Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Elpu aizraujoši dabasskati, dziļa garīgā pieredze, kalni, budistu tempļi un mūki, kā arī unikāla kultūra – ja tas viss jūs uzrunā, tad ceļojums uz Tibetu ir īstais galamērķis, ko iekļaut savā pasaules iepazīšanas plānā.

Gaiss ir vēss un plāns, skatienam paveras klinšainas kalnu grēdas. Izņemot vēju, vienīgās skaņas, ko dzirdi, ir mūku dziedājumi zemās balsīs un svētceļnieku lūgšanu murdoņa. Klosteros uz tevi pilnīgā klusumā un mierā veras milzīgas, zeltītas Budas statujas, ko apspīd jaku tauku sveces. Tādi ir mani pirmie iespaidi, nonākot Tibetas senajā galvaspilsētā Lhasā.

Taču ir vēl arī citi iespaidi, kas saistās ar pamatīgām un teju vai nebeidzamām ķīniešu ierēdņu un robežsargu organizētām drošības un pases kontrolēm, pirms vispār tiek saņemta atļauja iebraukt Tibetas autonomajā reģionā. Šis nav gluži tas ceļojums, kurā savā nodabā var brīvi klīst apkārt, ļaujoties tikai savai personīgajai izzināšanas kārei, – nāksies rēķināties ar Ķīnas valdības akreditēta tūrisma biroja pārstāvju klātbūtni. Taču mūsu gadījumā šī pieredze bija pozitīva – vietējais Tibetas gids runāja labā angļu valodā un ar lielu entuziasmu iepazīstināja ar skaistākajām un ievērības cienīgākajām Tibetas vietām, ko savā aptuveni nedēļu garajā ceļojumā varējām pagūt apskatīt.

Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" radījusi jaunu produktu kategoriju - raudzēta piena dzērienus "Lakto" ar zaļās tējas ekstraktu trīs garšās, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, ir ap 70 tūkstoši eiro.

"Lakto zaļā tēja" pamatā ir Latvijas zinātnieku izstrādātā formula, kurā pienam tiek pievienotas vērtīgās L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas. Līdztekus produkts ir bagātināts ar dabīgām augļu un ogu piedevām, kā arī enerģijas pieplūdumu veicinošo B6 vitamīnu un tējas ekstraktu.

Kopumā patērētājiem šobrīd raudzēta piena produkti "Lakto zaļā tēja" tiek piedāvāti ar trīs garšu kombinācijām, kas tapušas, iedvesmojoties no šobrīd pārtikas nozarē pieprasītām austrumnieciskām notīm - citrons un laims ar zaļo tēju, līčija ar zaļo un balto tēju, upenes ar zaļo tēju.

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā īstenots starptautisks zinātnisks pētījums, kurā 110 zinātnieku komanda pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos; Kaigu purvam lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.

Starptautiskais pētījums norisinājās 28 valstīs 180 purvos. Viens no purviem bija “Laflora” Kaigu purvs, kurā pētījumu veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Normunds Stivriņš, norādot, ka pētījuma galvenais secinājums ir – “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.”

#Līdz ar Fuzetea ienākšanu Eiropas tirgū, no tā pazudīs līdz šim labi pazīstamais ledus tēju zīmols Nestea, jo Coca-Cola to vairs neražos.

Eiropas tirgū, tostarp arī Latvijā kopš šī gada pieejams ASV dzērienu ražotāja Coca-Cola Company jaunākais produkts - ledus tēja Fuzetea. Jaunā zīmola vērtība tiek lēsta vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.

Kompānijas ieskatā šis ir viens no veiksmīgākajiem un straujāk augošajiem Coca-Cola Company zīmoliem. Darbs pie šī dzēriena ieviešanas tikai uzsākts jau 2012.gadā un līdz šim Fuzetea zīmola ledus tējas bija pieejamas 52 pasaules valstīs. Uzņēmuma 2018.gada mērķis ir šīs tējas panākumus citviet pasaulē izvērst arī Eiropā, ieviešot šo dzērienu 37 Eiropas valstu tirgos.

