Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Pēc pandēmijas samazinājusies Latvijas iedzīvotāju interese par lauku tūrismu, aģentūrai LETA intervijā pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Viņa norādīja, ka vietējo iedzīvotāju skaita samazinājums lauku tūrismā 2022.gadā bija ļoti liels un tikai tagad tas pakāpeniski ir atkal pieaudzis.

"Mēs konkurējam ar Lietuvu un Igauniju. Konkurējam ar cenām, tomēr tās Latvijā ir zemākas," pauda Ziemele.

Lauku tūrisma uzņēmēji saka, ka grūtības sagādā pieaugošās izmaksas, tostarp īpaši par darbaspēku. "Taču cenas celt nav iespējams, jo cilvēki negrib vairāk tērēties," papildināja Ziemele.

Līdztekus viņa norādīja, ka ir ļoti samazinājies ēdinātāju skaits laukos.

"Agrāk viesi varēja pavakariņot restorānos vai kafejnīcās, taču tagad tūristi naktsmītnes pasūta ar iekļautu pilnu ēdināšanu, jo izvēles iespējas nav plašas vai vispār nepastāv," par uzņēmumu teikto stāsta Ziemele.

Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Visvairāk starptautisko tūristu apmeklētākā pilsēta ir Honkonga, liecina jaunākais izpētes kompānijas Euromonitor International pētījums.

Ziņojumā identificētas 100 populārākie tūristu galamērķi, un šajā gadā tendences liecina, ka iecienīta ir Āzija. Šajā gadā tiek prognozēts, ka Honkongu apmeklēs 25,7 miljoni tūristu. Tiesa gan, šajā gadā tūristu skaits Honkongā sarucis par 3,2%, jo augusi spriedze ar Ķīnu, kas meklē veidus, kā labāk kontrolēt teritoriju. Euromonitor paredz, ka līdz 2025.gadam tūristu skaits sasniegs 45 miljonus.

Tūristi aktīvāk braukuši uz Londonu, ko lielā mērā veicināja mārciņas vērtības kritums par 15% Brexit dēļ.

Tāpat pārskata dati liecina, ka daudzi tūristi, kas iepriekš devās uz Stambulu un citām valstīm, kuras pēdējā laikā cietušas uzbrukumus, piemēram, Tunisiju un Ēģipti, devuši priekšroku Grieķijai un Itālijai. Grieķijai šogad varētu būt vēsturiski labākais gads, un to pilsētu apmeklētāju skaits aug par vairāk nekā 10%.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un neiegādāties viltotas preces Itālijā no ielu tirgotājiem vai neautorizētām tīmekļa vietnēm. Pat neuzmanības dēļ iegādāta viltota prece var tikt krimināli sodīta - pircējam piespriest 2-8 gadu cietumsodu un piemērot soda naudu no 516 līdz 10 329 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro, informē ECC Latvija pārstāve Sanita Gertmane.

Noziedzīgs nodarījums, pieņemot lietošanā zagtas preces, attiecas uz gadījumiem, kad persona iegādājās preci apzinoties, ka šīs preces ir zagtas vai viltotas. Ja no preču cenas, kas saistīta ar tās kvalitāti un raksturojumu, vai no pārdošanas konteksta un apstākļiem, pircējs var secināt par preces noziedzīgo izcelsmi (piemēram, viltošanu vai zādzību), bet tāpat iegādājas preci, pircējam var tikt piespriests 2-8 gadu cietumsods un soda nauda no 516 līdz 10 329 eiro.

Turklāt, ja veikts šāds «aizdomīgs» pirkums tikai neuzmanības dēļ, var tikt piemērots līdz 6 mēnešu arests un naudas sods, kas nav mazāks par 10 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro.

Ķīnas tūristu veiktie tax-free iepirkumi Latvijā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir dubultojušies, informē ziņu aģentūra Xinhua.

Nodokļu atmaksas pakalpojumu nodrošinātāja Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane skaidro, ka Ķīnas tūristu skaits ir audzis, un šajā gadā viņi lielākoties apmeklēja Latviju tranzītā, ceļojot no Somijas vai Baltijas ekskursijās.

Daudzi Ķīnas tūristi aktīvi prasa PVN atmaksu iepirkumiem, tādējādi šajā gadā šo tūristu skaita kāpums bija ievērojams.

V. Kalmane stāsta, ka Ķīnas tūristi Latvijā lielākoties pērk apģērbus un aksesuārus, kā arī dzintarus.

Patlaban Rīgā ir vairāk nekā 1200 tax-free veikali, un nodokļa atmaksu var pieprasīt tūristi, kuri nav Eiropas Savienības rezidenti.

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Latvijai ir milzīgs potenciāls tūrisma attīstībai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, tomēr šis potenciāls netiek pilnībā izmantots, norāda Wellton viesnīcu tīkla īpašnieks Vadims Muhins.

Viņš uzskata, ka potenciāla nepilnvērtīgai izmantošanai ir vairāki iemesli.

Viens no iemesliem ir nepietiekamā infrastruktūra.

Savukārt galvenā tūristu plūsma Rīgā ierodas pa gaisu, un tā ir tiešā veidā atkarīga no zemo cenu aviomaršrutu piedāvājuma, kas varēja būt lielāks.

Tajā pat laikā, salīdzinot ar, piemēram, Tallinu, Rīgā ir vāji attīstīts biznesa tūrisms.

«Šo [situāciju] ietekmēt var tikai valdība, mainot nodokļu un likumdošanas politiku un radot ārvalstu investīcijām labvēlīgāku vidi,» uzskata Muhins.

Viņš arī atzīst, ka ievērojami samazinājusies tūristu plūsma no Krievijas, ko galvenokārt veicinājusi ģeopolitiskā situācija, rubļa vērtības samazināšanās un naftas cenu kritums pasaules tirgū.

