TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Ziemeļu valstu telekomunikāciju operators TeliaSonera piedāvā no mazākumu akcionāriem izpirkt tiem piederošās Baltijas telekomunikāciju operatoru Eesti Telekom un TEO LT akcijas, pirmdien paziņojusi TeliaSonera.

TeliaSonera savā piedāvājumā izteikusi, ka tā dotu 93 Igaunijas kronas par akciju, kopumā tā vēlas iegādāties 40% daļas, kas kompānijai nepieder Eesti Telekom. Kopējā piedāvājuma vērtība ir 3.33 miljardi Zviedrijas kronas (227.miljoni latu).

Darījums dotu Eesti Telekom labāku piekļuvi TeliaSonera vienošanās - patentu un zinātības (know-how) licences līgumiem, palīdzot izstrādāt jaunus pakalpojumus par zemāku cenu, norādījis TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Tāpat viņš atzīmējis, ka arī Eesti Telekom būtu ieguvējs, ko uzņēmumam sniegtu TeliaSonera spēcīgais finansiālais stāvoklis.

Telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera, kurai pieder daļas arī Latvijas uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom, skandālā atklājusies jauna informācija par uzņēmuma biznesa darījumu Uzbekistānā, vēsta thelocal.se.

Jau rakstīs, ka TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, kā rezultātā iesaldēti TeliaSonera partneres – skandālā iesaistītās Uzbekistānas kompānijas Takilant – aktīvi 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Zviedrijas televīzijas Sveriges Television (SVT) pārraidē Uppdrag Granskning tika apgalvots, ka TeliaSonera samaksājusi Takilant 2,2 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 335 miljonus ASV dolāru) lielu kukuli, lai iegūtu savā īpašumā 3G mobilās telefonijas licenci un frekvences Ukrainā, kā arī 26% daļas Uzbekistānas kompānijā Ucell. TeliaSonera, kuras 37,3% kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai un kuras akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinki biržās, noliegusi savu līdzdalību noziegumā.

Birža "Nasdaq Riga" piemērojusi uzraudzības statusu būvniecības un tehnikas nomas uzņēmumam AS "Storent Investments", teikts biržas paziņojumā.

Uzraudzības statuss piemērots, jo "Storent Investments" līdz otrdienai, 2.maijam, nav iesniegusi "Nasdaq Riga" tās revidēto gada pārskatu par 2022.gadu.

"Storent Investments" biržai paziņojusi, ka 2022.gada konsolidētā un atsevišķā gada pārskata iesniegšana ir aizkavējusies un sabiedrība plāno to iesniegt līdz 10.maijam.

"Storent Investments" informējusi, ka 2022.gada 28.decembrī tika veiktas izmaiņas "Storent Investments" akcionāru sastāvā, un par tās vienīgo akcionāru kļuva SIA "Storent Holdings". Līdz ar to "Storent Investments" un tās meitas sabiedrības kļuva par daļu no jaunizveidotā holdinga, kurā bez "Storent" grupas ietilpst arī SIA "SEL Investments" grupa.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

TeliaSonera šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka parakstījusi vienošanos ar kompāniju Apple par tās produkta iPhone izplatīšanu.

Līgums paredz, ka TeliaSonera kompānijas Apple telefonu iPhone izplatīs Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā jau šogad.

TeliaSonera atsakās komentēt, vai līgums ar Apple par iPhone izplatīšanu tai dod ekskluzīvā izplatītāja tiesības, kā arī nekomentē, uz kuriem iPhone modeļiem attiecas šis līgums, informē aģentūra Reuters.

Arī db.lv sazvanītie LMT pārstāvji pagaidām nesniedza nekādus komentārus, kad un kādiem modeļiem varēt sākt iPhone izplatīšanu Latvijā.

ASV telekomunikāciju gigants AT&T sestdienas vakarā paziņoja, ka nopirks izklaides industrijas kompāniju Time Warner, noslēdzot darījumu 108,7 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar AT&T paziņojumu vienas Time Warner akcijas cena ir novērtēta ar 107,50 dolāriem, bet visa uzņēmuma kopējā cena būs 85,4 miljardi dolāru. Ieskaitot Time Warner parādu, darījuma summa sasniegs 108,7 miljardus dolāru.

AT&T vadītājs Rendals Stīvensons raksturoja Time Warner iegādes darījumu kā "divu kompāniju, kas stipruma ziņā papildina viena otru, perfektu laulību. Viņš sacīja, ka šim darījumam vienbalsīgi piekritušas abu kompāniju direktoru padomes.

Dažas stundas pirms tam par šādu darījumu ziņoja ASV mediji, ar atsaukšanos uz informētām personām vēstot, ka AT&T nopirks izklaides industrijas kompāniju "Time Warner" par vairāk nekā 80 miljardiem ASV dolāru un ar šo darījumu AT&T kļūs no telekomunikāciju kompānijas par mediju gigantu.

