Citas ziņas

Suns un pirksts, Andra malka un Zelta teļš jeb smieklīgākie uzņēmumu nosaukumi pērn

,01.04.2014

Jaunākais izdevums

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

Atraktīvus nosaukumus izvēlējušās arī kultūras iestādes, piemēram, Kinoteātris Bize, Pannas teātris, Teātris azotē, Buratino teātris, kultūras attīstības centrs Spilgtie jaunieši u.c. Pērn arī dibināti uzņēmumi, kuru nosaukumos izmantoti literārie darbi, piemēram, Zvejnieka dēls, Zelta teļš un Alise Brīnumzemē.

«Firmas.lv, tuvojoties smieklu dienai - 1.aprīlim, tradicionāli jau ceturto gadu apkopo interesantākos jaundibināto uzņēmumu nosaukumus. Mūsu uzņēmuma darbinieku vislielākās simpātijas izpelnījušies tādi uzņēmumu nosaukumi kā Advancētie vegāni, Riepu vīrs un jau pieminētais Cerība resnīšiem,» atklāja Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns.

Interesantākos jaundibināto uzņēmumu nosaukumu atlase veikta no 18092 uzņēmumiem, kas reģistrēti 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa,08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi

Laura Mazbērziņa,19.04.2018

Baiba Gulbe, «Fazer Bakery Baltic» komunikācijas direktore:

1. 1891. gadā izveidojās zīmols «Fazer». Uzņēmuma nosaukumā atpoguļojas dibinātāja uzvārds. «Fazer» uzņēmumi strādā astoņās valstīs un piederību katrai konkrētajai vietai norāda valsts. «Fazer Latvija» ir uzņēmums, kas strādā Latvijā maizes un saldumu tirgū.

2. «Uzņēmuma nosaukums ir daļa tā identitātes, tāpēc būtu svarīgi ņemt vērā to, kādā jomā uzņēmums strādās un kādi ir mērķa tirgi. «Fazer» pieredze apliecina, ka vienkāršs un labskanīgs nosaukums, kas ir viegli uztverams arī ārpus vienas valsts robežām, dod iespējas veiksmīgi strādāt un attīstīties dažādos tirgos un dažādos biznesos. Arī tad, ja sākotnēji ir doma strādāt tikai vietējā tirgū, būtu ieteicams padomāt par to, lai nosaukums būtu labskanīgs ne tikai latviski. Tāpat, būtu vērts papētīt, vai izvēlētais nosaukums latviski, citā valodā mērķa tirgū nav saprotams atšķirīgi,» komentē B.Gulbe.

Informācijai: Uzņēmuma mēneša apgrozījums ir aptuveni 2 miljoni eiro. Kopumā «Fazer» zīmols ir sastopams vairāk nekā 1200 Latvijas veikalos.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzzini, kā radušies uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu un kādus padomus tie dotu jaunajiem, topošajiem uzņēmējiem.

Atbildes lasāmas raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian,PIKU.LV nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness,23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne,24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elenger par 120 miljoniem eiro iegādājas Polijas enerģētikas uzņēmumu EWE Group

Db.lv,20.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" ir saņēmis Polijas konkurences iestādes apstiprinājumu iegādāties "EWE Group" uzņēmējdarbību Polijā, kas ietver arī dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visas enerģijas pārdošanas biznesa līnijas. Darījuma apjoms ir 120 miljoni eiro, kas ir lielākais zināmais Igaunijas izcelsmes ieguldījums Polijā.

"Elenger ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums. Mēs uzskatām Polijas tirgu par nozīmīgu un vēlamies piedāvāt klientiem labākos sadales un enerģijas pārdošanas pakalpojumus. Mūsu pamatprodukts un kompetence ir dabasgāze - ilgtermiņa pieredze sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jomā un fokuss uz Rietumu izcelsmes dabasgāzes pārdošanu ir nodrošinājuši mums klientu uzticību. Enerģijas portfelim ir jābūt diversificētam un daudzveidīgam; mēs saskatām gāzes lomu gan šodien, gan nākotnē kā partneri atjaunojamai enerģijai," sacīja "Elenger Grupp" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

Lai pārvaldītu "Elenger Polska", tiks izveidota uzraudzības padome, kuru vadīs Andress Trinks (Andres Trink), kurš iepriekš vadīja vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Baltijas reģionā - "Merko". Kšištofs Noga (Krzysztof Noga) turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde šovasar Rīgā sāks vērienīgu darbu adresācijas sakārtošanā, kuras gaitā galvaspilsētā mainīs vismaz 10 tūkst. adrešu jeb 20% no kopējā adrešu skaita.

