Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

Auto atlīdzību pieteikšanas ziņā tehnoloģiski attīstītākā ir If Latvia, bet pieejamākā, ātrākā — BTA.

Par to liecina LD/DB veiktā piecu lielāko apdrošināšanas kompāniju izpēte, izvērtējot astoņus kritērijus, tostarp — atlīdzības gadījumu pieteikšanas veidus, darba laikus atlīdzību pieteikšanas struktūrvienībai, klientu apkalpošanas dienestu esamību, atlīdzības lietas izskatīšanas līdzi sekošanas iespējas un lēmuma pieņemšanas termiņi KASKO un OCTA gadījumos.

Db.lv piedāvā aplūkot tabulu, kurā atspoguļoti izdevumi atalgojumiem minsitriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos.

Liepājas osta 2009. gada janvārī pārkrāvusi 249.8 tūkstošus tonnu kravu, kas ir 59.8 % no 2008. gada janvāra kravu apgrozījuma.

"Šie dati, protams, atspoguļo pašreizējo tirgus un ekonomisko situāciju," Db atzina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Viņš norādīja, ka kritums gan ir dramatisks pret pērnā gada janvāri, taču uzsvēra, ka 2008. gada sākums bijis izcili veiksmīgs un pērnajā janvārī pārkrauts lielākais kravu apjoms vienā mēnesī ostas vēsturē.

61.5 % pret pagājušo gadu ir beramkravu apjoms, 90.4 % - ģenerālkravas, bet tikai 19 % - lejamkravas. "Jāņem vērā, ka 2008. gadā, piemēram, Kazahstāna eksportēja vai visus savus stratēģiskos graudu uzkrājumus, kas ļāva augt kravu apjomam arī Latvijas ostās. Savukārt lejamkravu kritumu tieši ietekmē naftas cena pasaules tirgū - uzņēmēji uzglabā krājumus, cerot uz cenas kāpumu. Kritums saistībā ar cenu ir arī melno metālu un metāllūžņu kravām," skaidroja I. Koliņš.

Db apkopojis 10 banku noteiktās maksas par privātpersonām piešķirto overdrafta (kredītlīnijas), kas ir bankas piešķirts neliels kredīts noteikta limita ietvaros, izmantošanu latos.

Galvenās izmaksas ir saistītas ar paša overdrafta, ko bankas parasti piesaista algas kontam, lietošanu, proti, procentu maksājumi mēnesī par iztērēto overdrafta limitu. Apkopjot overdrafta izmaksas, nācās secināt, ka reti kura banka savos cenrāžos uzrāda skaidru informāciju par visām gaidāmajām šī pakalpojuma izmaksām. Dažās bankās par overdraftu informācija uzrādīta cenrādī pie kredītiem, citās bankās cenrādī pie maksājumu kartēm. Db iesaka pievērst uzmanību arī tiem procentiem, ko bankas uzrēķina par overdrafta pārsniegšanu, jo tie ir divkārt un pat trīskārt lielāki nekā procenti par kredīta izmantošanu.

Deloitte publicējis ikgadējo pētījumu Football Money League, kurā apkopo pasaules bagātākos klubus. Klubi tajā tiek ierindoti pēc ienākumu lieluma 2006./2007. gada sezonā.

Real Madrid trešo gadu pēc kārtas ir ieņēmis pirmo pozīciju ar 351 miljonu EUR lieliem ienākumiem.

Arsenal šā gada līgā ir izdevies pacelties visstraujāk – par četrām vietām līdz piektajai.

Interesants ir fakts, ka Top 5 komandu vidū trīs ir no Anglijas, kas ir nebijusi situācija.

Real Madrid un Manchester United ir kļuvuši par pirmajiem futbola klubiem, kuru vienas sezonas ienākumi ir pārsnieguši 300 miljonus EUR.

Futbola līgas 20 pelnošāko klubu kopējie ienākumi ir pieauguši par 11% līdz 3,7 miljardiem EUR. Tas ir trīs reizes vairāk nekā top 20 klubu ienākumi pirmajā futbola naudas līgā 1996./97. gada sezonā.

Db.lv piedāvā aplūkot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotos datus par alkohola realizāciju Latvijā 2007. gadā.

Populārākie Latvijā realizētie* alus nosaukumi 2007.gadā

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka valsts svētku brīvdienās dežūrārsti Rīgā strādās 3. un 5. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 216 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 11 mazāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 142 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 48 – individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā aplūkot desmit lielāko pirkumu, kas reģistrēti zemesgrāmatā laika posmā no 12. līdz 18. maijam, sarakstu.

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

«Cilvēki varbūt to neapzinās, bet valsts šobrīd ir nopietni apdraudēta. Paskatoties pēdējās sabiedrības viedokļa aptaujas, redzam, ka 52% cilvēku apsver iespēju braukt prom. Uzticība valsts varai ir viszemākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas, » viņš skaidrojis.