Eiropas iepazīstināšana ar jauno produktu šīs nedēļas sakumā notika Cīrihē, Šveicē, tropiskā pasākumu norises vietā Giardino Verde.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Teju gads pagājis, kopš Ligita Elksnīte no Aknīstes novada savu aizraušanos – tēju gatavošanu – pārvērtusi uzņēmējdarbībā.

Nesen apgūts pirtnieces arods, un lauku mājās Vilkapurvi top pirtiņa. Viss L. Elksnītes darbības plānā ir pa gadalaikiem, pa nedēļām, dienām un pat stundām izplānots un katrai darbībai ir savs laiks. Nevar liepu tēju vākt augustā, bet pirts slotas ziemā siet. Katram darbam sava diena – tikai tad visām tēju zālēm un pirts darbībām ir ārstnieciskais spēks. Tāpēc arī izvēlēts zīmols Sajūti dabu.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Saprotams, ka katrai zāļu tējai jāzina ne tikai pielietojums, bet jāredz arī tās darbība. Augus L. Elksnīte vāc visu mūžu un zina, kas kam domāts un paredzēts, bet iedarbība ir pārbaudīta pie pašu ļaudīm Vilkapurvos. «Vīrs un bērni – veseli. Viņus jau ar tējām ārstēju,» atklāj saimniece.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA “ZZ Dats” birojā Rīgas klusajā centrā ir iekārtota Snaudas istaba, informē uzņēmums.

Šī iniciatīva, kas saņēmusi atbalstu no Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" grantu konkursa, ļaus darbiniekiem īsās pauzēs atgūt enerģiju un uzlabot darba veiktspēju. Ieviešot Snaudas istabu, “ZZ Dats” mērķis ir uzlabot darbinieku – īpaši topošo māmiņu un jauno vecāku pašsajūtu, spēju koncentrēties, kā arī veicināt apmierinātību ar darba vidi.

“Vairāk nekā 190 darbinieku kolektīvā mums ir svarīgi, lai ikviens justos labi, esam pārliecināti, ka tas ir arī darba efektivitātes pamatā. Tā ir mūsu ikdiena, ka darbavietas ir iekārtotas ergonomiski pareizi un vajadzības gadījumā pielāgotas individuāli, ir dažādas veselības uzlabošanai veltītas aktivitātes darbā un ārpus tā, birojā ir brīvi pieejama ne tikai tēja un kafija, bet arī augļi u.c. Snaudas istaba ir mūsu jaunākais veikums, lai veicinātu darbinieku labbūtību, to īpaši novērtē topošās māmiņas, jaunie vecāki un istabu pēc nepieciešamības varēs izmantot arī citi darbinieki, kuri kādā brīdī jūtas mazliet noguruši vai sajūtas neveseli dienas vidū. Mums iepriekš nebija iespēja netraucēti atgulties. Nogurums un nepietiekams miega daudzums negatīvi ietekmē labsajūtu, traucē veiksmīgai darba uzdevumu izpildei, ko ar minēto aktivitāti vēlamies mazināt,” jaunajā pieredzē dalās SIA “ZZ Dats” administrācijas un personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Ja pircējs ar zīmolu nav pazīstams, iepakojums ir tas, kas noteiks viņa izvēli veikalā

Iepakojumam ir vairāki svarīgi uzdevumi. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs teic, ka, pirmkārt, iepakojuma uzdevums ir «saturēt» preci. Ja ir vēlme nopirkt, piemēram, riekstus, tad ar sauju vien nepietiek un tie kaut kur ir jāliek. Tāpat šī iepakojuma īpašība ir svarīga, transportējot produktu. Otrkārt, sniegt informāciju par preci. Kad tā ir kaut kādā saprotamā ietvarā, ir nepieciešams izklāstīt, kas tā ir par preci, no kā tā ir veidota, cik tā sver un ko ar to var darīt, kā arī brīdinājumi, ko nedarīt. Treškārt, kad iepriekšminētie parametri ir izpildīti, tad var strādāt ar dizainu, radot to pievilcīgu un atšķirīgu no konkurentiem. Atšķirīgais var būt gan informācijas daudzums un raibs krāsu salikums, gan arī tieši pretēji – ļoti tīrs dizains ar lielu vienas krāsas laukumu vai vispār bez krāsas.

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).