Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles atzinumu ekspluatācijā pieņemta daudzfunkcionālā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” jaunā sporta ēka atrodas Augšielā 1, Rīgā, un apmeklētājiem vieglatlētikas manēža tiks atvērta jau nākamā gada sākumā.

Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir gaidīts projekts, kas nodrošinās modernus treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan radīs apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža tika būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas “World Athletic” noteikumiem, kas ļauj to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tika ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Atklāta SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunā sporta ēka - Daugavas vieglatlētikas manēža, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir ilgi gaidīts projekts, kas nodrošina mūsdienīgu infrastruktūru - pašus modernākos treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan rada apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža ir būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļauj to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tika ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) jaunās sporta ēkai - Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžai - atzīmēti spāru svētki, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Vieglatlētikas manēža tiek būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļaus to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tiek ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Vieglatlētikas manēža primāri būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām, savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem - komandu sporta veidu, tostarp volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām. Manēžā būs trenažieru zāle, kā arī plašas sportistu, treneru un tiesnešu ģērbtuves, masāžas telpas, sauna, sportistu atpūtas telpas, pirmās palīdzības un dopinga kontroles telpas, sacensību organizatoru telpas un sporta inventāra uzglabāšanas telpas. Skatītāju ērtībai tiks nodrošinātas tribīnes, kuru izvietojumu būs iespējams mainīt atkarībā no pasākuma veida ar vairāk nekā 1600 sēdvietu pieejamību. Savukārt ēkas ziemeļu pusē atradīsies bobsleja starta estakāde treniņu vajadzībām.

Iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm modernākajai vieglatlētikas manēžai Rīgā, kas tiks uzbūvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem un nodrošinās modernākos treniņu un sacensību apstākļus.

"Jaunā vieglatlētikas manēža ir apliecinājums valsts sporta ambīcijām, kas vienlīdz vērstas gan uz augsto sasniegumu sportu, gan bērnu un jauniešu, paralimpisko un tautas sportu. Jaunā manēža līdz ar Daugavas stadiona futbola un vieglatlētikas laukumiem, kā arī Ledus halli, ļauj sekmīgi īstenot šos mērķus, " savā uzrunā teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš norāda, ka "projekta gaita līdz šim brīdim nav bijusi vienkārša. Ņemot vērā būvizmaksu sadārdzinājumu bija jāpanāk vienošanās par risinājumiem, kā turpināt šo projektu. Pēc vairāk nekā pusgada ilga kopīga darba ar būvuzņēmēju tika panākts rezultāts, kas ir gan tiesiski korekts, gan funkcionāli pieņemams. Šī brīža projekta lielākie izaicinājumi ir saistīti ar būvniecības darbu saspringto grafiku, jo darbi jāpabeidz līdz 2023.gada 31.decembrim, tomēr esam optimistiski par to, ka procesus izdosies pabeigt noteiktajos termiņos."

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Atsaucoties uz arvien pieaugošo interesi par tenisa prasmju apgūšanu, Valmieras novada Kocēnos atklāta jau otrā Bestes tenisa kortu halle, kuras izveidē investēti 190 000 eiro.

Pirmā un līdz šim vienīgā Latvijā vieglas konstrukcijas tenisa halle ar mākslīgās zāles (super-grass) segumu Bestes tenisa kortos tika uzbūvēta 2019. gadā.

Cer uz tenisa attīstību Vidzemē 

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile...

Piesaistot četrus augsti kvalificētus un sertificētus trenerus no Rīgas un Saulkrastiem, pirmās halles noslodze aizpildījusies īsā laika posmā. Šobrīd pirmā halle spēj nodrošināt regulārus treniņus visu gadu ap 100 spēlētājiem no 5 līdz 70 gadu vecumam.

Lielā interese devusi skaidru signālu, ka nepieciešams blakus būvēt vēl vienu šāda tipa tenisa halli, lai paplašinātu darbību - nodrošināt vairāk treniņu laikus un atvieglot Latvijas mēroga sacensību gaitu, sadalot spēles uz diviem laukumiem.

Otrās tenisa halles būvniecībā ieguldīti 190 000 eiro no kortu īpašnieka Gata Buiļa, attīstības finanšu institūcijas Altum, Leader – biedrības “No Salacas līdz Rūjai” finansējuma.

Bestes tenisa kortu vadītāja un trenere Iveta Brūniņa-Buile atzīst: “Otra korta atvēršana dos iespēju vēl lielākam skaitam novadnieku nodarboties ar šo daudzpusīgo sporta veidu. Tā ir veiksmīga biznesa attīstība ar iespēju piedāvāt vairāk laikus gan individuālajiem, gan grupu treniņiem. Esmu pārliecināta, ka izdosies piesaistīt arvien vairāk bērnus un pusaudžus, kas man kā vadītājai un trenerei dod ļoti daudz prieka.”

Irina Kuzmina – Rimša, Latvijas Tenisa Savienības attīstības direktore atklāšanas pasākumā novēlēja: “No sirds priecājamies, ka Latvijas tenisā ienāk spēcīgi klubi. Līdz ar otrā laukuma uzcelšanu, ļoti ceram, ka šeit tiks rīkotas ne tikai Latvijas mēroga sacensības, bet arī starptautiskās. Redzot, kāds darbs un zināšanas šajā klubā tiek ieguldītas, prognozējama strauja tenisa attīstība Valmierā.”

