2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām desmit saņemtas par AS SEB banka darbību, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Deviņas sūdzības PTAC bija saņēmis par AS Citadele Banka un AS Swedbank. Kopumā par kredītiestāžu darbību PTAC saņēma 68 sūdzības, no tām par netaisnīgiem līguma noteikumiem cilvēki ir sūdzējušies 23 gadījumos, bet par negodīgu komercpraksi saņemtas piecas sūdzības.

Tikmēr par apdrošinātāju darbību kopumā saņemtas desmit sūdzības, no tām visvairāk - trīs - sūdzību iesniegts par AAS Baltikums darbību. Divas sūdzības saņemtas arī par apdrošinātājiem AAS ERGO Latvija un BTA Insurance Company SE, tostarp par netaisnīgiem līguma noteikumiem sūdzība iesniegta vienā gadījumā.

Kā skaidroja PTAC, par negodīgu komercpraksi sūdzības nav saņemtas, toties par citām problēmām - apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, apdrošināšanas atlīdzības lietas izskatīšanas novilcināšanu - bija iesniegtas deviņas sūdzības.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Kādreizējais Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Normunds Lakučs no Latvijas Futbola federācijas prezidenta, bijušā Skonto uzņēmumu grupas saimnieka Gunta Indriksona tiesas ceļā vēlas atgūt 101 400 latu parādu.

Prasība par šādas summas piedziņu iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kas strīdu bija plānojusi skatīt jau maija vidū, tomēr saistībā ar Indriksona neierašanos lietas izskatīšanu nācās atlikt līdz 18.oktobra plkst.10, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons.

Šajā lietā pēc Lakuča prasības piemērots arī prasības nodrošinājums - ķīlas atzīme uz trim Indriksonam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Ventspils novada Usmā un Jūrmalā. Šis lēmums patlaban ir spēkā.

LETA jau ziņoja, ka Lakučs pret Indriksonu tiesā vērsies arī iepriekš. Tā 2010.gadā tiesa no Indriksona prasīto 105 000 latu vietā piedzina 56 400 latus. Šis spriedums netika pārsūdzēts un tā paša gada martā stājās likumīgā spēkā.

Šī gada sākumā informējām, ka OCTA nozare pērn strādājusi ar 4,5 miljonu EUR zaudējumiem, turklāt negatīva bilance vērojama jau piekto gadu pēc kārtas. Asā konkurence apdrošināšanas sabiedrību starpā, salīdzinoši ierobežotais tirgus un citi faktori spiež apdrošinātājus OCTA segmentā strādāt ar zaudējumiem. Tomēr jau sesto gadu novērojama arī kāda visnotaļ pozitīva tendence, kas liek domāt, ka OCTA nozarē, par spīti neiepriecinošajai finanšu situācijai, notiek tirgus sakārtošanās un tās dalībnieki aizvien vairāk rūpējas par savu personisko, kā arī nozares reputāciju kopumā.

Runa ir par sūdzībām, kas skar apdrošinātāju pieņemtos lēmumus, un kuras Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) izskata, sniedzot atbildi un savu vērtējumu par situāciju. LTAB atzinumam ir rekomendējošs raksturs, taču apdrošināšanas sabiedrības vairākumā gadījumu ņem vērā LTAB viedokli!

Ja aplūkojam statistiku par pēdējiem 10 gadiem, tad varam redzēt, ka 2014.gadā sūdzību procents pret visiem apdrošināšanas gadījumiem ir bijis 0,65% (32419 apdrošināšanas gadījumi; 211 sūdzības). Pirmo reizi kopš 2008.gada šis īpatsvars ir samazinājies zem 0,7%, turklāt jāatzīmē, ka tas ir arī zemāks par pēdējo desmit gadu vidējo sūdzību īpatsvaru pret apdrošināšanas gadījumiem (0,74%). Interesanti, ka arī kopējais sūdzību skaits (211) pērn ir bijis zemākais kopš 2006.gada. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2013.gada 12 mēnešiem, ir samazinājies par 17,6% (2013.gada 12 mēnešos tika saņemtas 256 sūdzības). Tai skaitā par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem tika saņemtas 103 sūdzības, kas ir par 34,0% mazāk nekā 2013.gada 12 mēnešos (2013.gada 12 mēnešos – 156 sūdzības).

