Mājas sporta zāles ir jaunās fitnesa studijas. Galvenais ir atrast savai telpai, budžetam un apņemšanās līmenim piemērotāko mājas treniņu aprīkojumu, un šeit daudzi cilvēki iestrēgst – ir svarīgi pieņemt, ka Tu veido mājas sporta zāli, nevis komerciālu fitnesa centru. Kādi ir efektīvākie mājas trenažieri un aprīkojums individuālajiem treniņiem? Par to plašāk – šajā rakstā!

Aprīkojums un mājas trenažieri individuālām vajadzībām – ko apsvērt?

Pats svarīgākais, ko atcerēties – nav jāpārblīvē mājoklis ar neskaitāmām komerciāla līmeņa iekārtām vai aprīkojumu. Tikai viens augstas kvalitātes skriešanas trenažieris, piemēram, skrejceļš, var būt Tavas treniņu vietas zvaigzne. Ja tas nav iespējams, jogas paklājiņš vai kāds pretestības aprīkojums joprojām var palīdzēt sasniegt sporta zāles kvalitātes treniņu, nesperot kāju sporta zālē. Lai saprastu, kādi sporta trenažieri ir pieejami un ko apsvērt, lasi turpinājumā!

#1 Skriešanas trenažieris

Ja Tev mājoklī ir pietiekami daudz vietas, skrejceliņš var būt lielisks kardio aprīkojums mājās. Šādi trenažieri ir salīdzinoši dārgi, tāpēc pirms iegādes izvērtē, kādas funkcijas Tev ir svarīgas – iespēja to salocīt, regulē slīpumu, ātrumu u.c. Jo mazākas būs variācijas iespējas, jo lētāks būs ieguldījums. Šādā situācijā var noderēt arī lietots trenažieris, jo tas, visticamāk, ja tiks pārdots, kādam citam mājās būs vairāk krājis putekļus nekā likts lietā aktivitātēm.

Baltijas fitnesa klubu operators My Fitness atvēris Eiropā pirmo sporta zāli, kas atrodas Tallinas lidostas pasažieru zonā, informē My Fitness valdes priekšsēdētājs Erki Torns (Erkki Torn).

Sporta zāle ir bezmaksas un tā atrodas tieši blakus lidostas iekāpšanas vārtiem. «Šāda Pop Up sporta zāle noteikti ir lieliska iespēja pasažieriem izkustēties laikā, kamēr jāgaida lidojums. Ja laika nav daudz, tā var būt vien 10 minūšu pastaiga uz mehāniskā skrejceliņa vai pāris piegājieni uz trenažiera,» saka E.Torns. Viņš piebilst, ka lidostas arvien vairāk līdzekļu iegulda tieši pasažieru izklaidei, tāpēc drīzumā līdzīgas sporta zāles visticamāk tiks atvērtas arī citu Eiropas lielāko pilsētu lidostās.

Lidostas sporta zālē pieejami tādi trenažieri kā mehāniskais skrejceliņš, eliptiskais trenažieris, airēšanas trenažieris, velotrenažieris un kāpņu trenažieris. Visi trenažieri ir aprīkoti ar ekrānu un interneta savienojumu. Tāpat ir pieejami četri trenažieri, kas paredzēti pēdu, plecu, krūškurvja un muguras vingrinājumiem.

Lidsabiedrība «Wizz Air» paziņojusi, ka šogad netālu no Budapeštas Ferenca Lista lidostas tiks atvērts jauns mācību centrs. Jaunajā objektā būs divi jauni un moderni pilnie lidojumu trenažieri, viens nekustīgais trenažieris, kā arī jauns salona ārkārtas evakuācijas trenažieris un ugunsdzēsības iekārtas.

Tā kā «Wizz Air» turpina izaugsmi Eiropā ar vairāk nekā 20% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kā arī nākamajā desmitgadē grasās trīskāršot avioparku, jaunais centrs ļaus «Wizz Air» palielināt mācību iespējas līdz 100 apkalpes locekļiem dienā, kas nākotnē pieaugs līdz vairāk nekā 250 personām.