2015.gada 2. ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 334 048 viesi, kas ir par teju 8% vairāk nekā šajā laika periodā pērn. Pavadīto diennakšu skaits pieaudzis līdz 616 712 diennaktīm jeb par 5%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

«Jāņem vērā, ka Krievijas tūristu skaits šajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, samazinājies par 35%. Pozitīvu tendenci ļāvuši saglabāt pilsētas viesi no Rietumeiropas – Vācijas tūristi ierindojas visvairāk apkalpoto viesu augšgalā, arvien lielāku interesi par Rīgu izrāda tūristi no primāri un sekundāri noteiktajām mērķa valstīm, kā arī tūristu skaits, piemēram, no Beļģijas šajā laika periodā, pateicoties Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, palielinājies par 128%,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Šā gada 2. ceturksnī vislielāko interesi par Rīgu no visiem apkalpotajiem ārvalstu viesiem izrādījuši tūristi no Vācijas – 14%, Krievijas – 9,8%, Somijas – 6,6%, Igaunijas – 6,3%, Norvēģijas – 6,1%, Lietuvas – 5,8%, Zviedrijas – 5,4% un Lielbritānijas – 4,8%.

Latvijā atgriežas tūristi no Vācijas un Nīderlandes, kas ir Latvijas lauku tūrisma svarīgākie tirgi, aģentūrai LETA intervijā pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Latvijas tūrisma nozare joprojām cieš no Krievijas kara Ukrainā, norādīja Ziemele, papildinot, ka bija grūti atgūt tūristus no Vācijas. "Viņiem kara tēma vispār ir ļoti sarežģīta un pret to viņi ir ļoti piesardzīgi," viņa uzsvēra.

Ziemele prognozēja, ka grūtāk būs atgūt skandināvu tūristus. "Runājot ar Skandināvijas kolēģiem, sapratu, ka, jo tuvāki tirgi, jo vairāk viņiem ir bail," atzīmēja "Lauku ceļotājs" vadītāja.

"Skandināvi ļoti labi saprot, kur atrodas Ukraina un karš, kur mēs, bet viņi tiešām baidās un baidās ne tikai tādēļ, ka mums blakus ir Krievija, bet arī tādēļ, ka mums ir "divkopienu valsts"," pauda Ziemele, piebilstot, ka Skandināvijā ir cita situācija un pieredze, līdz ar to iespējamie starpnacionālie konflikti tiek uztverti ļoti nopietni.

Tūristi, kas patlaban atrodas Indijā, stāsta par problēmām, ar kurām saskaras pēc valstī veiktajām naudas reformām.

Kā vēstīts pagājušajā nedēļā no apgrozības tika izņemtas 500 (6,80 eiro) un 1000 (13,60 eiro) rūpiju naudaszīmes, tādējādi cīnoties pret korupciju un nelikumīgiem naudas uzkrājumiem.

Tas novedis pie garām rindām pie bankām, cilvēkiem cenšoties apmainīt vecās banknotes pret jaunām 500 un 2000 rūpiju banknotēm, bet bankomātos beigusies nauda.

Novembris ir laiks, kad uz Indiju, pateicoties labajiem laikapstākļiem, sāk doties tūristi. Valstī patlaban notiekošais varētu negatīvi ietekmēt tūrisma nozari.

Tūristi BBC stāsta par Indijā piedzīvoto.

«Bankās beigusies nauda, vai, ja izdodas atrast banku ar naudu un izstāvēt rindu, tās maina maksimums 4000 rūpiju. Par laimi daži restorāni, kurus apmeklēju, joprojām pieņem vecās naudaszīmes, tādēļ varu paēst un tad iztikt ar nelielu naudas daudzumu, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, piemēram, ūdeni, augļus. Diemžēl viesmīļi no manis nesaņem dzeramnaudu, jo mazās naudaszīmes ir tik vērtīgas, bet es esmu apsolījusi viņiem to atlīdzināt,» stāsta kāda tūriste. Dažos uzņēmumos pieņemot arī kredītkartes. Vēl viena problēma - ja izdodas iegūt jauno 2000 rūpiju naudaszīmi, mazie tirgotāji to nevar pieņemt, jo tiem nav pietiekami daudz naudas, lai izdotu atlikumu.

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Tā Latvijas tūrisma industrijas daļa, kas plāno braucienus uz ārzemēm, ir nedaudz atkopusies. Klājas labāk nekā 2020. gadā, bet vēl aizvien sliktāk nekā 2019. gadā.

Pēc mājsēdes pasludināšanas pieaudzis individuālu braucienu pieteikumu skaits pat uz vairākām nedēļām. Savukārt ārvalstu tūristu uzņemšana Latvijā kritusies līdz minimumam.

Brauc uz vairākām nedēļām

Līdz ar mājsēdes izsludināšanu līdz šā gada 15. novembrim atsevišķi cilvēki vai ģimenes vairāk plānojuši braucienus uz ārvalstīm, izmantojot tūrisma aģentūras Latvia Tours pakalpojumus, Dienas Biznesam apstiprināja aģentūras direktore Ieva Keiša. “Mēs nodarbojamies gan ar izejošo tūrismu, gan ienākošo. Līdz ar mājsēdi ārvalstu tūristu skaits ir krities līdz nullei. Savukārt mūsu tūristi uz ārzemēm lido gan ar parastajiem avioreisiem, gan čartera lidojumiem. Šajā rudenī mūsu uzņēmuma darba apjoms ir audzis, un mēs apkalpojam vairāk klientu nekā 2020. gadā, bet 2019. gada līmenis nav sasniegts,” sacīja I. Keiša.