Lielais zemes iegādes un pārpirkšanas laiks Latvijas laukos ir beidzies, un par vislielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem pārliecinoši ir kļuvuši ārzemnieki.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

No lielo lauksaimniecības zemes īpašnieku pirmā desmitnieka kompānijām, kurām kopā pieder nepilni 27,5 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, tikai divās – Foran real estate un Projektu konsultāciju tehnoloģijas – vismaz daļa pieder pašmāju uzņēmējiem. Savukārt pārējās astoņas simtprocentīgi pieder citu valstu uzņēmējiem.

Citādāka gan ir situācija pirmajā divdesmitpiecniekā: ņemot vērā neoficiālās ziņas par atsevišķām kompānijām, kas neatklāj savu akcionāru sarakstu, 11 no 25 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem ir Latvijas pilsoņi vai arī uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Kā jau tas bija gaidāms, līdz ar nekustamo īpašumu jauno kadastrālās vērtības bāžu apstiprināšanu Rīgas lielākās un īpaši vērtīgākās zemes īpašnieku sarakstā notikusi neliela revolūcija.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Galvaspilsētas lielāko zemes platību īpašnieku – kā fizisko, tā juridisko personu – vidū izmaiņas ir nelielas un galvenokārt atkārto iepriekšējo gadu tendences: lielie mantotāji savus īpašumus pamazām izpārdod, taču caurmērā tas notiek ārkārtīgi lēnā tempā, savukārt juridiskās personas – lielāko zemju īpašnieces aizvadītā gada laikā atturējušās kā no jauniem pirkumiem, tā arī ievērojamas zemes pārdošanas.

Pateicoties ieviestajai jaunajai nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzei, gada laikā Latvijas vērtīgāko zemes platību īpašnieku sarakstā notikušas revolucionāras pārmaiņas – ir zemes īpašnieki, kuru īpašumu kadastrālā vērtība ir pat desmitkāršojusies un divdesmitkāršojusies, zemes platībai faktiski nemainoties.

Vēl pirms gada Elkor grupas dibinātājam Andrejam Vlasovam piederošo 16.5 hektāru Rīgas zemes (uz kuriem atrodas arī Elkor Plaza un Podium veikala ēka) kadastrālā vērtība bija 1.11 miljonu latu, tagad – jau 13.5 miljoni latu. Uzņēmuma Latvijas nami īpašniekam Ivo Zonnem pirms gada piederēja 29 hektāri, kuru kadastrālā vērtība bija 1.39 miljoni latu; tagad – vairs tikai 24 hektāri ar kadastrālo vērtību, kura jau ir 9.09 miljoni latu. Nav mainījušās ievērojamo mantotāju Baibas Gaisas un Kārļa Žubecka zemes platības, taču pirmajai viņas 22.5 hektāru vērtība nu jau ir nevis 0.47, bet 8.6 miljoni latu, bet otrajam viņa 29.2 hektāru kadastrālā vērtība pieaugusi no 1.01 līdz 10.5 miljoniem latu.

Valsts finansējums un augošais sniegto pakalpojumu skaits joprojām kāpina slimnīcu apgrozījumus.

Neskatoties uz to, ka nozīmīgu daļu slimnīcu ienākumu veido pacientu maksājumi, tomēr joprojām lielāko daļu to sniegto pakalpojumu apmaksā valsts. Arī par Latvijas Jūras medicīnas centra, kas ir viena no nedaudzajām Latvijas privātajām slimnīcām, sniegtajiem pakalpojumiem valsts pērn maksājusi 2.7 milj. Ls, kas veido gandrīz pusi no šīs iestādes kopējā apgrozījuma.

Var rasties zaudējumi

2007. gadā starp desmit lielākajām slimnīcām tikai viena – Liepājas reģionālā slimnīca – strādājusi ar zaudējumiem. Tiesa, šī slimnīca izveidota vien pērnā gada pavasarī, reorganizējot Liepājas centrālo slimnīcu. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, par valsts līdzekļiem ārstēto pacientu skaits pērn audzis gandrīz visās lielākajās slimnīcās, tāpat pieaudzis šim mērķim atvēlēto līdzekļu apjoms.

Db apkopojis banku noteiktās maksas privātpersonām par standarta latu pārskaitījumiem uz citu kontu tajā pašā bankā vai uz citu banku.

Lai gan izmaksas vairākās bankās ir līdzīgas, tomēr kopumā ir pamanāmas arī atšķirības. No pārējām vairāk atšķiras tās bankas, kurās ir daudz klientu un kas popularizē internetbankas izmantošanu.

Apkopotie dati liecina, ka internetbankā veikt maksājumu ir ievērojami lētāk nekā maksājumu veikšana pie bankas darbinieka bankas filiālē. Būtiskākās atšķirības vērojamas maksās, ko bankas noteikušas latu maksājumiem banku filiālēs.

Tikmēr internetbanku labāk izmantot klientiem bagātākajā Swedbank, jo bankas filiālē par vienu maksājumu jāšķiras vismaz no viena lata.

