Valdība noteikusi atbalstāmā investīciju projekta statusu Tērvetes alus darītavas modernizācijas un jauno produktu ieviešanas ražošanā projektam, tādējādi a/s Tērvetes AL būs iespēja piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 889,8 tūkstošu latu apmērā.

«Modernizācijas projekts paredz praktiski uzbūvēt jaunu alus darītavu, blakus esošajai, kas ir savu laiku nokalpojusi,» žurnālistus informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Jāpiebilst, ka a/s Tērvetes AL būs trešais uzņēmums, kas varēs izmantot šo atlaidi kopš tās atjaunošanas 2011. gadā. Pēc J. Pūces teiktā, ministrijā saņemti vēl divi projektu pieteikumi.

Kopumā projektā plānots ieguldīt 3,98 miljonus latu, liecina Ekonomikas ministrijā iesniegtā informācija. Sagatavotais lēmums paredz noteikt a/s Tērvetes AL UIN atlaidi 20% apmērā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmām izmaksām par kopējo summu 2,11 miljoni latu, un 25% apmērā no atlikušās ieguldījumu summas. Šāda pieeja paredzēta, jo par daļu no investīciju projektā «Tērvetes alus darītavas modernizācija un jauno produktu ieviešana ražošanā» paredzētajiem ieguldījumiem kompānija saņēmusi Lauku atbalsta dienesta publisko finansējumu.

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā SIA Tērvetes veltes, kur top zīmola Tērvetes vīni dzērieni.

Tērvetes vīnu darbība aizsākās pirms 5 gadiem, kad tas kā hobijs pakāpeniski tika pārvērsts par nopietnu mājražošanu, stāsta kompānijas īpašnieks Sandris Laizāns.

Patlaban uzņēmums izgatavo septiņu veidu vīnu, taču nākotnē uzņēmums plāno paplašināt darbību un piedāvāt arī ogu un augļu brandavīnu, kā arī stiprinātos vīnus.

S. Laizāns uzsver, ka Latvijā vīna darīšana ir iecienīta nodarbe, un daudzi iedzīvotāji kaut reizi mājas apstākļos ir pamēģinājuši uztaisīt vīnu no saviem piemājas dārzā augošajiem augļiem un ogām. Izejvielas ir visdažādākās, jo vīnu var uztaisīt no daudz kā, taču būtiskākais ir rezultāts - vai gatavais vīns beigās ir baudāms.

Īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu «Iepazīsti Zemgali ar velosipēdu», Tērvetes dabas parkā tiks izbūvēta velosipēdu piedzīvojumu taka, informēja biedrības «Tērvetes meža izglītības centrs» valdes priekšsēdētāja Ilona Līduma.

Projekta mērķis ir zaļā tūrisma potenciāla uzlabošana Zemgalē, un tā īstenošanas gaitā tiks izveidots pārrobežu velosipēdu maršruts Tērvete-Žagare, pagarināta Mūšu tīreļa dabas taka Žagares reģionālajā parkā un izbūvēta velosipēdu piedzīvojumu taka Tērvetes dabas parkā. Tāpat paredzēti novatoriski ekoloģiski pakalpojumi tūristiem, izglītojoši un reklāmas pasākumi, lai veicinātu ilgāku apmeklētāju uzturēšanos reģionā.

Pārrobežu projektā apvienojušies vairāki partneri - Žagares reģionālais parks, Tērvetes novada pašvaldība, Biedrība «Tērvetes meža izglītības centrs» un Lietuvas Dabas mantojuma fonds.

«Projekta partneri atrodas tuvu viens otram, kas rosina veidot kopīgu pārrobežu tūrisma produktu. Lai dažādotu saimniecisko darbību pakalpojumu tūrisma nozarē, tiks sākti dažādi pasākumi tūrisma potenciāla attīstībai, izmantojot reģiona kultūras un dabas resursus. Projekta realizācija veicinās cilvēku interesi par reģionu, risinot tūristu apmeklējuma prasības un intereses, palielinot jauniešu zināšanas par saglabātajām dabas un kultūras vērtībām, sekmējot vietējo iedzīvotāju motivāciju un spēju piedalīties tūrisma pakalpojumu sniegšanā,» skaidroja Līduma.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Alus ražotājs <i>Tērvetes Al</i> plāno būvēt iesala ražotni un iegādāties attiecīgas iekārtas, ieguldot vismaz trīs miljonus eiro, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks.