Uzņēmējs Guntis Indriksons ir iesniedzis Rīgas Centra rajona tiesā blakus sūdzību par tiesas lēmumu, lai aizkavētu viņa īpašuma kapitāldaļu izsoles noteikšanas datumu.

Ja G.Indriksons nebūtu iesniedzis šo blakus sūdzību par tiesas 21.decembra lēmumu, tiktu nozīmēts jauns uzņēmumu kapitāla daļu izsoles datums. Db jau ziņoja, ka pirmo izsoli, kas tika plānota pagājušā gada 17. decembrī, uzņēmējam «izdevās atlikt», jo viņš tiesā bija iesniedzis sūdzību, kurā lūdza tiesu izvērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas Helgas Praņevskas darbības. Tiesa šo sūdzību noraidīja.

Izsolē bija plānots piedāvāt 100% SIA Stadions un SIA Hobi Latgale kapitāldaļu. Tajā būs iespējams iegūt SIA Hanzas projekti kontrolpaketi - 86% kapitāldaļu, SIA Skonto FC kontrolpaketi - 90%, kā arī 50% SIA Usma GV kapitāldaļu. Lielākā daļa no izsolē piedāvātajām kapitāldaļu paketēm ir mazākuma daļas: 25% SIA Radio Skonto daļu, aptuveni 2% SIA Skonto apsardzes dienests daļu, 36% SIA Ceļojumu birojs Express Travel daļu un 36% SIA Hanzas apartamenti daļu.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Rīgas domes sūdzību un maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoram līdz 24. Aprīlim jāiesniedz tiesai detalizēts aprēķins par bankas aktīvu samazinājumu no pagājušā gada nogales līdz šā gada marta beigām, DB pastāstīja administrtora pārtsāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš arī norādīja, ka tiesa noraoidījusi RD sūdzību daļā, kurā tika lūgts administratoram izklāstīt detalizētu aprēķinu par sev aprēķināto atlīdzību. Nākamā tiesas sēde notiks 25.aprīlī.

Rīgas apgabaltiesair uzklausījusi visus sūdzību iesniedzēju pārstāvjus. Savukārt jautājums par bankrota procedūras uzsākšanu tiesā vēl nav skarts. Jāatgādina, ka kopumā tiesā bija iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesaiepriekš izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Lielākajā daļā sūdzību tika norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Jūlija beigās plānots izsolīt uzņēmēja Gunta Indriksona savulaik iecerētā vērienīgā dzīvojamo māju kompleksa Ķeizarmeža krasti zemi un jaunbūvi Mežaparkā pie Ķīšezera, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 3,88 miljoni latu, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Divu netālu no Ķeizermeža sporta kompleksa blakus esošo zemesgabalu kopējā platība ir viens hektārs. Uz tiem atrodas deviņu daudzdzīvokļu ēku jaunbūve ar kopējo platību 16 776 kvadrātmetri, tajā skaitā, iekštelpu platība ir 9738 kvadrātmetri.

Arhitektu biroja 8 A.M. projektētā un SEB bankas finansētā ēku kompleksa celtniecību SIA Ķeizarzeme sāka 2006.gadā. Kompleksā paredzētas deviņas mājas ar 75 dzīvokļiem, kuru platība ir no 60 līdz 335 kvadrātmetriem, tostarp deviņi «penthouse» tipa apartamenti ēku pēdējos stāvos.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Pagājušais 2020.gads neapšaubāmi paliks atmiņā, kā gads, kurā Covid-19 pandēmija rādīja patērētājiem vēl neredzētus izaicinājumus - ceļojumu un pasākumu masveida atcelšana, ienākumu samazināšanās, būtiski ierobežojumi tirdzniecībai tradicionālajos veikalos - tie ir tikai daži šādu izaicinājumu piemēri, norāda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Šie apstākļi ievērojami ietekmēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) saņemto sūdzību struktūru, lai arī kopumā saņemto sūdzību skaits palika nemainīgs.

LPIAA 2020.gadā kopumā saņēma 823 sūdzības un jautājumus.

Visvairāk sūdzību tika saņemtas par patēriņa precēm (437 jeb 53,10%), vispārējiem pakalpojumiem (94 jeb 11,42%), pasta un elektronisko komunikāciju pakalpojumiem (90 jeb 10,94%) un atpūtas pakalpojumiem (42 jeb 5,10%).

Tādējādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami pieauga sūdzību skaits pasta un elektronisko pakalpojumu jomā - 2019.gadā tika saņemtas 50 šādas sūdzības, bet 2020.gadā jau 90 sūdzības.

