Valsts pārvaldes efektivitātē ir sasniegts zināms uzlabojums, tomēr to iespējams mērīt tikai, ja pirms tam ir nosprausti sasniedzamie rezultāti. «Tikai tad var mērīt, kad viņi ir sasniegti un kā sasniegti,» sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka Valsts kontrole turpina uzstāt uz to, ka valstī ir jāmaina gan politikas veidošana, gan līdz ar to budžeta sagatavošana, lai redzētu šos sasniedzamos mērķus un varētu mērīt iztērētos līdzekļus saistībā ar to kāds rezultāts ir sasniegts. «Šobrīd mērķu nav vispār. Mērķi eskistē «entajos» dokumentos, bet budžeta sagatavošana un šo politiku izpilde nekādā mērā nav saistīta ar konkrēta mērķa rezultātu sasniegšanu,» sacīja I. Sudraba.
Komentējot to, kāpēc šādi mērķi netiek nosprausti, I. Sudraba atzīmēja, ka tās ir bailes no atbildības, bet otra lieta ir neapzināšanās par to, ko īsti nozīmējot politiķa kā valstsvīra darbs. «Tad ir tāda politika, kāda šobrīd tiek realizēta – katru dienu parādās kaut kādi jauni paziņojumi par darbībām. Kā var būt tā, ka sagatavojot 2012. gada budžetu, domājot par to kāda būs politika, kādi būs vajadzīgi resursi šīs politikas realizācijai, pēkšņi paiet trīs četri mēneši un sākas nodokļu likumu grozījumi? Uzņēmēji ir rēķinājušies ar kaut kādu stabilitāti. Tā nav normāla politikas realizācija ik pa laikam paziņot par kaut kādiem jauniem lēmumiem.»
Savu sacīto viņa ilustrēja ar Latvijas centieniem pievienoties eiro. «Iestāšanās eirozonā nevar būt nekāds pašmērķis, eiro varētu būt kāds no instrumentiem vai rīkiem, kā sasniegt kaut kādus mērķus. Nespēja pašiem domāt par savu valsti, redzēt valsts vajadzības un prioritātes, un tad skatīties kā kuru politiku pielāgot, tā ir mūsu politiķu mazspēja,» sacīja valsts kontroliere.
Runājot par nodomu valsts uzņēmumos atjaunot padomes, I. Sudraba norādīja, ka administratīviem vai strukturāliem veidojumiem jāseko tikai pēc tam, kad ir definēta politika. «Tā būs vienkārša izkārtnes pielikšana un nekas nemainīsies uzņēmējsabiedrību darbībā,» sacīja I. Sudraba. Viņa uzsvēra, ka valstij vajag politiku nevis tikai, kas noteiktu ko dara katra kapitālsabiedrība, bet gan tajā izpratnē kā kura nozare attīstās.
Raidījumā I. Sudraba arī atzina, ka viņai ir gandarījums atskatīties uz revīzijas atzinumiem pirms vairākiem gadiem un redzēt kā ir mainījusies situācija. «Mēs revīzijas spējam veikt lielākā mērogā. Valsts Kontroles profesionalitāte ir būtiski augusi. Mēs spējam daudz ko vairāk pateikt,» sacīja valsts kontroliere.