Šis mācību centrs atradīsies piecu minūšu attālumā no Budapeštas Ferenca Lista lidostas un būs lielākais ar aviāciju saistītais mācību centrs reģionā. Līdztekus trim pilotu trenažieriem un salona apkalpes trenažierim 3800 kvadrātmetrus plašajā centrā atradīsies 14 mācību telpas, biroju zona, liels vestibils un kopējā atpūtas telpa.

Transporta un sakaru institūts (TSI) šodien pabeidzis mācību trenažiera Aerosim, kas apkalpo Airbus A320 lidmašīnas, uzstādīšanu informē institūts.

Uzstādītais 2D trenažieris realizē virtuālās lidmašīnas koncepciju un ļauj aviācijas studiju programmu studentiem iegūt pilnīgu, lai gan virtuālu, pieeju populārajam aviolaineriem, norāda TSI.

Simulatora izmantošana studentiem ļaus apgūt visas Airbus A320 lidmašīnas apkopei nepieciešamo procedūru veikšanas iemaņas, dokumentāciju, kā arī dos iespēju orientēties ierīču panelī un agregātu nodalījumā.

Trenažieris ir precīza aviolainera virtuālā kopija, kas ļauj ieslēgt un izslēgt jebkuru slēdzi, nomainīt ierīces, apgūt visas tehniskās realizācijas nianses un diagnostikas darba un remonta īpatnības. Turklāt tas notiek, nepakļaujot riskam pasažierus, uzsver TSI.

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Aviokompānija Wizz Air, Ungārijā, Budapeštā, atklājusi jaunu, 3800 kvadrātmetru plašu mācību centru, informē uzņēmuma pārstāvji.

Wizz Air mācību centru uzbūvējis Ungārijas lielākais nekustamo īpašumu uzņēmums WING, un tajā atrodas divi Airbus A320 CAE 7000XR sērijas pilnie lidojumu trenažieri. Saskaņā ar 10 gadu līgumu CAE sniedz Wizz Air arī mācību centra ekspluatācijas pakalpojumus, nodrošinot lidsabiedrībai mācību iekārtu komplekta darbību un uzturēšanu jaunajā objektā. Mācību centrā būs arī TFCsalona ārkārtas evakuācijas trenažieris, kā arī Flame Aviationnākamās paaudzes ugunsdzēsības trenažieris V9000 Commander. Tas ir mācību komplekss, kur var mācīties gan piloti, gan stjuarti.

Pilnīgi noslogots, mācību centrs var uzņemt līdz 300 izglītojamo dienā no visa Wizz Air tīkla un nodrošināt mācību nodarbības, kā arī pilotu un stjuartu treniņus. Mācību piedāvājumā ir arī sākotnējās un periodiskās mācības uz zemes un tipa kvalifikācijas.

#Eksports veido 95% no Sport Revolution apgrozījuma un 2017. gadā uzņēmums savu ražoto produkciju pārdeva 22 valstīs.

Sporta trenažieru ražotājs SIA Sport Revolution 2017. gadā apgrozīja 700 tūkst. eiro un šogad cer sasniegt miljona eiro robežu.

«2017. gads tika aizvadīts veiksmīgi, pieturoties pie izvirzītajiem mērķiem un sasniedzot plānotos finanšu rādītājus. Esam būtiski palielinājuši pārdotās produkcijas apjomus gan Hockey Revolution, gan My Floorboll trenažieriem, kā arī esam priecīgi, ka mums izdevās kāpināt mazumtirdzniecības apjomus,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Sport Revolution līdzīpašnieks Jānis Leitāns.