Vairāki tūkstoši adrešu joprojām neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembrī pieņemtajiem adresācijas sistēmas noteikumiem, kā dēļ ne tikai tiek apgrūtināts operatīvo dienestu darbs, bet tiek apgrūtināta arī uzņēmējdarbība, kad izveidojušās sarežģītās situācijas dēļ nākas piešķirt vai nu neloģiskas adreses, vai to piešķiršana ilgstoši nav iespējama. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā un kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Kopumā Rīgā ir apmēram pusmiljons zemesgabalu, ēku un telpu grupu adrešu. Aptuveni 35 tūkst. adresācijas objektu ir ēkas, 40 tūkst. - zeme. Sākot ar maiju un jūniju, aptuveni 20% jeb kopumā vismaz 10 tūkst. ēku adrešu tiks mainītas, piešķirot adresi no jauna vai mainot ielas nosaukumu, ēkas numuru utml. Adresācijas sakārtošana ilgs aptuveni divus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā

Žanete Hāka,17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Turpinot ABLV grupā esošo sabiedrību strukturālo reorganizāciju, mainīti nosaukumi vairākām sabiedrībām. Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības Pillar Investment 1, SIA jaunais nosaukums ir NHC 1, SIA, Pillar Investment 2, SIA — NHC 2, SIA, bet Pillar Investment 3, SIA — NHC 3, SIA.

Papildus tam novembrī ir reģistrētas jaunas Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības — NHC 4, SIA, NHC 5, SIA un NHC 6, SIA, ar katras sabiedrības pamatkapitālu 10 000 EUR. Attiecīgi, ABLV Bank, AS ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajos uzņēmumos (caur Pillar Holding Company, KS, kuras biedrs (komandīts) ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 88% Pillar Investment Group, AS akcijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Maxima Latvija valdes locekli Jeļenu Kondrašovu

Lelde Petrāne,31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AS Nomo.lv vadītājiem: Reini Vaivaru un Māri Strodu

Lelde Petrāne,24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Nomo.lv vadītāji un īpašnieki Reinis Vaivars un Māris Strods. «Nomo.lv šogad februārī nosvinēja 1 gada dzimšanas dienu un gada laikā daudz kas ir paveikts: mums ir 25 000 klientu, 40 darbinieki un nesen esam atvēruši arī savu pirmo fizisko veikalu Liepājā, kas ļauj arī klātienē apskatīt preces un uzzināt par nomas nosacījumiem,» stāsta abi vadītāji un piebilst. «Galvenais par mūsu uzņēmumu ir tas, ka darbojamies pilnīgi jaunā nozarē (preču noma ar izpirkuma iespēju) – attiecīgi Latvijā šāda veida pakalpojums līdz šim nav bijis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuva izdos ASV 100 miljonu dolāru izkrāpšanā apsūdzēto Rimašausku

LETA--BNS,17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroskor Latvijā vadītāju Aldi Lūsi

Lelde Petrāne,13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 40 kratīšanas, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas aptur divas saistītas personu grupas

Žanete Hāka,11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada aprīlī apturēja divas savstarpēji saistītas organizētas personu grupas, kas, izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarījušas zaudējumus ne mazāk kā 356 246 EUR apmērā, informē VID.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka abi grupējumi sniedza savus pakalpojumus ļoti plašam patiesā labuma guvēju lokam - reāli strādājošiem uzņēmumiem, kas darbojās mēbeļu un elektropreču vairumtirdzniecības jomā, apsardzes jomā, kreditēšanas jomā, mazumtirdzniecības specializētajos un nespecializētajos veikalos.

Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, patiesā labuma guvēji savās PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā. Lai kontrolējošām iestādēm būtu sarežģītāk konstatēt noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tika izmantoti darījumi, kas nepārsniedza 1430 EUR apmēru. Tādējādi PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID, netika uzrādīti šo fiktīvo uzņēmumu nosaukumi, līdz ar ko iesaistīto uzņēmumu loku sākotnēji nebija iespējams identificēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biedrība: Rīgas Kuģu būvētava septiņiem uzņēmumiem parādā teju 500 000 eiro

Dienas Bizness,18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņiem nesen dibinātajā biedrībā Korvet esošiem uzņēmumiem Rīgas kuģu būvētava (RKB) palikusi parādā vairāk nekā 462 tūkstošus eiro un atsakās tos samaksāt, liecina biedrības iesniegums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

Iesniegumā FKTK minēts, ka uz šā gada marta sākumu RKB, neveicot sniegto pakalpojumu apmaksu, ir izveidojušās lielas parādsaistības pret bijušajiem apakšuzņēmējiem, kuri darbojas kuģu būvēšanas nozarē.

Pašlaik biedrības uzņēmumu kopējais prasījums saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem sasniedzis 463 tūkstošus eiro.

Db.lv skaidroja Korvet pārstāvji, minēto septiņu uzņēmumu nosaukumi patlaban netiek atklāti. To nevēloties paši uzņēmumi, «ņemot vērā RKB valdes darbības».

