Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.
Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).
Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".
Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.
Kā aizdomājāties līdz idejai par banku?
2010. gada sākumā "Coop" Igaunijā novēroja to, ka visas bankas pamet lauku reģionus – tur aizver filiāles un samazina bankomātu skatu. Tad "Coop" saprata - tā ir zināma problēma, un mūsu dalībnieki par to nebūt nav priecīgi. Tika nolemts, ka varbūt mūsu mazumtirdzniecības veikalos būtu jāsāk piedāvāt ļoti vienkārši banku produkti. "Coop" Igaunijā ir vairāk nekā 300 veikali. Tas nozīmē, ka ir zināms skaits ar mazākām pilsētām un ciemiem, kur "Coop" tirgus daļa ir visi 100%.
Tad 2011. gadā tika palaista "Coop" kredītkarte. Tas izrādījās ļoti populāri un nākamo piecu gadu laikā tika izdoti vairāk nekā 100 tūkstoši šādu karšu, kuras veikalos pārdeva kasieri.
Tad "Coop" saprata – te taču ir iespēja! Ir vajadzība pēc banku produktiem, kurus mēs varam piedāvāt ar šo veikalu starpniecību. 2016. gadā tika sperts nākamais solis un tika nolemts radīt banku. Izvērtējot situāciju, tika nopirkta maza Igaunijas banka ("Eesti Krediidipank") ar visām nepieciešamajām licencēm, klientiem, IT sistēmām un darbiniekiem. Tāpat pilnībā saprotams bija tas, ka šo banku nav jēgas padarīt par kaut ko līdzīgu "Swedbank", "SEB" vai pat "LHV", kas Igaunijā ir ļoti populāra. Mums bija jāatrod sava niša.
Kāda tā ir?
Izdomājām, ka galvenais stratēģiskais mērķis būs integrēt banku produktus mazumtirdzniecības vidē. Mēs mērķējām tikai uz ļoti vienkāršiem banku produktiem. Mēs nebūt nenosedzam visus banku produktus, ko piedāvā "Swedbank", "SEB" un "Luminor". Mēs piedāvājam iespēju atvērt kontu, veikt maksājumus, izņemt un iemaksāt skaidru naudu un noguldīt depozītu. Mēs arī piešķiram aizdevumus – hipotekāros, patērētāju, auto līzingus. Tādējādi mēs esam specializējušies visai šauri.
Ļoti populārs produkts ir mūsu debetkarte – ja jūs ar to maksājiet "Coop" veikalos, automātiski saņemiet labākās iespējamās cenas.
"Coop" veikalos ir trīs cenu līmeņi. Ir normālās cenas, cenas lojālajiem klientiem un cenas «lojāliem+» klientiem. Jūs to varat redzēt arī reklāmās, piemēram, kafijas cena "Coop" veikalos ir pieci eiro, lojālajiem klientiem - četri eiro, bet "Coop Pank" klientiem – trīs eiro. Rezultāts ir tāds, ka nākamajā rītā daudzi nāk un pieprasa šo karti.
Vēl viens piemērs ir tas, ka pirms trīs gadiem mums bija skaidrs, ka nav jēga izveidot pašiem savu bankomātu tīklu. Mēs sapratām, ka nauda jau tāpat ir "Coop" veikalos – to kasēs. Izveidojām sistēmu, ka jūs naudu no "Coop" veikaliem varat izņemt. Piemēram, varat nopirkt banānus, cukuru, maizi un vēl izņemt 20 eiro skaidrā naudā. Mēs to paņemsim no jūsu bankas konta. Tāpat ir iespēja "Coop" veikalos naudu kontā iemaksāt. Tad ar sava telefona palīdzību var redzēt, ka nauda tur nonākusi, un to var lietot dažādiem citiem mērķiem, piemēram, rēķinu nomaksai un tā tālāk.
Izklausās ērti.
Šie ir piemēri, kā banku biznesā darboties citādāk. Vienlaikus negribu kritizēt "Swedbank", "SEB" un "Luminor" – viņiem ir savs biznesa modelis un viņi ir ļoti gudri. Pats "Hansapank" esmu nostrādājis 12 gadus. Tomēr ir vieta arī citiem biznesa modeļiem – turklāt mūsu stratēģija bijusi ļoti veiksmīga – mēs esam pat trīskāršojuši savu biznesa apjomu. Mūsu kredītportfelis bija 150 miljoni eiro. Tagad tas ir vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā. Depozīti ir dubultojušies, bet peļņa, kas bija 1,7 miljonu eiro apmērā, šogad ir aptuveni 5,5 miljonu eiro apmērā. Kapitāla atdeve, klientu skaits un tirgus daļa aug. Informētība par mūsu zīmolu šo trīs gadu laikā Igaunijā ir pieaugusi līdz 50%. Tirgus daļa mums ir 2%, bet puse no iedzīvotājiem zina, ka "Coop" nozīmē ne tikai veikalu, bet arī banku pakalpojumus.
Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pašlaik īstenojam sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO). Mums ir nepieciešamība pēc papildu kapitāla, lai banku saglabātu augošu. Mēs tādējādi solām, ka nākamajos trijos gados savu klientu bāzi palielināsim līdz 100 tūkstošiem, kredītu portfeli palielināsim līdz miljardam eiro. Tad vēl mums ir jāsamazina finansēšanas izmaksas. Ja mēs šajā ziņā būsim veiksmīgi, tad mūsu izmaksu/ieņēmumu rādītājs (CIR) saruks līdz 50% un kapitāla atdeves rādītājs būs pie 15% (ROE). Tad mēs arī klientiem varēsim samazināt procentu likmes un tādējādi - pārdot vēl vairāk aizdevumu.
Lai finansētu šo trīs gadu izaugsmi, mums nepieciešami 37 miljoni eiro. Mēs piedāvāsim šīs akcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Kāpēc Latvijā un Lietuvā? Tādēļ, ka "Nasdaq" piedāvā pan-baltisku skatījumu, un mēs ticam, ka arī daži latvieši un lietuvieši būs ieinteresēti nopirkt mūsu akcijas un piedalīties šajā izaugsmes stāstā. Mēs redzam, ka interese Igaunijā ir milzīga. Cilvēkiem patīk investēt akcijās, ja redz, ko dara kompānija. Jūs uz "Coop" veikalu varat doties katru dienu un vērot, kā cilvēki tur iepērkas, darbojas ar savu naudu, atver kontus utt. Mēs ticam, ka Igaunijā šī būs ļoti populāra akcija – varbūt arī Latvijā un Lietuvā.
Protams, mūsu biznesam ir izteikti lokāls raksturs, un mēs nesaredzam jēgu nākt uz Latvijas vai Lietuvas tirgu.
Kā tā?
Es domāju, ka jums arī ir līdzīgi patērētāju kooperatīvi, un jums jādibina pašiem sava šāda banka. Sākumā mēs devāmies vizītēs uz Somiju, kur jau darbojās analogs vietējais bizness. Somi ar mums dalījās visa veida informācijā, jo arī viņiem nebija plāns doties uz Igauniju. Mēs būtu ļoti laimīgi, ja jums šajā ziņā būtu panākumi. Viļņā man kāds investors teica, ka šāda ideja ļoti interesanta varētu būt "Maximai".
Varbūt pastāstiet vairāk par pašu IPO?
Mēs šajā IPO privātajiem investoriem dosim priekšrocības. 60% no "Coop Pank" pašlaik pieder "Coop", kas ir mūsu stratēģiskais akcionārs. Pēc šī IPO šis īpatsvars var sarukt līdz 50-40%. Mēs arī savas akcijas gribētu pārdot institucionālajiem investoriem. Domājam, ka tiem "Coop Pank" piederēs 20% līdz 30% akciju. Atlikusī daļa – arī 20% līdz 30% - būs privātajiem investoriem, kuri akcijas varēs dabūt īpašā kartībā. Pilnīgi visi no tiem varēs dabūt līdz pat 2,5 tūkst. akciju. Tie, kas uz akcijām būs pieteikušies līdz šai piektdienai, varēs dabūt līdz pat 5 tūkst. akciju. Lielākā priekšrocība būs "Coop Pank" klientiem, kuri varēs dabūt līdz pat 10 tūkst akciju. Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sākās jau 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Savukārt pirmās akciju tirdzniecības dienas zvanu Tallinā domājam zvanīt 9. decembrī.
Maksāsiet arī dividendes?
Dividendes sāksim maksāt no 2022. gada. Tajās izmaksāsim 25% no gada peļņas. "Coop" ir vairāk izaugsmes stāsts. Tomēr, ja gribam, lai mums ir privātie investori, jāmaksā dividendes.
Ko vēl darīsiet, lai palielinātu vērtību akcionāriem?
Jāstrādā arī pie jauniem produktiem. No nākamā gada mēs saviem klientiem pārdosim arī apdrošināšanas produktus. Mums nav savas apdrošināšanas kompānijas, bet mēs no tirgus ņemsim labākos piedāvājumus. Nākošais solis būs pensiju fondi.
Svarīgi piebilst, ka Eiropas regulatori mēģina ieviest tā saucamo atvērto banku biznesa koncepciju. Tā paredz, ka tirgus dalībniekiem ir jādalās ar savu klientu datiem. Proti, ja piekritīsiet, ka "Swedbank" jādalās ar jūsu datiem, tad citas bankas, redzot šīs bankas konkrēto piedāvājumu, jums varēs izteikt arī savus piedāvājumus. Tā mums ir ļoti labvēlīga vide, jo klienti sāk migrēt. Turklāt šodien – ja jums ir konts "Coop" bankā, tas nenozīmē, ka tas ir jāslēdz citā bankā. 2008. gadā "Hansapank" teicām, ka ļoti svarīgi, ka paliec vienā bankā, kur ir viss – līzings, pensiju fondi, investīciju fondi, dzīvības un nedzīvības apdrošināšana utt. Tomēr arī tagad visam ir iespējams atrasties vienā vietā (norāda uz viedtālruni).