Nolūkā paātrināt ražošanas procesu un pilnveidot intelektuālā īpašuma aizsardzību 2017. gadā Sport Revolution uzņēmuma attīstībā ieguldīja vairāk nekā 70 tūkst. eiro. «Jaunie ražošanas procesi tiek organizēti, lai samazinātu atgriezumus un optimizētu ražošanas izmaksas. Ražošanas procesa paātrināšanai un modernizēšanai esam iegādājušies jaunas iekārtas un speciālās formas. Jau 2017. gada beigās būtiski izjutām uzlabojumus, kas ļāva ātri piegādāt produkciju ar zemākām izmaksām uz ASV un Kanādu, līdz ar to varējām apmierināt preču pieprasījumu Ziemassvētku laikā. Tāpat īpaši svarīgas ir investīcijas intelektuālā īpašuma aizsardzībai. 2017. gadā turpinājām esošo patentu pieteikumu reģistrēšanu, kā arī iesniedzām jaunus patenta pieteikumus, izstrādājot jaunos produktus. Šīs investīcijas mums ļauj justies drošāk par savu vietu tirgū un veikt lielākus ieguldījumus mārketingā,» atklāj J. Leitāns.

Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

Rīgā durvis vērusi CrossFit zāle, kurā nav nedz modīgu trenažieru, nedz spoguļiem klātu sienu. Šeit treniņi notiek skarbi un disciplinēti, gluži kā armijā.

CrossFit ir paaugstinātās intensitātes treniņi. Pasaulē šis tautas klases sporta virziens, it īpaši ASV, zināms jau desmit gadu, bet pēdējos divos gados tas ir sācis uzvaras gājienu arī Eiropā. «Esam izpildījuši pirmos priekšnoteikumus, lai mūsu CrossFit centrs Andrejsala (CrossFit) kļūtu par pirmo Latvijā, kas ir oficiāli atzīts. Jāizpilda vēl dažas birokrātiskas lietas. Esam pietuvojušies finišam,» stāsta sporta zāles līdzīpašnieks, sertificēts CrossFit treneris Kaspars Zlidnis, kurš savulaik aktīvi iesaistījies ielu vingrošanas kustības attīstīšanā.

Noslēdzoties televīzijas biznesa sacensību Firmas Noslēpums pirmajam raidījumam, tapis zināms, kuras no pieteiktajām biznesa idejām turpinās savu dalību spēlē. Starp pirmā raidījuma uzvarētājiem ir ideja par auto riepu pakavu ražošanu un jauna reklamēšanas tīkla, kurā tiks izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem ekrāniem.

Kopumā pirmajā raidījumā no vienpadsmit biznesa ideju autoru idejām tika atlasītas četras labākās idejas, un, lai varētu turpināt dalījumu televīzijas spēlē, ideju autoriem bija jāgūst vismaz trīs žūrijas locekļu pozitīvi vērtējumi. Firmas noslēpuma žūriju veido pieci cilvēki.

Biznesa ideja par auto «pakavu» jeb palīgierīces, kas paredzēta automašīnas velkošajiem riteņiem, pieder Andim Jēkabsonam. Auto pakavi paredzēti, lai palīdzētu transportlīdzeklim pārvarēt grūti izbraucamas vietas A. Jēkabsona ideja saņēma četrus no pieciem pozitīviem žūrijas vērtējumiem.

Viņa sāncensis Oskars Putniņš prezentēja ideju par jauna reklamēšanas tīkla izveidi, kurā tiktu izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem atdalītiem ekrāniem. Biznesa ideja Mablet paredz, ka 200 tūkstoši eksemplāru tiks izdalīti lietotājiem par brīvu. O. Putniņa ideja guva visu piecu žūrijas locekļu pozitīvu vērtējumu.

28. februāra vakarā LTV1 ēterā noslēdzās jauno uzņēmēju sacensību Firmas noslēpums otrā sezona. Tajā, saskaitot žūrijas un skatītāju telefonbalsojuma rezultātus, uzvarēja un galveno balvu – 10 tūkstošus latu biznesa uzsākšanai, ieguva projekts Mara koka brilles.