«Šobrīd mēs paši izaudzējam graudus, bet to pārstrādā citas kompānijas gan Latvijā, gan Lietuvā. Ceļam iesala ražotni, lai paši nodrošinātu pilnu ražošanas procesu. Tāpat mums ir būtiska kvalitāte - ja paši kontrolējam procesu, attiecīgi, uzraugām arī kvalitāti. Mums ir svarīgi, lai produkts būtu pats labākais,» teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus Paškausks piebilda, ka gandrīz pusi saražotā iesala plānots realizēt citām alus darītavām Latvijā.

Tāpat viņš pieļāva, ka nākotnē uzņēmums, iespējams, saražoto iesalu varētu izmantot kvasa ražošanai. «Kvasa ražošanā mēs šobrīd neizmantojām iesalu, bet iesala ekstraktu, kura pamatā ir rudzu-miežu iesals. (..) Iespējams, nākotnē visu vārīsim paši un ražosim iesala ekstraktu,» sacīja Paškausks.

Jau daudzus gadus uzņēmums «Flora» Jelgavā cīnās ar lietusūdeņu radītajām problēmām, kas pēdējos četros piecos gados vēl vairāk samilzušas. Pie vainas esot bojāta aka, kas atrodas Tērvetes ielā 125a un kurai būtu jāsavāc notekūdeņi arī no «Floras» teritorijas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Medijs uzņēmumu «Flora» apmeklējis otrdien, kad ūdens līmenis teritorijā bija jau krities, taču kokmateriāli joprojām stāvēja ūdenī. «Nevar uzņēmums tā strādāt. Ko tad, ja uznāk vēl lielāks lietus? Man ir pasūtījumi, pagājušajā gadā jau notika nelaime, tagad es vairs nevaru atļauties ciest zaudējumus,» noraizējies bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Bušs.

Lietusūdeņi krājas arī pie uzņēmuma transformatora apakšstacijas. Otrdien ūdens līmenis bija tik augsts, ka pietrūka 15 centimetru, līdz tas sasniegtu akumulatoru.

M.Bušs ir ierīkojis sūkni, lai lietusūdeņus novadītu uz tuvējo dīķi, taču tas nevarot turpināties ilgtermiņā.

Zemgalē, Tērvetes un Dobeles apkārtnē pēc remontdarbiem šonedēļ ekspluatācijā nodoti trīs valsts autoceļu posmi gandrīz 25 km kopgarumā, kuru atjaunošana izmaksāja 1,6 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Transporta infrastruktūrai Tērvetē ir ļoti nozīmīga loma, jo ik gadu to apmeklē ap 150 tūkstošiem tūristu un viesu. Savukārt sakārtoti ceļi ir būtisks priekšnosacījums jebkuras tautsaimniecības nozares attīstībai. Ikviens valstī salabots vai pilnībā atjaunots ceļš atmaksāsies mums ar uzviju, jo atnesīs atpakaļ katru ieguldīto eiro centu, bet uz Tērveti atvedīs arvien vairāk cilvēkus,» atklāšanas pasākumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš piebilda, ka nākamgad ir plānots atjaunot arī valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža posmā no Tērvetes līdz Žagarei.

Būvdarbus uz reģionālā autoceļa Dobele-Bauska (P103) posmā no Kroņauces līdz Tērvetei (14.-19,52. km) veica SIA Strabag.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Paplašinot lombardu biznesu Latvijas reģionos, finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup noslēdzis līgumu ar Latvijas ceturtā lielākā lombardu tīkla īpašnieku AS Moda Kapitāls par Moda lombardu biznesa pārņemšanu līdz 2021. gada beigām.

AS Moda Kapitāls pieder 25 lombardu filiāles visā Latvijā. Cita starpā līgums paredz AS Moda Kapitāls lombarda aizdevuma portfeļa pārdošanu; turpmāk AS Moda Kapitāls specializēsies hipotekārās kreditēšanas un patēriņa aizdevumu segmentos. Aptuvenā darījuma summa ir 950 000 eiro, bet precīzā līguma summa būs zināma tikai pēc darījuma noslēgšanās 2021. gada nogalē.

"Paplašināšanās reģionos šobrīd ir viena no mūsu uzņēmuma fokusa jomām, jo modernu finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet ārpus Rīgas ir ļoti ierobežota. AS Moda Kapitāls ir bijis spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu un labu investīciju potenciālu. Pirms Moda lombardu biznesa iegādes līguma noslēgšanas rūpīgi iepazināmies ar šo uzņēmumu un secinājām, ka tas ir labi pārvaldīts un ar lielu lombarda klientu bāzi. Labu pārvaldību apliecina arī AS Moda Kapitāls ilgstošā klātbūtne Nasdaq Riga biržā, kurā kopš 2010. gada tiek kotētas AS Moda Kapitāls obligācijas," komentē AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Latvijā tiek plāntos izbūvēt vēl divas biogāzes un koģenerācijas stacijas. Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pirmdien publicētie sludinājumi liecina, ka divu koģenerācijas un biogāzes stacijas būvnieki tiek meklēti Kokneses un Tērvetes novadā.

