Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Ieguldot līdzekļus jaunā start-up projektā, investora naudas sadalījums pret produktu un cilvēku ir – 30% idejai un 70% cilvēkam, skaidrojot, cik lielā mērā investors vai biznesa eņģelis, ieguldot savus līdzekļus jaunā projektā, sniedz naudu idejai, bet cik lielā mērā – cilvēkam, Db.lv skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Polaris projekta vadītājs Jānis Volberts.

Tādējādi investori skaidri norāda, ka cilvēks ir būtiskākais faktors biznesa projekta realizācijā un, vērtējot cilvēku jeb start-up projekta komandu, investori ņem vērā savas subjektīvās zināšanas un pieredzi par nozari, kur projekts tiek realizēts un projekta komandai nepieciešamajām īpašībām un kompetencēm, skaidro J. Volberts.

Līdzīgās domās ir arī SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs, kurš uzsver, ka, ieguldot kādā idejā, liela nozīme ir saprast, vai cilvēkam var uzticēties, un atbalstāmā projekta izvēli ietekmē arī subjektīvais faktors. «Finanšu un banku jautājumi ir uzticības bizness, un uzticība ir objektīvi grūtāk izvērtējama,» viņš skaidro.

Piektdien sākusies pieteikšanās jauno uzņēmēju televīzijas sacensībām Firmas Noslēpums, kuru mērķis ir veicināt jaunu, konkrētspējīgu uzņēmumu rašanos.

Sacensībās Firmas Noslēpums aicināti piedalīties visi, «kas sevī jūt uzņēmējdarbības gēnu un ir gatavi sacensties par galveno balvu – 10 tūkst. Ls sava biznesa starta kapitālam», teikts konkursa organizatores Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) paziņojumā.

Firmas Noslēpuma ietvaros dalībniekiem būs pārliecinoši jāpasniedz savs biznesa projekts, jāattīsta uzņemējdarbības prasmes, jāapgūst jaunas zināšanas biznesa uzsākšanā un jāpārliecina žūrija, ka viņu sākotnējā ideja attīstīsies par veiksmīgu uzņēmumu.

Astoņu raidījumu cikls būs skatāms LTV1 nākamā gada sākumā. Par galveno balvu, ko dāvinās SEB banka, dalībnieki cīnīsies 28. februārī tiešraidē.

Jauns starts dots TV biznesa sacensībām Firmas noslēpums - norit pieteikšanās to trešajai sezonai.

Televīzijas spēlē, kuras mērķis ir veicināt jaunu, konkurētspējīgu uzņēmumu rašanos, aicināti piedalīties visi, kas vēlas radīt savu biznesu un uzņemties atbildību ne tikai par savu, bet arī savu darbinieku labklājību, un ir gatavi sacensties par galveno balvu – 10`000 latu sava biznesa starta kapitālam.

Pieteikšanās konkursa 1. kārtai notiks līdz 21. jūnijam.

Tiem, kam ir biznesa ideja un kas ir gatavi aizstāvēt to televīzijas ēterā, jāaizpilda pieteikuma anketa un kopā ar 90 sekundes garu video prezentāciju un idejas aprakstu jāiesniedz sacensību rīkotājiem, izmantojot elektronisko pieteikšanās formu mājas lapā firmasnoslepums.lv/pieteiksanas. Turpat meklējama arī papildus informācija un konkursa nolikums.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Noslēdzoties televīzijas biznesa sacensību Firmas Noslēpums pirmajam raidījumam, tapis zināms, kuras no pieteiktajām biznesa idejām turpinās savu dalību spēlē. Starp pirmā raidījuma uzvarētājiem ir ideja par auto riepu pakavu ražošanu un jauna reklamēšanas tīkla, kurā tiks izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem ekrāniem.

Kopumā pirmajā raidījumā no vienpadsmit biznesa ideju autoru idejām tika atlasītas četras labākās idejas, un, lai varētu turpināt dalījumu televīzijas spēlē, ideju autoriem bija jāgūst vismaz trīs žūrijas locekļu pozitīvi vērtējumi. Firmas noslēpuma žūriju veido pieci cilvēki.

Biznesa ideja par auto «pakavu» jeb palīgierīces, kas paredzēta automašīnas velkošajiem riteņiem, pieder Andim Jēkabsonam. Auto pakavi paredzēti, lai palīdzētu transportlīdzeklim pārvarēt grūti izbraucamas vietas A. Jēkabsona ideja saņēma četrus no pieciem pozitīviem žūrijas vērtējumiem.

Viņa sāncensis Oskars Putniņš prezentēja ideju par jauna reklamēšanas tīkla izveidi, kurā tiktu izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem atdalītiem ekrāniem. Biznesa ideja Mablet paredz, ka 200 tūkstoši eksemplāru tiks izdalīti lietotājiem par brīvu. O. Putniņa ideja guva visu piecu žūrijas locekļu pozitīvu vērtējumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Šīs nedēļas ceturtdienā sāksies biznesa sacensību – televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kuras laikā spēles dalībnieki centīsies pārliecināt, ka viņu biznesa idejai ir potenciāls un iegūt desmit tūkstošus latu savas uzņēmējdarbības attīstībai.