Kā tūlīt pēc spēles beigām apstiprināja idejas autors Antons Stepānovs, iegūtā balva tiks izmantota ražošanas iekārtu iegādei, lai varētu pilnveidot produkta kvalitāti un palielināt ražošanas jaudu. Par lielāko ieguvumu viņš uzskata raidījuma laikā iegūto pārliecību, ka uzņēmējdarbībā vispirms jāsāk ar sevis pilnveidošanu, jo vēl bez idejas ir nepieciešama uzņēmība, drosme, diplomātijas spēja un prasme dibināt kontaktus.

Finālā par galveno balvu līdzās ar A. Stepānovu cīnījās arī Kristiāns Līci ar inovatīvo velosipēdu drošības sistēmu VeloSargs, Oskars Putniņš ar ambiciozo bezmaksas planšetdatoru – jauna tipa mārketinga rīku projektu Mablet un Guntis Čoders ar lojalitātes platformu Walmoo.

Produkti, ko mēs ēdam nokļūst asinsritē un galu galā aizplūst līdz smadzenēm, tādēļ tas, kā domājam, koncentrējamies un strādājam ir lielā mērā atkarīgs no produktiem, ko ēdam.

Domāšanas produktivitāti iespējams palielināt par 20%, liecina Pasaules Veselības Organizācijas dati. «Pārtika, tāpat kā medikamenti, ietekmē smadzenes,» saka UCLA profesors Fernando Gomezs Pinilla. «Diētai, fiziskajai slodzei un miegam ir potenciāls mainīt mūsu smadzeņu veselību un garīgās funkcijas. Tas rada iespēju, ka izmaiņas uzturā ir stratēģija, lai uzlabotu kognitīvās spējas, aizsargātu smadzenes no bojājumiem un neitralizētu novecošanās ietekmi,» viņš saka.

Tādējādi Business Insider apkopojis 16 produktus, kas uzlabo smadzeņu darbību.

Attēls: www.ergostock.lv

Mūsdienu birojā, kurā liela daļa darba tiek veikta pie datora, veselīgs un produktīvs dzīvesveids ir būtiskāks nekā jebkad agrāk. Sēdošs darbs var radīt virkni veselības problēmu, tostarp muguras sāpes, aptaukošanos un hronisku nogurumu. Aicinām Jūs iepazīties šajā rakstā ar elektriski regulējama galda konceptu, kas ir revolucionārs risinājums veselīgam un produktīvam darba stilam.

1. Uzlabota stāja un muskuloskeletālās (muskuļu, kaulu un skeleta) sistēmas veselība

Sēdēšana visu dienu pie rakstāmgalda veicina sliktu stāju, kas veicina muguras sāpes, kakla stīvumu un citas muskuloskeletālās problēmas. Elektriski regulējami galdi ļauj mainīt darba stāvokli no sēdoša uz stāvošu, uzlabojot asinsriti, samazinot muguras slodzi un veicinot mugurkaula veselību. Regulāra stāvēšana stiprina arī gurnu un kāju muskulatūru, kas uzlabo vispārējo ķermeņa stāvokli un līdzsvaru.

Vārds programmētājs daudziem asociējas ar jaunu vīrieti, kura raksturīgākās īpašības ir bāla sejaskrāsa, slikta stāja un zemas sociālās prasmes. Savukārt par modes jomā strādājošajām modelēm radies priekšstats kā par skaistulēm «bez smadzenēm».

Šos stereotipus veiksmīgi apgāž Lindseja Skota (Lyndsey Scott). Viņa ir zīmolu Prada un Victoria's Secret modele, kura savu brīvo laiku pavada, radot mobilās aplikācijas. 29 gadus vecā sieviete bijusi redzama tādos ietekmīgos izdevumos kā Harper's Bazaar, W un Vogue. Taču Skota lepnāka jūtoties brīžos, kad Apple apstiprina viņas iPhone un iPad aplikācijas, vēsta CNN.

