Lai kā Latvijas valsts ierēdņi sev sit uz pleca, ka eksports ir sasniedzis pirmskrīzes apjomus, mūsu eksporta apjomi ir krietni mazāki kā mūsu kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem gan mērot absolūtos skaitļos, gan uz rēķinot uz iedzīvotāju. Ik pa laikam mani izbrīna, ka ierēdņi Latvijas eksporta izaugsmē redz savu ieguldījumu, jo tas, ka eksports ir atjaunojies ir tikai uzņēmumu veikums nevis valsts atbalsts, jo reāla atbalsta nav.
Strādājot ar Igaunijas tirgu un papētot viņu valsts institūciju pieeju eksporta veicināšanai, var novērot ļoti konkrētus un stratēģiskus lēmumus, ko Igaunija praktizē eksporta veicināšanai.
Pirmkārt: Igaunija ir nodefinējusi savus primāros sešus stratēģiskos tirgos -
Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Franciju. Šo valstu vidū nav Krievija, Somija un Latvija, jo šie tirgi tiek uzskatīti par Igaunijas mājas tirgiem un valsts nesniedz papildus atbalstu tajos, jo igauņi tāpat jau ir aktīvi šo tuvāko tirgu apguvē. Taču uz noteiktajiem stratēģiskajiem tirgiem, Igaunijas uzņēmumi tiek papildus atbalstīti, līdzfinansēti un stratēģiski virzīti. Attiecīgi, valsts savu enerģiju un resursus koncentrē ļoti stratēģiski un šādai koncentrācijai ir rezultāts – eksporta pieaugums stratēģiskajos tirgos. Latvija nav sev definējusi stratēģiskos tirgus un tā jau ierobežoto budžetu tērē, piemēram, pārstāvniecības atvēršanai nevis Somijā, bet Lietuvā un Baltkrievijā, un Ķīnā.
Otrkārt: Igaunijas Eiropas Savienības fondu finansējums ārējo tirgu apguvei ir paredzēts pilna spektra eksporta veicināšanai – no stratēģijas izstrādes un tirgus izpētes līdz mārketinga aktivitātēm tirgu apguvei. Kamēr Latvijas uzņēmumiem līdzīga programma ir noīsināta līdz minimumam, Igaunija līdzfinansē visus savu uzņēmumu eksporta soļus.
Treškārt: Igaunijas valsts iestādes aktīvi iesaista privāto un nevalstisko sektoru eksporta veicināšanā. Ja pavēro Igaunijas Enterprise Estonia (līdzīga LIAA) tad viņi nevis uzņemas tiešu eksporta veicinātāja lomu, bet drīzāk ieņem konsultanta lomu – proti iesaka, kur, kā, kādā veidā un kas būtu vislabākie atbalsta punkti. Igaunijas valsts organizācijas iesaista gan privāto sektoru eksporta veicināšanā, gan uztic izglītošanas aktivitātes nevalstiskajam sektoram. Attiecīgi iesaistot vairākus spēlētājus eksporta veicināšanā tiek panākts lielāks eksporta izrāviens.
Igaunijas veiksmīgie eksporta rādītāji nav nejaušība, bet gan likumsakarīgu un stratēģisku darbību rezultāts, kurā valsts ieņem lomu kā stratēģisks eksporta katalizators.