Biedrība Korvet norāda, ka visi izveidojušos parādu atgūšanas mēģinājumi ir noveduši pie RKB valdes priekšsēdētāja Vasilija Meļņika un uzņēmuma pārstāvju – zvērinātu advokātu biroja VARUL – draudiem ar prasības pieteikumu iesniegšanu pret nenodrošinātajiem kreditoriem un draudu vēstuļu izsūtīšanu par kriminālprocesu ierosināšanu, nepatiesi apgalvojot, ka tieši darbu izpildītāji ar saviem izpildītajiem darbiem, sniegtajiem pakalpojumiem ir nodarījuši zaudējumus RKB un uzņēmums nevienam neko nav parādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkurences padome vērtēs Vienna Insurance Group un AAS Baltikums apvienošanos

Žanete Hāka,14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK aicina Rīgas kuģu būvētava apakšuzņēmējus vērsties tiesībsargājošās iestādēs, nevis FKTK

Dienas Bizness,20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Korvet, kas apvieno septiņus AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) apakšuzņēmējus, publiski izplatītais paziņojums par iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) rada maldīgu priekšstatu, ka FKTK ir iestāde, kurā risināmi civiltiesiski strīdi starp apakšuzņēmējiem un biržas emitentu par nenosegtām parādsaistībām vai nesamaksātiem rēķiniem.

FKTK aicina „Korvet” biedrus vērsties tiesībsargājošās institūcijās, ja uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas, teikts komisijas pubiskotajā paziņojumā.

Komisija norāda, ka jebkuri mēģinājumi iesaistīt regulatoru civiltiesisku strīdu risināšanā starp uzņēmējiem var radīt tirgum maldīgu priekšstatu par to, kāda ir faktiskā FKTK loma finanšu instrumentu tirgus dalībnieku – emitentu – uzraudzībā. Tas var radīt citām personām šķietamību, ka šādi uzraugu var mēģināt ietekmēt nostāties kāda no strīdā iesaistītajiem pusē un tādējādi panākt sev vēlamo rezultātu strīdā.

FKTK uzsver, ka kā tirgus uzraugs iestāde vienmēr norobežojas no šādiem konfliktiem, jo ne civiltiesisku strīdu izskatīšana, ne tādu darbību izmeklēšana, par kurām likumdevējs paredzējis kriminālatbildību, nav FKTK kompetencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Apvienojoties, izveido Eiropā lielāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu

Zane Atlāce - Bistere,02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmums Fitek apvieno spēkus ar Beniluksa valstīs bāzēto uzņēmumu UnifiedPost, kļūstot par vienu no lielākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Eiropā.

Apvienošanās darījums tika veikts 2019. gada 29. martā, UnifiedPost Group SA iegādājoties uzņēmuma daļas no Fitek līdzšinējā stratēģiskā investora – privātā kapitāla fonda BaltCap.

«Apvienojot spēkus, mēs ne tikai kļūstam par vienu no lielākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Eiropā, bet tās ir arī lieliskas ziņas mūsu klientiem,» apgalvo Fitek Group izpilddirektors Maits Soaru (Mait Sooaru). «Tas nozīmē plašāku produktu piedāvājumu e-rēķinu un maksājumu pakalpojumu jomā, kas atbilst mūsu klientu vajadzībām.»

Abi uzņēmumi piedāvā līdzīga tipa pakalpojumus un nodarbojas ar finanšu procesu automatizāciju. Pastāvīga digitālo tehnoloģiju attīstība Eiropā ir labvēlīga vide, lai UnifiedPost un Fitek varētu sevi pierādīt procesu automatizācijas tirgū, kā arī radīt jaunas un plašas uzņēmējdarbības iespējas gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP vērtēs, vai atļaut Maxima Latvija nomāt telpas Domina Shopping

Žanete Hāka,14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, ar kuru SIA Maxima Latvija no SIA EfTEN Domina iegūst izmantošanas (nomas) tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Ieriķu ielā 3, Rīgā, informē KP.

Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas SEB saņēmusi informāciju par 194 klientu iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu

LETA,19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk pašmāju ražotājiem bija lielāka interese izrādīt savu preci vietējam tirgum, bet tagad liela daļa vairāk koncentrējas uz ārvalstīm, intervijā laikrakstam Diena atzīst izstādes Izvēlies Latvijas preci organizators Erlens Kelle.

Cik sen jau tiek organizētas Latvijas ražotāju izstādes?

Šis būs jau piektais gads, nosaukumi gan mainās. 2010.gadā bija pirmā izstāde ar nosaukumu Ražots Latvijā, tad piedalījās ap 300 ražotāju, šoreiz būs simt piecdesmit. Tolaik tik daudz cilvēku vēl nebija izbraukuši no Latvijas, varēja just, ka ir lielāks patriotisms. Varētu teikt, ka tā bija veiksmīgākā izstāde piecu gadu laikā, jo trīs dienās to apmeklēja 20 000 cilvēku. Nezinu, kāpēc interese ir tik ļoti mazinājusies, pieļauju, ka tas tiešām lielā mērā ir saistīts ar cilvēku izbraukšanu. Ražotāju joprojām ir daudz, tomēr tagad lielākā daļa izvēlas eksportēt, un Latvija daudziem vairs nav mērķa tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru