Nākamā Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu konference TechChill norisināsies 2019. gada no 21. līdz 22. februārim, kur pulcēs vairāk nekā 2000 tehnoloģiju, jaunuzņēmumu un inovāciju entuziastus no visas pasaules. Pirmo izziņoto runātāju vidū ir tādi pasaulslaveni zīmoli kā 9GAG, AngelList un Google Cloud.

Konferenci TechChill organizē tāda paša nosaukuma neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas veido un vada aktivitātes visa gada garumā ar mērķi palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem veidot kontaktus, iegūt jaunas zināšanas un celt Latvijas atpazīstamību starptautiskā mērogā. Turpmāko mēnešu laikā gan Rīgā, gan dažādās citās valstīs ārpus Latvijas norisināsies organizācijas rīkotie pasākumi ar mērķi popularizēt Latviju kā potenciālu vietu jaunuzņēmumu dibināšanai un attīstīšanai, bet sezonas noslēgumā Rīgā 2019. gada 21. un 22. februārī plānota TechChill konference.

Konferences saturs divu dienu garumā piedāvās runas un diskusijas par jaunākajām tendencēm tehnoloģijās, galveno uzsvaru liekot uz idejām, kam ir potenciāls mainīt pasauli un atstāt būtisku ietekmi. Programmā pievērsīsies mākslīgā intelekta, robotikas, mašīnmācības, veselības un zinātnes tehnoloģijām, kā arī finanšu tehnoloģijām, kas tradicionāli ir spēcīgas Baltijas reģionā. Pirmo apstiprināto runātāju starpā ir izklaides interneta vietnes 9GAG dibinātājs un vadītājs Rejs Čans (Ray Chan), digitālās pilsonības eksperts Dāvids Raiens Polgars (David Ryan Polgar), Rockstart akseleratora dibinātājs Oskars Knepers (Oscar Kneppers), Google Cloud vadošā datu analītiķe Keisija Kozjukova (Cassie Kozyrkov) un jaunuzņēmumu investīciju un talantu piesaistes platformas AngelList līdzdibinātājs Džošua Sleitons (Joshua Slayton). 2000 dalībnieku vidū plānots pulcēt 350 jaunuzņēmumus, kā arī vietējā un starptautiskā mēroga investorus, medijus un uzņēmējus.

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu.

Uzvarētāji devās mājup ar 10 000 eiro finansējumu no "TechChill Foundation", ko ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē, iespēju piedalīties "Startup" pasaules kausa finālā Sanfrancisko un citas vērtīgas balvas.

Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.

"TechChill" tradicionāli ir pulcēšanās vieta jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, turklāt 50 no tiem tika dota iespēja kāpt uz "TechChill" skatuves un prezentēt sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās "Fifty Founders Battle", kas ik gadu ir konferences kulminācija.

Pirmās "TechChill" konferences dienas laikā, 20. februārī, investoru žūrija vērtēja visus piecdesmit jaunuzņēmumus, balstoties uz to prezentāciju trīs minūšu garumā un izvirzīja piecus finālistus: "Adact" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas; "Hugo.legal" (Igaunija), AI balstīta platforma, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu; "Longeneze" (Latvija), platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos; "Woola" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas; "EVOestate" (Igaunija), platforma, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.

Vienā no Baltijā lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem “TechChill 2022” arī šogad notiks jaunuzņēmumu sacensības "Fifty Founders Battle".

Tām var pieteikties visi agrīnas stadijas jaunuzņēmumi, kas iepriekš investīcijās nav saņēmuši vairāk par 250 000 eiro neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas. Uz “TechChill” skatuves kāps 50 labākie.

“TechChill” šogad notiks klātienē Rīgā, Hanzas peronā no 27. līdz 29. aprīlim. Jaunuzņēmumu sacensībai “Fifty Founders Battle” ir aicināti pieteikties agrīnas stadijas jaunuzņēmumi no jebkuras pasaules valsts. Pagājušajā gadā, pat neskatoties uz to, ka sacensība notika tiešsaistē, konkursam pieteicās jaunuzņēmumi no 30 pasaules valstīm.

Cīņa arī šogad būs par 10 000 eiro. Lai pieteiktos, līdz 18. martam ir jāatbild uz 15 vienkāršiem jautājumiem pieteikuma anketā. Pēcāk tās visas vētīs spēcīga riska kapitāla investoru, akceleratoru pārstāvju, biznesa eņģeļu un citu nozares ekspertu komanda. Līdz 1. aprīlim tiks paziņoti tie 50 jaunuzņēmumi, kas turpinās cīņu par labākā titulu un kāps uz “TechChill” skatuves.

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Lai palīdzētu Latvijas jaunuzņēmumiem iegūt atpazīstamību pasaulē, 20. un 21. februārī TechChill konferencē ar savu pieredzi dalīsies pasaulē atzīti uzņēmumi un investori.

Attīstoties jaunuzņēmumiem, attīstās arī ar tiem saistītie notikumi, un šobrīd teju katru otro dienu ir kāds nišas pasākums, regulāri notiek konferences, semināri un tīklošanās pasākumi. Nozīmīgākās konferences apmeklē investori, kam ieguldīšana jaunos projekts ir bizness. "TechChill" vadītāja Madara Ermansone uzsver, ka ar investoriem un potenciālajiem runātājiem, kuri uz skatuves dalās savā pieredzē un zināšanās, ir svarīgi strādāt visa gada garumā. Tas palīdz iepazīt investoru vajadzības un intereses un arī konferences auditoriju.