TIME 100 ikgadēji veidotais pasaules ietekmīgāko cilvēku saraksts ir strīdīgs, jo, spriežot pēc TIME 100 saraksta, Pasaules ietekmīgākais cilvēks ir 21 gadu vecs students, kurš ir portāla 4chan.org dibinātājs.

emTIMES 100/em: Pasaules ietekmīgākais cilvēks ir 21 gadu vecs studentsSpriežot pēc TIME 100 saraksta, šis jaunais zellis ietekmes ziņā ir apsteidzis tādus cilvēkus kā ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama), Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel).

Students interneta balsojumā saņēma 16.7 miljonus balsu, kamēr otrajā vietā esošais Malaizijas politiķis Anvars Ibrahims saņēma tikai 2.3 milj.. Jāatzīmē, ka Angela Merkele ierindojusies tikai 8. vietā, Vladimirs Putins - 35. vietā, bet Baraks Obama - 37. vietā.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.

«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.

Dažas lietas šobrīd veikalos tiek pārdotas ļoti lēti, bet tā nebūs mūžīgi, tādēļ tev tās jānopērk tūlīt, raksta time.com.

Saraksta veidotāji akcentē, ka jau ir parādījušās dažas ekonomikas atlabšanas pazīmes, kas nozīmējot, ka diena, kad cenas atkal sāks kāpt, var pienākt ātrāk nekā tu domā.

Saraksts ar lietām, kuras - pēc time. com domām - jānopērk tūlīt:

2. Datoru atmiņa. Pat pirms recesijas bija vērojama spēcīga Samsung, Micron un citu ražotāju datoru čipu pārprodukcija tirgū. Tagad, kad pieprasījums ir mazinājies, arī cenas ir būtiski kritušas. Datora atmiņas uzlabošana līdz diviem gigabaitiem tev izmaksās aptuveni 30 ASV dolārus. Vēl pirms diviem gadiem tev par to būtu jāmaksā 100 ASV dolāri. Lai palielinātu datora atmiņu līdz četriem gigabaitiem, tev būs jāsamaksā aptuveni 50 ASV dolāri. Pirms diviem gadiem - aptuveni 200 ASV dolāri. Time.com raksta, ka datoru atmiņai cenas dubultosies vai pat trīskāršosies tiklīdz ekonomika atlabs.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Skandināvu koncerns TeliaSonera no Kazahstānas Visor Group iegādāsies 51% daļu un balsu TeliaSoneraAsia Holding B.V, kam pieder Kambodžas mobilo sakaru operators Appilfone, un 80% daļu Nepālas mobilo sakaru operatorā Spice Nepal, liecina TeliaSonera sniegtais paziņojums.

TeliaSonera plānotajā darījumā paredzējusi investēt aptuveni 3.2 miljardus Zviedrijas kronu (230 miljonus latu). Skandināvu koncerns darījumu plāno noslēgt 1.oktobrī.

„Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir palielināt mūsu biznesu Āzijā, kur mēs pēdējo desmit gadu laikā esam veiksmīgi auguši un radījuši vērtību," paziņojumā presei norāda TeliaSonera vadītājs Larss Nībergs (Lars Nyberg), vēršot uzmanību, ka Nepālā un Kambodžā dzīvo daudz iedzīvotāju, bet valstīs pie augošas ekonomikas ir zems mobilo sakaru izmantošanas līmenis.

Atbilstoši TeliaSonera datiem - SpiceNepal ir otrs lielākais mobilo sakaru operators Nepalā, bet Appilfone ir ceturtais lielākais mobilo sakaru operators Kambodžā.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Visiem ir vajadzīga misija. Gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem, gan valdībai. Ilgtermiņa misijas neesamība ir viens no šīs krīzes cēloņiem. Ar misijas palīdzību būs iespējams iedvesmot cilvēkus un koncentrēties uz valstī esošajiem resursiem.

Ņemot vērā to, ka valstī norisinās diskusijas par valdības mērķiem un misiju, esmu sagatavojis vēstuli premjerministram V. Dombrovskim, kas ir manis veidotā R. Reigana 1981.gada 20.janvāra vēstījuma adaptācija. ASV tajā laikā bija dziļā krīzē, bet Reigana kungs tomēr kļuva par vienu no veiksmīgākajiem prezidentiem valsts vēsturē. Domāju, ka R. Reigana vēstījums ir aktuāls gan Latvijas, gan arī citu valstu valdībām.

Atvainojos par valodu. Izvēlējos angļu versiju, lai neriskētu ar to, ka tiek izmainīts rakstītā saturs.

Mr. Premier and Latvian citizens!

Mr. Premier, I want your fellow citizens to know how much you did accepting this post in this transition process, you have shown a watching world that you are a united people pledged to maintaining a political system which guarantees individual liberty to a greater degree than any other. The business of your nation goes forward. Latvia is confronted with an economic affliction of great proportions. You suffer from one of the worst financial crisis of your history. It distorts economic decisions, penalizes thrift, and crushes the struggling young and the fixed-income elderly alike. It threatens to shatter the lives of thousands of your people.

