#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pilnveidojusi uzņēmuma pakalpojumus darbā ar aizkavēto vai bojāto bagāžu, ieviešot tiešsaistes pašapkalpošanās platformu komunikācijai starp pasažieri un lidsabiedrību.

"Neskatoties uz to, ka mēs īpaši rūpīgi attiecamies pret pasažieru bagāžu un vairāk nekā 98% gadījumu tā droši un savlaicīgi sasniedz savu galamērķi, dažreiz bagāža var aizkavēties vai tikt sabojāta. Šādos gadījumos mūsu klientu serviss sniedz profesionālu aprūpi un dara visu nepieciešamo, lai bagāžu atrastu un piegādātu, kā arī atlīdzinātu pasažiera izdevumus," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pateicoties jaunajam servisam, pasažieri tagad var izveidot vai pārvaldīt pieteikumus un izsekot savu aizkavēto bagāžu pašapkalpošanās mājaslapā.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Saskaņā ar obligāciju grafiku, kas noteikts obligāciju emisijas galīgajā prospektā, Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 27. jūlijā investoriem veikusi jau otro obligāciju kuponu maksājumu 13,5 miljonu eiro apmērā.

"2019. gadā veiktā obligāciju emisija bija paredzēta mūsu uzņēmuma nākotnes izaugsmes atbalstīšanai. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, taču airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajai lidsabiedrībai Baltijā, nodrošinot labāko savienojamību uz un no reģiona," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

airBaltic pārdevusi Boeing 737 lidojumu simulatoru 

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing...

2019. gada 24. jūlijā airBaltic emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar 6,75% procentu likmi.

Starptautiskie un vietējie investori atzinīgi novērtēja darījuma piedāvājumu, kā rezultātā obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Kā ziņots, "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Piektdien 21. oktobrī Tallinā norisinājās "Go Global Awards" balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra saņēma "Vienradža" balvu par ieguldījumu jaunuzņēmumu vides attīstībā.

Apbalvojumus saņēma arī trīs Latvijas uzņēmumi "Air Baltic", "Lightspace technologies" un "Confero Technologies".

Pēc balvas saņemšanas LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja uzsvēra, ka šī balva ir novērtējums visai Latvijas jaunuzņēmumu kopienai, kura ir strauji augoša un kļūst arvien pamanāmāka arī globālā mērogā. "Varam būt gandarīti, ka šādā starptautiskā pasākumā, kurā apbalvojumiem bija pieteikti 6000 uzņēmumi no 84 valstīm, balvas savā kategorijā saņēma arī vairāki Latvijas uzņēmumi," tā I.Strupkāja.

Pasaules tirdzniecības padomes apbalvojumu tūrisma kategorijā saņēma nacionālā aviokompānija "Air Baltic", par finanšu tehnoloģiju attīstību tika godināts "Confero", bet medicīnas tehnoloģiju jomā apbalvojumu saņēma uzņēmums "Lightspace technologies".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Satiksmes ministrija (SM) ārkārtas akcionāru sapulcē 24.aprīlī ievēlēja AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) pagaidu padomi, kas savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursa noslēgumam un jauno airBaltic padomes locekļu iecelšanai amatos.

airBaltic valsts pārstāvju padomes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 25. aprīlī, savukārt atklātais konkurss uz trīs padomes locekļu amatiem vēl nav noslēdzies.

Uzņēmuma pagaidu padomē ievēlēti Dins Merirands, SM valsts sekretāres vietnieks, un Baiba Vīlipa, SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore, kas savas pilnvaras sāks pildīt no 26. aprīļa.

Atklātajā konkursā uz airBaltic padomes locekļu amatiem saņemti 68 pretendentu pieteikumi, pašreiz turpinās atlases process. SM nominācijas komisijai atbalstu sniedz personāla atlases kompānija SIA “Fontes Executive Search”, un atbilstoši nolikumā noteiktajam padomes locekļu atlases process notiek trīs kārtās.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2018. gada 27. martā uzsāks tiešos lidojumus jaunā maršrutā no Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu un nākamvasar no Tallinas apkalpos vismaz septiņus maršrutus, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

«Pievienojot Tallina – Londona «airBaltic» maršrutu kartei, mēs apliecinām Igaunijas pasažieriem vēlmi attīstīties Igaunijas tirgū. Nākamajā vasarā mēs apkalposim vismaz septiņus tiešos galamērķus no Tallinas,» saka «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

«airBaltic» no Tallinas uz Londonu lidojumus veiks divas reizes nedēļā. Lidojuma ilgums būs aptuveni trīs stundas.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic piedāvās arī jaunus maršrutus no Rīgas uz Malagu (Spānija), Lisabonu (Portugāle), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija), kā arī Sočiem un Kaļiņingradu (Krievija).

«airBaltic» nodrošina lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, kā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing 737 lidojumu simulatoru un pārdevusi to uzņēmumam Francijā.

Uz jautājumu, kāda bijusi darījuma summa, Db.lv uzņēmumā norādīja, ka, atbilstoši simulatora pārdošanas līgumam, Latvijas lidsabiedrība airBaltic nevar atklāt pārdošanas summu vai citas darījuma detaļas.

"airBaltic jau līdz 2024. gada sākumam lidojumus veiks ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām, kas nozīmē, ka uzņēmuma apkalpes apmācību vajadzības ievērojami pārsniegs pašreizējās iespējas. Noslēdzot apmācību ar Boeing 737 simulatoru, mēs spēsim nākotnē iegādāties un uzstādīt otru mūsdienīgo Airbus A220 lidojumu simulatoru," skaidro airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

airBaltic Training izmantojusi Boeing 737 lidojumu simulatoru kopš uzņēmuma izveides 2010. gadā. Šajā laikā ar to veiktas vairāk nekā 50 000 apmācību stundas, augstāko noslodzi sasniedzot 2018. gadā, kad tas visu gadu tika izmantots vairāk nekā 85% no komerciāli pieejamā laika. Kopumā to apmācībām izmantojuši 44 dažādi uzņēmumi.

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Investīcijas 2017. gadā, kā gaidīts, pakāpeniski kļūst par izaugsmes balstu, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr kopējā pamatkapitāla veidošana sasniedz vien aptuveni 20% no IKP, un tas nav pietiekami produktivitātes pieauguma nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP pārskatītajiem datiem investīciju kritums 2016. gadā tomēr bijis lielāks (14.7%), un 2017. gadā straujo kāpumu (gada pirmajos deviņos mēnešos – 15.5%) daļēji noteikusi zemāka bāze.

Privātajā un sabiedriskajā sektorā attīstoties projektiem, kas tiek finansēti gan ar ES fondu līdzekļiem, gan bez tiem, investīciju kāpumu īpaši veicinājuši ieguldījumi t.s. citās būvēs, piemēram, tirdzniecības un noliktavu ēkās un ceļu būvē, kā arī transporta aprīkojumā, kur būtisks bijis AS «Air Baltic Corporation» veiktās lidmašīnu iegādes devums.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 2,9% - līdz 853 460 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2022.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 417 519 eiro cita veida ienākumus no AS "Air Baltic Corporation".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Gausam 2022.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2022.gada beigās kopumā veidoja 645 929 eiro, kas ir par 94 526 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.