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merks mājas" Skanstes apkaimē, Arēnas ielā, būvēs dzīvojamo kvartālu "Arena Garden Towers", informē uzņēmumā.

Dzīvojamā kvartāla "Arena Garden Towers" projektā kopumā paredzētas četras A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas.

Projekta pirmās kārtas A1 ēka būs 13 stāvus augsta, un tajā būs pieejami 84 dzīvokļi. Ēkā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi platībā no 53 kvadrātmetriem līdz 135 kvadrātmetriem. Dzīvokļi būs ar desmit dažādiem plānojuma variantiem, kā arī ar pilnu iekšējo apdari.

Projektā paredzēti arī divu līmeņu dzīvokļi ar 6,3 metru augstiem griestiem atvērtā tipa viesistabā. Katram "penthouse" dzīvoklim būs pieejama sava privātā jumta terase.

Projekta ēku celtniecībā tiks izmantotas tehnoloģijas, kas tai nodrošinās atbilstību A klases energoefektivitātes prasībām. Tāpat šis būs pirmais "Merks māju" projekts, kurā tiks izbūvēts energo termopāļu risinājums, kas sniegs iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamus energoresursus.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Deviņas organizācijas, tostarp ārvalstu tirdzniecības palātas, diasporas organizācijas un industrijas asociācijas, kuras pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu investorus, uzņēmējus un profesionāļus gan Latvijā, gan ārvalstīs, aicina valdību nekavējoties atrisināt jautājumu par nodokļu sloga līdzsvarošanu, lai novērstu ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm individuālajiem investoriem.

Laikā, kad Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē, ir jālikvidē visi iespējamie šķēršļi, kas mazina tās starptautisko konkurētspēju. Ar kopīgu aicinājumu organizācijas vērsušās pie Ministru prezidenta, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā norāda organizāciju pārstāvji, 2018.gada nodokļu reformas rezultātā jaunais nodokļu režīms ir radījis nelabvēlīgās sekas tiem individuālajiem investoriem, kuri dzīvo ārvalstīs vai Latvijā, bet kuriem vienlaicīgi ir jāmaksā nodokļi arī citās jurisdikcijās. Rezultātā peļņa no veiktajām investīcijām tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas spēju piesaistīt jaunas un saglabāt esošās investīcijas salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām mūsu reģionā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu. Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas.

Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.

Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu “sastrēgumu” ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc “gāzējam/bremzējam” principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis. Apturot jaunu projektu attīstības iespējas, faktiski visas likmes liekam uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem. Jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem 4–5 gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas. No ārvalstu pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka ievērojama daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" datu centru energoefektivitātes uzlabošanai investē 300 000 eiro gadā, informē uzņēmumā.

Investīciju mērķis ir uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti "Tet" novērtē, izmantojot jaudas izmantošanas efektivitātes līmeņa rādītāju.

Pašreiz Pērses ielas datu centram rādītājs ir 1,38, kas ir tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē, pauž kompānijas pārstāvji.

"Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga norāda, ka uzņēmuma datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros tiek palielināti dzesēšanas temperatūras sliekšņi, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantots ārpusē pieejamais vēsākais gaiss, to speciāli neatdzesējot, tāpat tiek mainītas kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nosvinējis spāru svētkus pašu būvētai daudzdzīvokļu projekta Moho Garden otrajai deviņstāvu ēkai Mežaparkā, Mežezera ielā.

Tajā top 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kurus ekspluatācijā plānots nodot šajā ziemā. Projekta pirmās ēkas būvniecība drīzumā tiks pilnībā pabeigta, un tajā vairāk nekā trešā daļa jauno mājokļu ir ieguvusi savus īpašniekus. Kopumā projektā Moho Garden uzņēmums investējis vismaz 17 miljonus eiro.

"Siltais laiks ir veicinājis jauno mājokļu meklētāju aktivitāti, un šobrīd īpaša interese ir vērojama par trīs un četru istabu dzīvokļiem. Esam gandarīti, ka Kaamos Grupas ietvaros izdevies radīt vēl vienu energoefektīvu un augstvērtīgu projektu Mežaparka apkaimē plānotajā laikā un kvalitātē," norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos savam ceturtajam Rīgā īstenotajam daudzdzīvokļu projektam Moho Garden nosvinējis spāru svētkus.

Tā būvniecību veic Kaamos grupas Latvijā dibinātais būvniecības uzņēmums Kaamos Construction.

Jaunajā daudzdzīvokļu projektā Moho Garden Mežaparkā, Ķīšezera ielā, top divas A+ energoefektivitātes deviņstāvu ēkas ar kopumā 128 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Kaamos projektā investējis vismaz 17 miljonus eiro, un to plānots pabeigt nākamā gada ziemā.

Uz abu gandrīz nulles enerģijas Moho Garden ēku jumtiem tiks izvietoti saules paneļi ar kopējo jaudu 22 kWh, un plašuma sajūtu jaunajos mājokļos nodrošinās lielie logi, kā arī 2,7 metrus augstie griesti. Skandināvu dizaina dzīvokļos būs zemgrīdas apkure, kā arī iemītniekiem pašiem kontrolējamas ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju, nodrošinot zemākus komunālos maksājumus.