Latvijā ir vislabvēlīgākā vide Private Equity (privāto investīciju) fondu ienākšanai, secināts DeloitteLatvija veiktajā pētījumā, kurā tika vērtēta Baltijas valstu piesaistes spēja attiecībā uz Private Equity (PE) investoriem. Latvija šajā vērtējumā ierindojas 1.vietā, lai gan virkne juridisko un nodokļu jautājumu samazina Latvijas pievilcību.

Deloitte ir veikusi Latvijas nodokļu un juridiskās vides analīzi attiecībā uz Private Equity investīcijām, lai noteiktu Latvijas kā investīciju vietas konkurētspēju. Privāto investīciju fondu ieguldījums parasti ietver akciju pirkšanu un parādu līdzekļu piesaisti, kas uzliek specifiskus un stingrus nosacījumus attiecībā uz procentu un dividenžu maksājumu grafiku un summām. Deloitte izveidotais Private Equity piesaistes spējas reitings balstās uz investoram uzlikto nodokļu slogu (60% no piešķirtā svara), spēju savlaicīgi apkalpot un garantēt banku aizdevumus (20%), likumdošanas skaidrību (10%) un citiem faktoriem. Latvija ieguva 1.vietu kā valsts ar labvēlīgu nodokļu un juridisko vidi ar kopējo punktu skaitu 7.96 skalā no 0 līdz 10.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka «ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē ». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši ».

2009. gada pavasarī Rīgas centra dzīvokļu īres cenas sasniegušas zemāko līmeni pēdējos divos gados.

Kā liecina īres un nomas operatora Rent In Riga dati, pavasarī pieprasījuma un darījumu skaits piedzīvojis ievērojami augstāku kāpumu salīdzinājumā ar piedāvājumu.

«Īres tirgus pamazām mostas – pieprasījums un īres darījumu skaits palielinās straujāk par piedāvājumu, līdz ar to mājokļu izvēle vairs nav tik liela kā agrāk, tāpēc piemērotas dzīvesvietas izvēle var paņemt daudz vairāk laika. Lai gan šobrīd ir diezgan liels dzīvokļu īres piedāvājums jaunajos projektos, jo daudzi no dzīvokļu pārdošanas «pārsviedušies» uz īri, tomēr nereti attīstītāji prasa pārāk augstu apsaimniekošanas maksu. Līdz ar konkurences pieaugumu, visticamāk, tirgus nostabilizēs un cenas kritīsies,» pauda Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 1.5 %, kas ir lielākais apjomu kritums Eiropas Savienībā.

Vidēji ES 27 mazumtirdzniecības apjomi janvārī auguši par 0.6 %. Kaimiņos Lietuvā bijis viens no lielākajiem pieaugumiem un mazumtirdzniecības apjomi kāpuši par 7.4 %, liecina Eurostat dati.

Mazumtirdzniecības apjomu kritums varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotāji inflācijas ietekmē izvēlas lētākas preces, kā arī nolemj ierobežot tēriņus. Piemēram, Db jau vēstīja, ka pēc pētījumu kompānijas GfK Baltic veiktā pētījuma datiem, vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju inflācijas ietekmē izvēlas lētākus piedāvājumus, bet katrs ceturtais nolēmis atteikties no kārumiem un izklaides. Pētījumā noskaidrots, ka 38% no aptaujātajiem apņēmušies turpmāk izvēlēties lētākus piedāvājumus, bet 26% atteiksies no atsevišķām pārtikas precēm un tikpat liela daļa retāk iegādāsies konditorejas izstrādājumus.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

images/article/ac3c2d15-3ab8-4784-843f-6bf585330fabIH-Riga-logo-2[1].jpg

Šodien svešvalodu kursi nav vairs deficīta prece - plašajā piedāvājumu klāstā vajag tikai atrast labāko un sev atbilstošāko. Kā to izdarīt? Piedāvājam īsu ceļvedi svešvalodu kursu meklētājam:

· Visi svešvalodu kursi piedāvā līdzīga satura un, protams, augstas kvalitātes pakalpojumus, bet vai visi Jums varēs pastāstīt par saviem klientiem un ieteikt kontaktpersonas rekomendāciju sniegšanai?

Sony Ericsson jaunais K660, ir aprīkots ar HSDPA (līdznēsājamo platjoslas savienojuma iespēju) un dažādām iespējām – izgaismotiem taustiņiem, kuri kļūst aktīvi tikai tad, kad sērfojat tīklā un pa darbvirsmas slīdēm (tickers), kas nodrošina pastāvīgus jauninājumus no jūsu iecienītākajām tīmekļvietnēm; tas viss veidots, lai tīmekļa pārlūkošanu padarītu tikpat vienkāršu un ērtu kā datorā.

“Sony Ericsson vīzija ir piedāvāt mobilā interneta baudījumu ar lietotājam draudzīgu saskarni,” uzsver Sony Ericsson Tīmekļa mārketinga vadītājs Mārtins Vinklers (Martin Winkler). “Šis tīmeklim pielāgotais tālrunis ir noteikts solis šajā virzienā, un tas uzrunās lietotājus, kam tiešsaistē ir jāsarunā tikšanās, lai dotos uz futbola spēli, vai arī jāpasūta koncerta biļetes.”