Scott Hann, a well-known writer on religious issues, described how he improved his relationship with his wife just turning on the romance, what simply means enjoying better the time spent together, bringing frequently flowers and renewing the honey-moon kind of love that time uses to erode.

Latvia is undergoing difficult times and even the most optimists of the analysts foresee that the worst has not come yet. There is a lot of talk all around about the causes of the crisis, the description of its features, the way how was managed till now and the tsunami that sooner or later is going to come. Nevertheless this is not time for problem seeking; this is time for seeking solutions, for encouraging creativity and ultimately for fostering creativity.

Let’s make simple the point making a parallel with a tennis match, my favorite sport by the way.

Any tennis player knows that to win a match the task is at the time simple and challenging (please, be attentive that I am intentionally not using the word complex):

Noslēdzies TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

Ziemeļvalstu telekomunikācijas gigantam TeliaSonera pieder jau 85,6 % Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma TEO LT akciju, informē kompānija.

Maijā TeliaSonera pavēstīja, ka vēlas palielināt savu daļu Lietuvas uzņēmumā un iegādāsies akcijas no investīciju kompānijām East Capital Asset Management un Coneglen Limited, kā arī plānoja izteikt akciju atpirkšanu piedāvājumu mazākuma akcionāriem.

Maija sākumā TeliaSonera piederēja 68,29% Lietuvas uzņēmuma akciju. No investīciju kompānijām TeliaSonera iegādājās 7,87% akciju, tādējādi palielinot savu daļu līdz 76,16%.

Akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem tika izteikts 5. jūnijā, norāda kompānija. TeliaSonera kopējā atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir 76 miljoni eiro, maksājot 0,637 eiro par vienu Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma akciju.

Trešdien, 3. jūnijā, Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks TeliaSonera Biznesa diena, kuras ietvaros tiks diskutēts par telekomunikāciju nozares lomu ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā un pasaulē un iespējamiem risinājumiem, informēja organizatori.

Savu redzējumu par telekomunikāciju nozares attīstību starptautiskā perspektīvā sniegs viens no vadošajiem telekomunikāciju nozares ekspertiem pasaulē, Masačūsetas Tehnoloģiju Institūta (MIT) Nākotnes komunikāciju programmas vadītājs Viljams Herndons Lērs (William Herndorn Lehr).

Savu redzējumu par telekomunikācijas nozares tālāko attīstību un ieguldījumu Latvijas valsts ekomonikas atveseļošanā sagatavojuši BICEPS eksperti. TeliaSonera Biznesa dienas ietvaros BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags prezentēs savu pētījumu un iepazīstinās ar konkrētiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

TeliaSonera Biznesa dienu var apmeklēt ikviens interesents, savu dalību piesakot un reģistrējoties http://www.sseriga.edu.lv/TeliaSonera. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pasākums notiks Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās no plkst. 13:00 līdz 16:30.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka līdzekļi, ko valsts saņemtu no tai piederošo kapitāldaļu mobilo sakaru operatorā Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējā Lattelecom pārdošanas, būtu jāiegulda jaunu darbavietu radīšanā, aģentūrai BNS pastāstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Pēc Bīviņas teiktā, pagaidām nav zināms, kad jautājums par LMT un Lattelecom privatizāciju varētu nonākt valdības darba kārtībā - šāds laika plāns nav izstrādāts. Par to būs jālemj darba grupai. Kampars arī uzskata, ka par šo jautājumu vairs nevajadzētu diskutēt, bet jau rīkoties.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka skandināvu koncerns TeliaSonera pērnā gada nogalē nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izteikta gatavība atsākt sarunas par valstij piederošo LMT un Lattelecom kapitāldaļu pārdošanu, Bīviņa apstiprināja, ka šāda vēstule bijusi, taču tā adresēta premjeram, nevis Kamparam kā darba grupas vadītājam, līdz ar to nevarot sniegt informāciju par tās saturu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings ziņo, ka 2022. gadā uzņēmuma neto peļņa sasniedza 4,7 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma pašu kapitāls sasniedza 23 miljonus eiro, kas veido 45% no bilances.

"Pēc veiksmīgas AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanās SIA Storent Holdings 2022. gada nogalē, mēs plānojam jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Plānots, ka 2023. gadā Storent Holdings ieņēmumi palielināsies par 10% un neto peļņa sasniegs aptuveni 5 miljonus eiro," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

“Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas 2017. gadā. Savukārt pašlaik Storent Holdings gatavojas pirmajai obligāciju emisijai, kas būs pieejama arī privātajiem investoriem visā Baltijā. Lēmuma pamatā ir izteikts pieprasījums, ko mēs redzam pēc šāda veida finanšu instrumentiem privāto investoru vidū, un mūsu vajadzība veicināt turpmāku izaugsmi. Ieguldījums Storent ir investīcija modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības iekārtu nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs," norādīja Pavlovs.