«Trakā Latvijas valdība ignorē pašas tautu, pievienojoties eiro,» tā neilgi pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) paziņojuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā raksta The Telegraph starptautiskā biznesa nodaļas redaktors Ambrozs Evanss-Pričards (Ambrose Evans-Pritchard).
Lai arī nesenāki sabiedrības aptaujas dati rāda, ka tikai 22% Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo «muļķīgo soli», bet 53% ir pret eiro ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri devuši zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā 2014. gada janvārī, savā blogā raksta The Telegraph redaktors.
«Tā ir ļoti dīvaina situācija. Elite uz priekšu bīda lēmumu, kas nozīmīgi ietekmēs valsti, zinot, ka sabiedrība šo soli neatbalsta,» raksta A. Evanss-Pričards.
«Neviena valsts iepriekš tā nav rīkojusies,» norāda žurnālists.
The Telegraph blogā viņš norāda, ka latviešu bažas par eiro ieviešanu valstī ir «pilnībā saprotamas», jo kaimiņos esošā Igaunija nu glābj parādu krīzē slīgstošās valstis.
Tāpat žurnālists norāda, ka Latvijas bezdarba samazināšanās no 20,5% krīzes augstākajā punktā līdz 11,7% šobrīd, ir tikai viena monētas puse. Aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir pametuši valsti pavisam. Viņš uzsver, ka Latvija nav «veiksmes stāsts» - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) patlaban atguvis pusi no 22% krituma, ko tas piedzīvoja 2008. gadā.
Latvijai būtu bijis jābūt postpadomju tīģerim ar «turbo jaudīgiem» izaugsmes rādītājiem, un tai pašreiz būtu jāatrodas 10% virs 2008. gada ekonomikas rādītājiem, uzskata A. Evanss-Pričards.
Tāpat The Telegraph starptautiskā biznesa nodaļas redaktors kritizē, ka, saskaņā ar viņa pausto, lai uzvarētu pagājušās vēlēšanās Latvijas tagadējā valdība izspēlēja «kārti pret etniskajiem krieviem».
Tikmēr Zvierijā strādājošais ekonomists Stefans Karlsons (Stefan Karlsson) ir pretējās domās un uzskata, ka eiro ieviešana Latvijā neko daudz nemainīs. «Kamēr daži cilvēki eiro galu pareģo jau kopš 2009. gada, kad sākās problēmas Grieķijā, šie paredzējumi vēl nav piepildījušies,» norāda S. Karlsons. Viņš atgādina, ka eirozonai 2011. gadā pievienojās Igaunija, un nākamgad šim piemēram sekos Latvija. Abu valstu pievienošanās vienotās valūtas blokam nozīmīgas Vācijas pārstāvētajai daļai Eiropas Centrālajā bankā (ECB), jo kā Igaunija, tā Latvija ir demontrējušas stabilas finanses arī krīzes laikā. Savukārt Latvija iegūs tiesības pārstāvniecībai ECB, atgādina ekonomists.