gablika.

Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns skaidroja, ka papildus vēja tuneļu ražošanai un lidošanas šovu demonstrēšanai uzņēmums ir atklājis jaunu šovbiznesa nišu - ar vēju saistītu vizuālo efektu veidošanu. «Mēs veidojam vēja specefektu. Kas tieši tas būs - to šobrīd vēl nedrīkstu atklāt, jo noslēguma ceremonijas ideja, kā jau ierasts, tiek turēta slepenībā,» norādīja Beitāns.

Jauna specefekta izstrādi Aerodiun uzticējusi olimpisko spēļu šovu producentu kompānija, ar kuru uzņēmumam izveidojusies ļoti laba sadarbība kopš Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006.gadā. «Šoreiz atkal ir iespēja attīstīt pasaulē vēl nebijušu specefektu, kam redzam attīstības potenciālu visā šovbiznesa industrijā,» saka Beitāns.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Mančesteras universitātes pētnieku Dr. Demjenu O'Dohertiju, atsaucoties uz Toma Henksa varoni filmā Terminālis, dēvē par «Termināla vīru», jo viņš lidostā pavadījis ilgu laiku no savu pēdējo gadu dzīves. Pravietodams futūristisku nākotni un lēno ceļošanu, viņš atzīst, ka pats ir mūsdienu cilvēks – šizofrēnisks atkarīgais no reaktīvajiem ātrumiem. Rīgā viņš pērnā gada nogalē viesojās Latvijas Tūrisma forumā ar lekciju par lidostām.

Cik liela nozīme Mančesteras lidostai ir tuvējā apkārtnē un ekonomikā?

Tā ir lielākā lidosta ārpus Londonas, un tā pieder lielākajai lidostu kompānijai Apvienotajā Karalistē. Mančesteras pilsētā un piepilsētās ir divi miljoni iedzīvotāju. Pašā pilsētā droši vien kādi 700 līdz 800 tūkstoši – līdzīgi Rīgai. Lidostu apkalpo ap 20 tūkstošiem cilvēku – ne vien lidostā, bet arī celtniecībā un dažādos saistītos pakalpojumos.

Interesanti, ka šī lidosta ir tuvāk Stokportai, kas jau atrodas Češīrā, nekā Mančesterai. Caur Stokportu tek upe, un vēsturiski tā ir viena no nedaudzām vietām uz Mērsijas, kur varēja izkraut un iekraut preces. Interesanta vieta, kur stāvais klints krasts rada dabisku aizsargbarjeru. Tā ir ļoti līdzena un augsta vieta, un 1936. gadā Mančesteras pilsētas dome to izlietoja lidostas būvei. Tā nu tā atdodas uz dienvidiem no Mērsijas upes, kas ir Češīrā, un pēc izvietojuma tuvāk Stokpotai nekā pašai Mančesterai.