Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.
SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.
"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.
Vārtukapteine paredz, ka šīs iniciatīvas īstenošanā lielākais darbs varētu būt tieši atrās aprites preču tirdzniecības uzņēmumiem, kā tas bija, piemēram, pievienojieties eirozonai un ieviešot dažādus ierobežojumus Covid-19 pandēmijas laikā. Sagaidāms, ka šī lēmuma gadījumā tirgotājiem būs jānodrošina gan sabiedrības izglītošana, gan monētu fiziska savākšana no klientiem, tāpēc uzņēmējiem ir būtiski zināt, kāds valsts atbalsts šim procesam vēl tiks nodrošināts.
"Elvi" komercdirektore pieļauj, ka, ja attiecīgo likumprojektu pieņems, iedzīvotāji vēlēsies iespējami ātrā laikā iztērēt savas viena un divu centu monētas, tāpēc ir paredzams, ka pieaugs šo monētu skaits skaidras naudas norēķinos un attiecīgi arī inkasācijas izdevumi, kas šajā situācijā nebūtu jāsedz tirgotājiem.
"Tāpat nedrīkst ignorēt faktu, ka liela daļa sabiedrības vēl arvien nepiekrīt ierosinājumam atteikties no mazo nominālu monētām," pauda Vārtukapteine, piebilstot, ka lēmumu pieņēmējiem jāņem vērā, ka sabiedrībā vēl arvien ir daudz cenu jutīgu cilvēku, turklāt tieši šie klienti par pirkumiem biežāk izvēlas norēķināties skaidrā naudā.
Cita starpā Vārtukapteine minēja, ka skaidras naudas norēķini ir ļoti būtiski, piemēram, senioriem, kas pensiju saņem skaidrā naudā, un skolēniem, kam galvenie ienākumi ir vecāku izsniegtā kabatas nauda.
"Elvi" pārstāve arī norādīja, ka, lai arī saprotams, ka naudas noapaļošanas gadījumā reizēm no dažiem centiem būs jāatsakās klientam, reizēm tirgotājam un ilgākā laika periodā savstarpējie norēķini izlīdzināsies, ir sagaidāms, ka gadījumos, kad veikala darbinieki neizdos dažu centu atlikumu, klienti būs neapmierināti un situācijā vainos tirgotāju.
"Tieši tāpēc ir vajadzīgs būtisks skaidrojošais darbs valsts līmenī," uzsvēra Vārtukapteine.
Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA norādīja, ka, ieviešot jebkurus jaunus normatīvos regulējumus, ir ļoti būtiski, lai sabiedrībai ir nepārprotami skaidri ieguvumi un ietekme uz mājsaimniecībām ar dažādiem ienākumiem. Tāpat svarīgi, lai pieņemtais regulējums ir vienlīdzīgs visām atbildīgajām organizācijām un gala patērētājiem.
"Jau ierasti viss jaunais un nezināmais tiek pieņemts ar zināmu piesardzību," atzīmēja Bagātā, norādot, ka līdz ar to, lai veicinātu sabiedrības izpratni, viens no galvenajiem veiksmes faktoriem būtu plaša informatīvā kampaņa.
Taujāta par ieguvumiem gadījumā, ja tiktu apstiprināta atteikšanās no mazo nominālvērtību monētām fiziskās naudas apritē, Bagātā minēja iespējamību atvieglot mazumtirgotājiem darbu - gan vienkāršojot veikalu inkasācijas, gan skaidras naudas apriti kā tādu.
"Taču noteikti ir nepieciešamas plašākas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, lai saprastu lēmumu ietekmi uz ikdienu," sacīja Bagātā..
Tikmēr SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aģentūrai LETA komentēja, ka, atsakoties no viena un divu centu monētām, ciest varētu labdarība, jo liela daļa mazo nominālu monētu nonāk ziedojumu kastītēs.
Tāpat arī Okmanis norādīja uz vairākām neskaidrībām par izmaksām, kas saistītas ar kasu sertifikāciju, un situācijām, kad summa kasē atšķirsies no atskaitē uzrādītās.
"Vai ir pareizas laiks to darīt tagad, kad ir tik nestabils laiks, kad neviens nezina, kas būs rītdien?" vaicāja Okmanis, piebilstot, ka Latvijā vienmēr novērojama vēlme ieviest jaunumus, neraugoties uz pastāvošo ekonomisko situāciju, cenšoties līdzināties turīgākām valstīm Eiropas Savienībā.
"Šī doma varbūt ir laba kaut kad nākotnē," atzīmēja Okmanis.
LETA jau vēstīja, ka saistībā ar diskusijām par atteikšanos no mazā nomināla - viena un divu centu - monētām Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.
Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,2 eiro.
Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, piemēram, Īrijas, Beļģijas, Somijas, Itālijas, norāda Latvijas Bankā.
Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts.