Jaunuzņēmējiem viņa iesaka laikus pieteikties un lejupielādēt konferences tīklošanās aplikāciju. Jo ātrāk organizatori zina, kas konferencē piedalīsies, jo agrāk var sākt komunicēt ar investoriem. "Mēs darbojamies kā starpnieks," norāda M. Ermansone. Tāpat viņa iesaka uztvert konferenci kā darba dienu, kurai jau laikus ir saplānotas tikšanās.

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Magnetic Latvia Startup kopā ar TechChill 22. novembrī starptautiskajā jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē Slush 2019 Helsinkos organizēs jaunuzņēmumu-investoru brokastis, kurās jaunuzņēmumiem būs iespēja prezentēt idejas saviem nākamajiem sadarbības partneriem.

Reģistrācija pasākumam ir atvērta, un jaunuzņēmumi ir aicināti pieteikties līdz 10. novembrim.

Pasākumā tiksies 20 Latvijas jaunuzņēmumi un 40 starptautiski investori, kuriem piemeklēs atbilstošākos sarunu partnerus. Veidojot pārrunu sesijas, vērā ņems katra dalībnieka individuālās biznesa intereses – tas palīdzēs veidot katra uzņēmuma mērķiem atbilstošus, vērtīgus kontaktus un ļaus jau pasākuma gaitā pārrunāt iespējamo sadarbību.

Pasākums notiks 22. novembrī no plkst. 7.30 līdz 10.00 Messukeskus izstāžu centra 204. telpā. Sarunas starp jaunuzņēmumiem un investoriem notiks viens pret vienu 15 minūšu garās sesijās.

Slush 2019 ir viens no vadošajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Eiropā, kas ik gadu pulcē jaunuzņēmumus un investorus no Eiropas un Āzijas. Šogad pasākums notiks 21. un 22. novembrī.

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences, kas parasti notiek pavasarī, pārceļ to norisi uz vasaras beigām un rudeni, tāpat dažādi pasākumi maina vidi un pārceļas uz tiešsaisti.

"Pavasaris vienmēr ir bijis ļoti aizņemts laiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferenču apmeklētājiem, jo tieši šis periods līdz šim ir bijis ļoti populārs pasākumu organizēšanai.

Pašlaik vērojams, ka vairums pavasara pasākumu ir pārcelti uz rudeni. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju festivāls "TNW" Amsterdamā, kas parasti norisinājās jūnijā, ir pārcelts uz oktobra sākumu. Arī igauņu "Latitude 59" ir pārcelts uz augusta beigām. Laiks rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs citu pasākumu norises laiku un to, vai šie pasākumi pēc gada atgriezīsies pie pavasara datumiem," teic Madara Ermansone, "TechChill" vadītāja.

Ir arī tādi pasākumi, kas izvēlējušies mainīt nevis norises datumu, bet gan vidi – tie pārceļas uz tiešsaisti. Pašlaik visā Eiropā norisinās tiešsaistes hakatoni "Covid-19" izraisītās krīzes seku risinājumu meklēšanā. Iniciatīvu aizsāka Igaunija ar hakatonu "Hack the Crisis", nedēļu vēlāk norisinājās pašmāju hakatons "HackForce".

Laikā, kad vēl ir daudz nezināmo par piektās paaudzes tīklu jeb 5G, plašas attīstības iespējas ir kā lielajiem spēlētājiem, tā jaunuzņēmumiem.

Bieži vien jaunuzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet pieredzējušiem nozares speciālistiem – infrastruktūra un finansējums to īstenošanā. Tāpēc vērojama arī abu pušu sadarbība. «Jaunuzņēmumiem 5G jomā būs ļoti plašas attīstības iespējas. Ir runa par pilnīgi jauniem risinājumiem, pakalpojumiem, idejām un pat biznesa modeļiem, ko 5G darīs iespējamu. To priekšrocība ir gatavība straujām pārmaiņām, elastība, spēja ātri pārkārtot ražošanu. Savukārt lielajām kompānijām – gan telekomunikāciju operatoriem, gan citu nozaru lielajiem uzņēmumiem – ir pieredze, resursi un zināšanas, kas palīdz ieraudzīt jaunās, 5G sniegtās attīstības iespējas un ļauj investēt to attīstīšanā,» uzskata Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents.

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no šā gada 25. līdz 28. oktobrim darba vizītē apmeklēs Čikāgu un Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un jaunus tirdzniecības sakarus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, kā arī pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā.

Šajā vizītē piedalās arī plaša, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā ekonomikas ministrs piedalīsies Latvijas ekonomikas konferencē Spotlight Latvia, kurā pulcēsies vairāk kā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. Konference ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējus iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ASV ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tādejādi sekmējot jaunu sadarbības sakaru dibināšanu.

Savukārt piektdien, 27. oktobrī ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā. «Šogad, paralēli likumdošanas pilnveidošanai, daudz strādājam pie Latvijas start-up vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām start-up globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,» norāda A. Ašeradens.

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas.

Kopā tika piešķirtas naudas balvas 19 500 eiro apmērā. 1. vietu un 5000 eiro ieguva komanda “Edo”, kuras biznesa ideja ir platformas izveide cilvēkiem ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, nodrošinot iespēju saņemt gan konsultācijas no dietologiem, gan specializētus diētas plānu attālināti.

Tāpat tika piešķirtas divas 2. vietas un 3500 eiro naudas balvas komandām “Bluro Boards” un “Drink’n’Roll”, trīs 3. vietas un 2500 eiro naudas balvas tika piešķirtas komandām “Todayspace”, “Zelta Urķis” un “MyCareerGuru”.

Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.