Iepirkumu konkursu izsludinājusi z/s Pilslejas, kas plāno būvēt biogāzes un koģenerācijas staciju Bebru pagasta Kalnadomēnos, Kokneses novadā. Stacijas būvnieku meklē arī a/s Agrofirma Tērvete, kura paredzējusi biogāzes un koģenerācijas staciju celt Tērvetes pagasta Jātniekos, Tērvetes novadā.

Abu projektu iesniegšnas termiņš ir šā gada 7. decembris, un projektu iesniedzējiem jānorāda zemākā iespējamā cena, iekļaujot piegādes izmaksas.

5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

Tērvetē kopš jūlija vidus darbību uzsācis «Glamping Tervete», kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Namiņš atrodas Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrātuves, kas ir aptuveni piecu minūšu brauciena attālumā no Tērvetes dabas parka un tas atrodas ezera krastā, priežu koku ielokā.

«Pirms vairākiem gadiem mūsu radinieks Vidzemes pusē pie ezera uzcēla savu bērnības sapni - mājiņu kokā. Mājiņa visiem ļoti iepatikās un mēs ar vīru izdomājām, ka arī vīra dzimtajā pusē - Tērvetē varētu uzcelt ko līdzīgu, kur atpūsties brīvdienās un aicināt ciemos draugus. Sākumā gan plānojām namiņu izmantot tikai savām privātām vajadzībām, bet celtniecības laikā radās doma to piedāvāt arī citiem. Namiņa vizuālo tēlu domājām un skicējām paši,» pastāstīja «Glamping Tervete» radītāja Paula Cēsniece.

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

«Esam patīkami pārsteigti par lielo parka apmeklētāju skaitu, īpaši jau ziemas periodā. Četrās brīvajās Ziemassvētku dienās vien mūs apmeklēja vairāk nekā 700 viesu,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījusi Tērvetes Dabas parka Informācijas centra vadītāja Lilita Kauste.

«Latvijas valsts mežu» (LVM) dabas parku Tērvetē 2015. gadā apmeklējuši 149 tūkstoši tūristu, kas ir lielākais skaits parka pastāvēšanas vēsturē.

Manāmi augusi ne tikai vietējo iedzīvotāju vēlme ceļot, bet arī ārvalstu tūristu interese par atpūtas iespējām LVM dabas parkā. 2015. gadā ārzemnieki veidoja 42 procentus no kopējā apmeklētāju skaita.

Tērvetē pie parka administrācijas ēkas pār Dobeles–Bauskas šoseju izvietots koka tilts, kas tapis Jelgavā – lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražošanas eksperimentālajā uzņēmumā «IKTK».

Plašāk lasāms Zemgales Ziņās.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Vēl tikai apmēram divi mēneši ir palikuši līdz brīdim, kad Latvijā latus nomainīs euro un lati tiks pilnībā izņemti no apgrozības. Taču pētījumu centra SKDS 2013.gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% iedzīvotāju līdz šim ir bijusi iespēja turēt savās rokās paša lielākā nomināla latu naudas zīmi - 500 latu banknoti.

61% aptaujāto atzina, ka līdz šim viņi šādu naudas zīmi savās rokās nav turējuši.

Interesanti, ka pēdējo 11 gadu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bijusi iespēja savās rokās paturēt 500 latu banknoti, ir pieaudzis salīdzinoši nedaudz - tikai par 12 procentu punktiem. Pētījumu centrs SKDS pirmo reizi šādu mērījumu veica 2003.gadā un tad atklājās, ka tobrīd tikai 27% iedzīvotāju bija turējuši savās rokās 500 latu banknoti.

Šā gada septembra aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka biežāk 500 latu banknoti savās rokās ir izdevies turēt iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir no 25 līdz 44 gadiem (50%), augstākā izglītība (57%), kā arī pēc nodarbošanās vadītājiem (t.i., priekšniekiem) (72%) un individuālā darba veicējiem un pašnodarbinātajiem (76%). No Latvijas reģioniem visbiežāk 500 latu banknoti savās rokās ir turējuši Rīgas iedzīvotāji (49%).