Kopumā raidījums tiks pārraidīts LTV1 katru ceturtdienas vakaru astoņu nedēļu garumā. Pirmajos trīs raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Finālā 28. februārī žūrija vērtēs četras labākās biznesa idejas.

Spēles otrajai sezonai tika pieteiktas gandrīz 60 jaunas biznesa idejas.

Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu savas idejas.

Par pirmās Firmas Noslēpuma sezonas uzvarētāju 2012. gada janvārī kļuva un starta kapitālu biznesa uzsākšanai ieguva Indras Goras komanda ar biznesa projektu Mobila notekūdeņus pašfiltrējoša automazgātava.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Latvijas lietusmēteļu zīmols a'coat, kurš plašāku atpazīstamību ieguva Latvijas investīciju un attīstības aģentūras LIAA rīkotajās biznesa ideju sacensībās Firmas Noslēpums, prezentējis jauno kolekciju, kurā iekļauti lietusmēteļi arī vīriešiem.

Lietusmēteļu jaunajā kolekcijā ir 13 lietusmēteļi vīriešiem un sievietēm. «Šo kolekciju esam veidojuši mazliet piezemētāku - ne tik krāsainu un raibu,» atzīst uzņēmuma radītāja Annija Voiteka.

Ideja sākt arī vīriešu lietusmēteļu ražošanu radās, jo šajā nišā parādījās pieprasījums, Db.lv stāstīja A. Voiteka.

Uzņēmums joprojām klasificējas jauno uzņēmumu kategorijā – tā pastāvēšanas laiks ir vien divi ar pusi gadi. A. Voiteka atzīst, ka ik gadu vasaras lietus sezonā jeb laikā no maija līdz septembrim pieprasījums palielinās.

a'coat tiek ražoti Latvijā un to uzņēmums turpinās darīt arī nākotnē. «Par spīti «gudriem» ieteikumiem, lietusmēteļus turpinām ražot Latvijā un to darīsim arī turpmāk, lai ar lepnumu uz etiķetēm varam likt Made in Latvia,» norāda A. Voiteka.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Andrejs Masulis, Mūsa Motors Rīga direktors. «Mūsa Motors Rīga ir viens no vecākajiem autodīleriem Latvijā – strādājam no 1993. gada. Pārstāvam Dacia, Renault un Volvo zīmolus,» par savu uzņēmumu stāsta A. Masulis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē nonācu gluži nejauši. Mana pirmā darba vieta bija uzņēmums Interlatvija, kurā mani ievēroja firmas WESS dibinātāji un piedāvāja darbu. Joma ātri iepatikās un nu strādāju autobiznesā jau gandrīz 22 gadus. Savukārt SIA Mūsa Motors Rīga strādāju kopš 1997. gada. Iemesli, kāpēc esmu šeit, galvenokārt ir Mūsā esošā demokrātiskā gaisotne, kolektīvs un uzņēmuma īpašnieku uzticēšanās.

Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Tokyo City filiālēm 7.septembrī notiks pikets pret aplokšņu algām. Uzņēmums noliedz, ka maksātu algas, pārkāpjot likumu, un pieļauj, ka protests ir konkurentu pasūtījums.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, protesta akcija plkst.10 norisināsies Vecrīgā, Krāmu un Tirgoņu ielas stūrī, plkst.12 tas turpināsies Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī, bet no plkst.14 līdz 16 noslēgsies Krišjāņa Barona ielā 40A.

Pikets tiekot rīkots "darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu".

Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašvaldībā saņemts privātpersonas pieteikums piketam pret aplokšņu algām, kas notiks trīs vietās Rīgā. Piketēt apņēmušies divi cilvēki.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Mans lielākais recesijas ieguvums bija celtnieku dzīvojamais vagoniņš, ko nopirku bankrotējušas celtniecības firmas izsolē. Lai gan no ārpuses necils, iekšpusē tas ir aprīkots ar tualeti, virtuvi un divām kompaktām istabām, kā arī elektriskās apkures sistēmu. Tagad tas kalpo kā vasarnīca un gaida brīdi, kad tiks pārkrāsots, aprīkots ar lielākiem logiem un savests kārtībā.

Tomēr stāsts pagaidām nav par vagoniņu. Stāsts ir par terasi, ko ar draugiem uzbūvējām pagājušajā vasarā.

Visilgāk notika pats projektēšanas un gatavošanās process. Sākumā bija jānoskaidro, cik liela tad terase ir vajadzīga. Platumu izvēlējos nedaudz šaurāku par pašu vagoniņu, bet garuma ziņā tā ir tik pat gara kā vasarnīca.

Jo pamatīgāku gribās terasi, jo lielākas ir izmaksas. Savukārt trase, kas šūpojās vai arī trešajā lietošanas gadā neglābjami satrupē, plānos neietilpa. Aptaujājot paziņas, kam jelkad ir bijis kāds sakars ar grīdu būvniiecībām, izkristalizējās viedoklis. Neviens gan nevarēja pateikt, cik biezām jābūt lāgām un citām nesošajām detaļām, tai pat laikā visi aptaujātajiem sakrita viedoklis, ka attālumam starp lāgām jābūt kā minimums 60 centimetiem, savādāk terases klājuma dēļi šūpošoties, būs jūras slimība, vemšana un nepadarīta darba sajūta.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.