Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Latvijā nepieciešams pārskatīt un sakārtot zaļā publiskā iepirkuma jautājumus, konferences "Kooperācijā spēks: Sadarbība nākotnes lauksaimniecībai" diskusijā pauda dažādu kooperatīvu pārstāvji.

Kā norādīja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs, lai kooperatīvi varētu nodrošināt vietējo tirgu ar produktiem, nepieciešams sakārtot publisko iepirkumu jautājumus. Latvijā dažādās iestādēs, tostarp pašvaldību iestādēs, skolās, bērnudārzos, slimnīcās, cietumos un armijā ir liels pārtikas patēriņš, kuru galvenokārt būtu jāveido vietējai produkcijai.

Viņš arī minēja, ka Latvijā vienam kooperatīvam ir grūti apgādāt visu Latviju, jo piegādes apjomi var būt nelieli, kas sadārdzina loģistikas izmaksas, tāpēc ir svarīgi ieviest īsās piegādes ķēdes, lai veidotos lokālie kooperatīvi, kas apgādātu vietējos patēriņa punktus.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Krievijas finanšu grupā VTB ietilpstošais uzņēmums BM-Bank janvārī sev piederošos 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju pārdevis par 0,8 miljardiem rubļu (13 miljoniem eiro), liecina grupas finanšu pārskats.

Banka paziņojusi, ka darījuma rezultātā tai radušies 0,1 miljarda rubļu zaudējumi.

VTB daļa Igaunijas bankā pārdota ar grupu nesaistītam investoram.

Eesti Krediidipank VTB īpašumā nonāca, kad grupa pārņēma Bank Moskvi (tagad BM-Bank). 2016.gada jūnijā BM-Bank direktoru padome izskatīja jautājumu par dalības Eesti Krediidipank izbeigšanu. VTB piederēja 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju. Pērn novembrī banka informēja, ka iesaistījusies sarunās par sev piederošo akciju pārdošanu.

2015.gadā BM-Bank pārskatā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi Eesti Krediidipank akciju, Igaunijas bankā tai nav kontroles. Krievijas banka iesaistījās tiesvedībās ar citiem Eesti Krediidipank akcionāriem, kā rezultātā tiesa atņēma VTB pārstāvjiem tiesības Eesti Krediidipank padomē.

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

160 miljoni eiro trīs gadu laikā – tik daudz nav ieguvuši Latvijas piena ražotāji pie nosacījuma, ja piena iepirkuma cena Latvijā bijusi vismaz vidēji kilogramā par 2 eirocentiem zemāka, nekā ES.

Katru mēnesi zemnieki zaudē vismaz četrus miljonus eiro, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kooperatīvu un ekonomista Andra Miglava aprēķini. Šādi dati tika prezentēti piektdien LLKC rīkotajā piena kooperatīvu tikšanās laikā, kurā sprieda par spēku apvienošanu kopīgam piena iepirkumam.

Pašlaik liela daļa naudas tiek zaudēta piena loģistikā. Starpība lielajos maršrutos ir 0,5 miljons eiro gadā jeb 3,3 eiro uz piena tonnu. Šī nauda vienkārši tiek sadedzināta, tā tiek Mažeiķu degvielas rūpnīcai, pauda ekonomists A. Miglavs. Viņš akcentēja, ka pašlaik tikai pašus piena ražotājus interesē, lai būtu augstāka cena, taču gan piena pārstrādātājus, gan patērētājus interesē viszemākā cena.

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Latvijas piensaimnieku kooperatīvi nākotnē bez savas pārstrādes neiztiks, un par to ir jāsāk kopīgi domāt jau šodien, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka koperatīvā "Piena loģistika" sarunas par pārstrādes nepieciešamību ir bijušas, taču šobrīd kooperatīvas vairāk koncentrējas uz savas darbības efektivitāti. "Šobrīd mēs gribam sakārtot un optimizēt mūsu jau esošo darbību, piedāvāt vēl papildu pakalpojumus lauksaimniekiem, piensaimniekiem un kooperatīva biedriem, kā arī pieiet radoši piena realizācijai. Tāpēc esam iesaistījušies Latvijas un Igaunijas zemnieku kopprojektā "E-piims", šobrīd ar izejvielas tirdzniecību. Nākotnē bez savas pārstrādes mēs noteikti neiztiksim. Līdz brīdim, kad šajā virzienā varētu sākties reāli darbi, aicinu visus piensaimniekus nākt kopā, runāt, stāstīt savas idejas, redzējumu, kā tas varētu izskatīties," teica Ločmelis.

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs,» biznesa portālam Db.lv saka Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš kopā ar draugiem – pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski Āgenskalnā atvēris kafejnīcu, veikalu un bāru «Kadagi».

Draugi savā starpā sadalījuši arī pienākumus. Tā, piemēram, Dainis ir atbildīgs par tirdzniecību, Kārlis par iepirkumiem, produktu radīšanu un garšām, bet Ģirts ir uzņēmuma administratīvā sloga turētājs un kā paši saka, tad arī bremze, kas Kārli ar Daini piebremzē.

Ideja izveidot šādu vietu radusies brīdī, kad visi kopīgi sēdējuši Daiņa pagalmā. Visi trīs ir pazīstami jau vairāk nekā 20 gadus un šajā laikā katram ir radušās vēlmes, ko realizēt. Aktieris vēlējies darboties tirdzniecības jomā, Ģirtam bijusi ideja par sava produkta radīšanu, kas šobrīd ir vēl izstrādes procesā, bet Kārlim bijušas zināšanas, lai šajā biznesā darbotos.

«No idejas mēs pāraugām plašāk. Pamata doma bija nodarboties ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotāji. Ārzemēs un arī Latvijā to dara kooperatīvi un šajā gadījumā mēs to aizstājam. Novērtējam, vai produkts ir konkurētspējīgs, garšīgs, kvalitatīvs un tad runājam ar ražotāju - sakām, ka esam gatavi daļu par tirdzniecību ņemt uz saviem pleciem. Nolēmām izveidot ofisu un tad sapratām, ka šī ir laba vieta, kāpēc nepielikt klāt arī kafiju, kūciņas, alu, lai atpelnītu telpu izmaksas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks K.Mugins.

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.