Latvijas ekonomikai šogad klājas gana labi. Šā gada pirmo četru mēnešu IKP pieaugums bijis viens no straujākajiem ES, eksporta rādītāji ir spīdoši, inflācija ir normas robežās, ar budžeta deficītu arī kreņķu nav. Tomēr melnais mākonis pār saulainajām tautsaimniecības debesīm ir salīdzinoši zemā Latvijas ekonomikas produktivitāte, kas, saskaņā ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska teikto, ir vien 60% no ES vidējā rādītāja. Kādēļ mums par to jāsatraucas, un kādas ir sekas zemai produktivitātei?

Vispirms jau tas vistiešākajā mērā ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši apstākļos, kad saasinās darba roku trūkums un strauji aug darba algas. Viens no ekomomikas pamatlikumiem skan gana skarbi – ja algas aug straujāk nekā produktivitāte jeb, citiem vārdiem sakot, darba spēka izmaksas ir lielākas par tā pienesumu, tas ir vistiešākais ceļš uz inflācijas nesamērīgu kāpumu un uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos. Lai mūsu ekonomiku produktivitātes ziņā tuvinātu ES vidējiem rādītājiem, nepietiek ar to, ja strādāsim ātrāk, čaklāk vai vairāk. Runa ir par pašu ekonomikas struktūru.

Proti, Latvijā parāk mazs īpatsvars ir nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Daudzās nozarēs vēl ir lielas rezerves produktivitātes kāpināšanai. Vienkārši runājot, cilvēki var melnu muti garas stundas strādāt, ražojot preci ar samērā zemu pievienoto vērtību, un būt mazāk produktīvi nekā darbinieki, kas, iespējams, strādā pāris stundas dienā augsto tehnoloģiju nozarē. Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram samazināt darba nedēļas ilgumu. Jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika, jo vairāk jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Iespējams, vidējo latvieti publiskā vidē nenodarbina jautājums «Kas es esmu?» kā valsts bijušo prezidentu, tomēr viņš mēdz pie sevis filozofēt: kāds es gribētu būt? Reklāmas aģentūra DDB to pajautāja valsts iedzīvotājiem.

Izrādās, latvietis vairāk par visu pasaulē grib būt patstāvīgs un neatkarīgs – šādu vēlmi ir izteicis 81% aptaujāto. Turklāt gadu gaitā šis uzskats ir pastiprinājies, jo, piemēram, pērn šo īpašību izcēla nedaudz mazāk respondentu – 75%. Un kas tur ko brīnīties – Latvijas valsts un tautas vēsture gadsimtu garumā ir saistīta ar pakļaušanos svešām varām. Arī parāds ir sava veida atkarība, kas ierobežo rīcības brīvību, neskatoties uz to, ko aizdevums savulaik ir sniedzis.

Neatkarības svarīgums vidējā latvieša skatījumā saskan ar iepriekšējās publikācijas analizēto, ka katram pašam ir jābūt savas laimes kalējam. Interesanti, ka tieši vīrieši šo īpašību atzīst par visideālāko – tam piekrīt 77% stiprā dzimuma pārstāvju. Un, lai gan sievietes arī vēlas būt neatkarīgas, tomēr par nedaudz svarīgāku viņas uzskata atbildības sajūtu. Savukārt vīriešiem atbildības sajūta ir tikai trešajā vietā, un pirms tās viņi uzsver intelektu: 75% vīriešu uzskata, ka latvietim jābūt ne tikai ar smadzenēm, bet tām jābūt arī īstajā vietā.

Sekojot modes tendencēm, zviedru Volvo ir radījis pilnīgi jaunu dzinēju paaudzi, kas jau ir pieejama gandrīz visos modeļos, izņemot pašreizējo XC90.

Svarīgi ir piebilst, ka turpmākajos gados jaunie motori būs neatņemama visu Volvo modeļu sastāvdaļa, kuri tiks būvēti uz jaunās t.s. SPA platformas.

