Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.
Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.
Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»
Sēklu speciālists ņēmis no pagrabā ēšanai glabātajiem pāri palikušajiem kartupeļiem. Viņš atzīst, ka sēklu ir sarežģīti labi saglabāt līdz jūlija otrai pusei: «Jābūt izcili labam pagrabam. Kartupeļiem vajadzētu būt saasnojušiem – ar zaļiem, īsiem, drukniem asniem, lai paātrinātu sadīgšanu.»
M. Narvils pauž: «Kartupeli uzskata par jutīgāku, nekā tas ir patiesībā. Dabas apstākļi jāiemācās izmantot un pielāgoties tiem.»
Iemesls metodes izmantošanai ir vēlme jau agri pavasarī ēst gardus kartupeļus, nevis tos, kas pagrabā savītuši un saasnojuši: «Cik gardi ir jaunie kartupeļi, zina katrs. Tie vilina ar plāno miziņu un maigo garšu, taču šis prieks ilgst divus mēnešus gadā. Šis paņēmiens ļauj tikt pie vienreizējās garšas jebkurā brīdī, kad vien ir pozitīva gaisa temperatūra. Es šos kartupeļus varēju baudīt februārī, martā un aprīlī, uzcienājot kolēģus.»
Iecavas novada zemnieks Aigars Cirītis, kas gadiem specializējies agro kartupeļu audzēšanā, Bauskas Dzīvei teic – biznesa iespēju šajā metodē nesaskata: «Tās būtu pārāk lielas pūles un risks lielā platībā, ja vēlies tos pārdot. Salmi maksā naudu, pat ja tie jāsavāc no sava tīruma. Pērn ziema bija nekāda, bet mīnus 30 grādu salā zeme izsaltu pusmetra dziļumā. Pat ja būtu dziļš sniegs, kartupeļi sasaltu pilnībā un atkūstot nebūtu kvalitatīvi. Ja ziema ir ar lietu, salmi saplaks un pēc tam salā stādījumus vairs nepasargās.»
A. Cirītis atgādina vēl vienu risku – cīņu ar pelēm un citiem grauzējiem, kuru dēļ savulaik tulpju sīpolu audzētāji dārza dobes pusmetra dziļumā norobežoja ar ierakta šīfera plāksnēm.
M. Narvils uzsver, ka ziemojošie kartupeļi nav jaunums: «Esmu dzirdējis par šādas metodes pastāvēšanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.»
