Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno slimnīca Azienda Sanitaria di Bolzano ceturtdien, 20. septembrī parakstīja sadarbības līgumu par RSU filiāles izveidi, kas darbosies kā RSU studiju klīniskā bāze.

Šī ir jau otrā augstskolas izveidotā studiju klīniskā bāze ārvalstīs. Pirmā šāda filiāle tika izveidota pirms nepilniem diviem gadiem Noisas pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus, Vācijā.

Vienošanās paredz, ka jau šī akadēmiskā gada vasarā RSU 5. kursa studenti dosies trīs mēnešu praksē uz Bolcāno slimnīcu. Bolcāno slimnīcā ir 800 pacientu gultas, turklāt noslēgtais līgums paredz RSU studentu piesaisti vēl septiņām Dienvidtiroles slimnīcām.

RSU studenti varēs apgūt ķirurģiju, iekšķīgās slimības, studenta paša izvēlēto specializāciju, kā arī voluntēt. Sekmīgas prakses rezultātā jaunieši iegūs kredītpunktus. Plašais slimnīcā apgūstamo prasmju, iemaņu un kompetenču klāsts tiks saskaņots ar RSU studiju procesu. Tas ļaus īstenot RSU studiju programmu augsto kvalitāti.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Tuvākā gada laikā Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs, kas piedāvās ne tikai apmācības studentiem, bet visam slimnīcas personālam, informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

RSU studiju centra 1. kārta tika pabeigta pērnā gada 19. maijā. Ieguldot RSU līdzekļus 943 000 eiro apmērā, studējošo apmācībai tika renovētas telpas 1042 kvadrātmetru platībā. 2. kārtā ir plānots apgūt līdzvērtīgu telpu apjomu līdzās jau esošajām RSU telpām, ieguldot to attīstībā līdzvērtīgu summu pirmajai kārtai. Plānots, ka telpas pilnībā tiktu labiekārtotas līdz 2019. gada sākumam.

Jaunais centrs top Austrumu slimnīcas kreisā spārna korpusā, kas, projektējot ēku, jau bija būvēts atbilstoši studiju vajadzībām ar klasēm un lielajām auditorijām. Tagad plānots to pielāgot modernu apmācību iespējām.

Ar apmācības procesam nepieciešamo telpu paplašināšanu RSU jaunais rektors Aigars Pētersons turpina attīstības procesu sadarbībā ar lielākajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā. «RSU turpina stratēģiski veidot apmācību «campusus» slimnīcās līdzās reālajam klīniskajam darbam, tāpēc esam gandarīti, ka līdzīga sadarbība attīstās arī citām lielākajām slimnīcām Rīgā un Latvijā, kā arī ārpus mūsu valsts robežām, piemēram, Vācijā,» uzsver A.Pētersons.

Piektdien, 6. oktobrī, noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amatu, ir saņemti divi pieteikumi – no RSU profesora Aigara Pētersona un RSU profesora Jāņa Vētras, informē RSU.

RSU rektora vēlēšanas notiks ceturtdien, 2017. gada 9. novembrī. Iepriekš RSU tiks organizētas kandidātu publiskās debates.

Visa informācija par gaidāmajām RSU rektora vēlēšanām, to skaitā, abu pretendentu dzīves gājums, RSU attīstības koncepcijas un cita turpmākā informācija tiks publicēta šim notikumam speciāli izveidotā RSU mājaslapas sadaļā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) parakstīts sadarbības līgums ar Štādes slimnīcu par RSU filiāles izveidi.

Līgumu parakstīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons un Štādes klīnikas Neiroloģijas departamenta vadītājs profesors Holgers Šmits (Holger Schmidt), kurš ir sadarbības projekta koordinators no vācu puses. Vācijas delegācijā ir arī klīnikas vadītājs profesors Martins Graseli (Martin Grasselli) un Kardioloģijas departamenta vadītājs Dr. Sebastians Filips (Sebastian Philipp).

Sadarbība ar vācu klīniku uzsākta jau pirms diviem gadiem, un praksē tajā ir bijušas vairākas RSU Medicīnas fakultātes studentu grupas. Parakstītais līgums paredz studijas Štādes slimnīcā, kuru ietvaros būs ne tikai prakses, bet arī teorētiskā apmācība.

“RSU patlaban ir astoņi klīnisko studiju centri Vācijā, kuros studenti pilnveido zināšanas un prasmes. Sadarbība ar Štādes klīniku ir skats nākotnē, kas veicina studentu un docētāju mobilitāti. Tā piedāvā jaunas iespējas pētniecībai un studiju programmu modernizācijai, integrējot labāko Rietumeiropas partneru pieredzi,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Lai risinātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības izaicinājumus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts attīstīs bērnu zobārstniecības centru, veidojot jaunu un mūsdienīgu infrastruktūru.

Jaunās telpas tiks plānotas tā, lai bērniem un pusaudžiem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinātu pielāgotu un modernizētu vidi, kurā iespējams saņemt augstvērtīgus zobārstniecības pakalpojumus, īpaši komplicētos gadījumos.

Valdība otrdien atbalstīja 3,28 miljonu eiro piešķiršanu jaunu telpu izveidei, kas tiks integrētas kopējā RSU infrastruktūrā un nākotnē nodrošinās arī ievērojami plašākas iespējas valsts apmaksātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Bērnu zobārstniecības centra attīstība notiks plašāka RSU infrastruktūras projekta ietvaros, kur tiek plānota jaunas ēkas būvniecība, kas būs savienota ar esošajām ēkām, izmantojot pazemes līmeņa savienojumus un gaisa koridorus. Tas sekmēs daudz efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un sadarbību starp dažādām nodaļām, kā arī atvieglos zobārstniecības studentu un rezidentu klīnisko apmācību.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.