Pašu spēkiem radītās motoru paaudzes dīzeļmotori un benzīnmotori tiek veidoti, balstoties uz divu litru tilpuma četrcilindru agregātu bāzes. Tos apkarinot ar dažāda izmēra turbīnām un/vai kompresoriem, tiks panākta motoru jaudu daudzveidība. Sāksim ar to, ka tie ir pilnīgi jaunas paaudzes motori, kuros plaši izmantots alumīnijs un citi modernie materiāli, ļaujot spēka dzelzim nomest 30 līdz 50 kilogramus liekā svara. Volvo jauno motoru unifikācijas plāns paredz plašu pielietojumu, sākot no pašiem mazākajiem Volvo priekšpiedziņas auto un beidzot ar lielāko un prestižāko SUV modeli XC 90.

Šogad skolas gaitas uzsākuši 18 443 pirmklasnieki. Negatīvās demogrāfijas dēļ skolēnu skaits pa gadiem ir rūkošs, un strauja risinājuma šai situācijai nav. Mēs esam neliela valsts ar visām no tām izrietošajām sekām, un visai apnicīga šķiet ministru ņemšanās ap izglītības infrastruktūras pilnveidi un kvalitātes celšanu, jau kuro gadu tā arī netiekot tālāk par runāšanas līmeni. Uz šī fona nepamanīti garām paslīd fakts, ka mazajā Latvijā mācās arī pat no pasaules līmeņa viedokļa izcili prāti, kas no starptautiskām olimpiādēm atved pirmās godalgas.

Kā DB 03.09.2018. numurā rakstīja – pērn Latvijas skolēni no prestižām ārvalstu sacensībām ir atveduši 17 medaļas, turklāt tādās jomās, kuras jau labu laiku esam pieraduši uzskatīt mūsu valstī par deficītām. Arī šogad Latvijas skolēniem pasaules olimpiādēs jau ir 11 medaļas – tostarp ķīmijā, bioloģijā, fizikā, nemaz nerunājot par Eiropas līmeņa sacensībām, kur mūsējie izceļas gan informātikā, gan matemātikā. Ir visi iemesli būt tiešām lepniem par Latvijas skolēnu sasniegumiem un varēšanu, taču rodas pamatots jautājums, kas ar viņiem notiek tālāk pēc skolas beigšanas? Vai viņi paliek Latvijā un palīdz celt mūsu valsts zinātnes un inovāciju līmeni? Te nu diemžēl atbilde ir skumja. Izrādās, neviena iestāde Latvijā pat neapkopo informāciju, kur šie talantīgie jaunieši pēc skolas beigšanas paliek, kur izvēlas studēt un vai viņu spējas vispār jebkādā jomā Latvijā tiek liktas lietā.

No savām skolas gaitām daudzi atceras, ka skolotāji un vecāki vairāk uzmanības pievērsa mūsu sliktajām atzīmēm nekā labajām.

«Ak, tev glītrakstīšanā ir trijnieks? Nu tad sēdi un raksti atkal un atkal, kamēr tev sanāks labi un pareizi!» Nekas nav mainījies tad, kad esam kļuvuši pieauguši un sākuši strādāt. Uzņēmumā notiek kārtējās darbinieku attīstības pārrunas, kurās tiek norādīts uz darbinieka vājajām jomām, tām, kas būtu jāattīsta. «Tev īsti nepadodas prezentācijas. Varbūt tev vajadzētu apmeklēt kādus kursus.»

Šīs «audzināšanas» rezultātā lielākā daļa cilvēku tic, ka ir jāattīsta un jāpilnveido savas «vājās» puses. Vadītāji fokusējas uz savu darbinieku trūkumiem, stiprās puses uzskatot par pašsaprotamām. Taču realitāte ir tāda, ka, attīstot savas vājās puses, mēs tērējam daudz vairāk laika un enerģijas, šīs mācības un attīstība rada lielas grūtības, bet panāktais rezultāts ir daudz mazāks nekā tad, ja attīstītu savas stiprās puses.

Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi

Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.