Man "Swedbank" ir auto līzingam, "Coop Pank" ikdienišķajiem banku pakalpojumiem un "LHV" – investīcijām.
Viss ir vienuviet, un viss ir ērti. Pirms 15 gadiem vajadzēja domāt par fizisku banku pieejamību, bet tagad nav vērts izmantot tikai vienas bankas pakalpojumus. Tā vietā ir jādomā par labākajiem piedāvājumiem! Piemēram, Igaunijā "LHV" ir labākā, ja ir runa par investīciju pakalpojumiem, un savas "Coop Pank" akcijas es pirkšu ar tās palīdzību. Savukārt, ikdienišķās banku operācijas es veicu "Coop Pank", uz kuras kontu nāk arī mana alga. Savukārt, izdevīgāko auto līzingu es dabūju no "Swedbank". Viss strādā.
Galvenais ir tas, ka vieta ir daudziem biznesa modeļiem. "Swedbank", "SEB" un "Luminor" Igaunijā aizņem ap 90% no tirgus. Vietējām bankām ir 10%. Domāju, ka nākamo piecu gadu laikā šīs vietējās bankas savu tirgus daļu palielinās. Varbūt pēc pieciem gadiem kopā aizņemsim 20%.
Lielās bankas ir ļoti efektīvas, un to bizness ir ļoti labs. Es visiem saviem draugiem esmu teicis – ja gribi nopirkt dzīvokli Tallinā, tev ir laba alga un tev ir 20% pašam sava finansējuma daļa, tad ļoti iespējams no "Swedbank" vai "SEB" saņemsi labāko piedāvājumu. Viņi ir lieli un viņiem ir lētāki resursi. Svarīgi gan saprast, ka ne visi klienti izskatās šādi. Dažiem klientiem nav šāda te līdzfinansējuma daļa un tiem, piemēram, ir dividenžu ienākumi, kas, savukārt, var nederēt lielajām bankām. Mums ar to pietiek. Būtībā uzņemamies augstāku risku, bet arī mūsu cenu līmenis ir augstāks. Vieta ir visiem.
Kādas rekomendācijas citiem, kas vēlas iet uz biržu?
Tam ir jābūt racionālam iemeslam. Mums tas ir – mums vajag kapitālu. Nav jēgas iet uz biržu un tā realizēt, piemēram, kādu PR pasākumu. Tāpat jābūt labam, izpildāmam stāstam, kas nav kāda fantāzija.
Banku sektorā šis ir interesants laiks. Vai jūs iespaido naudas atmazgāšanas skandāli?
Kad nopirkām "Krediidipank", tad viens no tās biznesa virzieniem bija nerezidentu apkalpošana. Tad mūsu regulators teica - mēs šo banku varam pirkt vien tad, ja slēgsim visu tās nerezidentu biznesu. Mēs to apsolījām izdarīt un arī izdarījām. Nu esam banka vietējiem Igaunijas cilvēkiem un mazajiem un vidējiem tās biznesiem. Kāpēc situācija ir tik slikta "Swedbank" un "SEB"? Tāpēc, ka viņi šajā biznesā ir bijuši jau ilgus gadus un viņiem par visiem šiem gadiem ir arī jāatbild. "Coop" šo banku nopirka vien pirms trīs gadiem, un mēs esam atbildīgi tikai par to, kas notika pēc 2017. gada.
Vai neteiktu, ka regulēšana palikusi jau pārāk stingra?
Domāju, ka šobrīd tā jau ir pārlieku stingra, jo tā rada vidi, kad bankas daudz vairs nevar izdarīt. To riska tolerance ir zema. Ja tā ir, tad nekas nenotiek, un dzīve nesolās būt īpaši interesanta. Protams, regulējumi ir svarīgi. Tomēr - kā tas bieži vien ir – mēs virzāmies no viena grāvja malas otrā. Viss tas, kas mums ir jāpārbauda, dažkārt liek domāt, ka esam kāda izmeklēšanas iestāde.
Kur jūs šobrīd ieguldītu savu naudu?
Es pirkšu "Coop Pank" akcijas. Man kopš 2001. gada arī ir pašam savs ieguldījumu portfelis, kuru pārvalda speciālists. Tāpat esmu veicis ieguldījumu nekustamajā īpašumā Tallinā, un zināma daļa naudas glabājas arī pensiju shēmās. Esmu centies visu nelikt uz vienas kārts.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