Lielākais pieaugums procentu izteiksmē tika novērots atpūtas pakalpojumu (t.sk. tūrisms, koncerti, izrādes u.c.) jomā, kurā saņemtas 42 sūdzības, iekams 2019.gadā saņemtas tikai 8. Turpretī, jomās, kurās LPIAA tradicionāli saņem daudz sūdzību - patēriņa preces un vispārējie pakalpojumi - sūdzību skaits ir samazinājies. Piemēram, attiecībā uz patēriņa precēm 2019.gadā tika saņemtas 450 sūdzības, bet 2020.gadā tādas bija 437. Savukārt, attiecībā uz vispārējiem pakalpojumiem 2019.gadā saņemtas 143 sūdzības, bet 2020.gada - tikai 94.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Rīgas apgabaltiesa šodien vēl nesāka skatīt par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka bankrota lietu. Tiesa izskatīja vairākus lūgumus un pēc būtības sāka skatīt virkni iesniegto sūdzību, kas tiesā iesniegtas saistībā ar Krājbankas administratora - SIA KPMG Baltics un tā pilnvaroto personu maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa- rīcību, kurās tika lūgts atcelt to no administratora pienākumiem.

Kopumā tiesā iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesa izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Jāmin gan, ka šajā sēdē to paspēja tikai daļa, un 23. Aprīlī lietas izskatīšana turpināsies. Lielākajā daļā sūdzību norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Rīgas apgabaltiesa šodien vēl nesāka skatīt par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota lietu. Tiesa izskatīja vairākus lūgumus un pēc būtības sāka skatīt virkni iesniegto sūdzību, kas tiesā iesniegtas saistībā ar Krājbankas administratora - SIA KPMG Baltics un tā pilnvaroto personu maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa- rīcību, kurās tika lūgts atcelt to no administratora pienākumiem.

Kopumā tiesā iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesa izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Jāmin gan, ka šajā sēdē to paspēja tikai daļa, un 23. Aprīlī lietas izskatīšana turpināsies. Lielākajā daļā sūdzību norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Izsole, kurā bija paredzēts izsolīt uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA Hobi Latgale un SIA Skonto FC, atzīta par nenotikušu, jo šodien uz izsoles turpinājumu nebija ieradies neviens solītājs, DB apstiprināja tiesu izpildītāja Helga Praņevska.

H.Praņevska pastāstīja, ka 25.augusts, pirmā izsoles diena bijusi ļoti smaga un solīts esot ļoti daudz, taču tālāk par Skonto FC kapitāldaļu izsoli neesot tikuši, jo beigusies darba diena, tādēļ ticis pieņemts lēmums izsoli turpināt 26. augustā. Taču tad neviens nav ieradies.

Savukārt Gundars Porietis, kuram par labu tiek rīkota izsole, norādīja, ka G.Indriksons ar savu juristi Daci Grīnbergu esot izgāzuši izsoli. Izsolei bija pieteikušies divi pretendenti: Evija Freimane, kas strādājot D.Grīnbergas birojā un Venjamins Radionovs, kuru, pēc G.Porieša teiktā, atsūtījis G.Indriksons. Kad neviens neesot ieradies uz izsoles otro dienu, esot mēģināts zvanīt uz telefona numuru, kuru norādījis V.Radionovs, taču numurs neesot bijis pareizs, tāpēc solītāju tā arī atrast neesot izdevies.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju iesniegtajām sūdzībām 2016.gadā, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 71 sūdzību. Pretēji līdzšinējiem gadiem, 2016. gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums, lielākoties – par rēķiniem un līguma nosacījumiem.

Laika posmā no 2009.gada līdz 2015.gadam pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits pakāpeniski samazinājās, tomēr 2016.gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums.

Izvērtējot sūdzību iemeslus, SPRK konstatēja, ka saņemto lietotāju sūdzības galvenokārt bija par abonentu rēķiniem un tarifu piemērošanu, līgumiem un pakalpojumu kvalitāti.

Izvērtējot 2016.gadā saņemtās sūdzības pēc sniegto pakalpojumu veida, vērojams, ka lielākais skaits sūdzību tika iesniegts par interneta pakalpojumu un balss telefonijas pakalpojumu mobilā tīklā. Salīdzinoši daudz sūdzību saņemts arī par televīzijas programmu izplatīšanu pakalpojumu.