Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst. eiro; tajā top cilmes šūnas, ko izmanto kosmētikā.

Tā kā augu cilmes šūnas kosmētisko un farmaceitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantotas biežāk, zinātniekiem paveras visnotaļ plašs darba lauks. DB jau rakstīja, ka 2017. gada pavasarī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki, doktora grāda pretendenti Mārtiņš Borodušķis un Anna Ramata-Stunda izveidoja uzņēmumu SIA Alternative Plants, kas ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Šobrīd uzņēmuma darbībā ir iesaistījušies vēl trīs speciālisti, kas kļuvuši par līdzīpašniekiem, – produktu izstrādes vadītājas Elza Kaktiņa un Baiba Silamiķele un inženieris Reinis Rutkis. 2017. gada vasarā kompānija noslēdza dalību biznesa akseleratorā RebelBio. Uzņēmums ir piesaistījis privāto un publisko finansējumu 168 tūkst. eiro apjomā. 100 tūkst. ASV dolāru ir saņemti no SOSV riska kapitāla fonda, kas ir viens no lielākajiem agrīnās fāzes investoriem ar biotehnoloģijām saistītos uzņēmumos. 50 tūkst. eiro ir piesaistīti no finanšu institūcijas Altum akselerācijas fonda Buildit Latvia un 15 tūkst. eiro no Climate KIC akseleratora. Jauno zinātnieku nākotnes plāni ir visnotaļ ambiciozi – viņi vēlas būt klātesoši gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.

"FabControl" izstrādā programmatūru 3D printēšanai "3DOptimizer", kas palīdz noteikt optimālus uzstādījumus konkrētai materiāla un printera kombinācijai.

"Nekorekti printēšanas uzstādījumi ir galvenais iemesls sliktiem printēšanas rezultātiem. "3DOptimizer" vienkāršo un sistematizē korektu printēšanas uzstādījumu izstrādāšanu vai atrašanu. Tā šķiet it kā pašsaprotama un neatņemama 3D drukas procesa sastāvdaļa, tomēr šādu metodi pirms mums šīs nozares aptuveni desmit gadu pastāvēšanas vēsturē neviens nebija padarījis pieejamu," biznesa portālam db.lv saka Jānis Grīnhofs, SIA "FabControl" līdzdibinātājs.

Viņš skaidro, ka, lai 3D printerī izdrukātu kādu detaļu, pirms tam jāveic drukas faila izveide, ņemot vērā dažādus konkrētā printera, materiāla un drukājamā objekta parametrus. Šo parametru esot daudz – atkarībā no programmatūras aptuveni 100 līdz 500. "Tātad tikai parametru kombināciju, neņemot vērā to iespējamās vērtības, ir vismaz 100 otrajā pakāpē — skaitlis ar 30 nullēm. Lai gan visi parametri nav vienādi svarīgi, parasti ar pirmo piegājienu zināt precīzas vērtības, kas novedīs pie laba rezultāta, nevarēs pat pieredzējis speciālists. Tāpēc 3D printeru lietotājiem nākas paļauties uz standarta uzstādījumiem, kas pārsvarā nodrošina apmierinošus rezultātus ar 3D drukai sevišķi piemērotiem materiāliem vai ar konkrētā printera ražotāja atbalstītiem materiāliem, ko par bieži vien krietni lielāku cenu pārdod pats printera ražotājs. Otrs variants – printēt vairākus testus, mainot vienu parametru pēc otra un tā joprojām cerībā atrast vajadzīgo kombināciju. Taču, lai šādā veidā katru reizi sasniegtu labu rezultātu, neatkarīgi no lietotāja zināšanām un pieredzes, nepieciešama sistemātiska metode," norāda J. Grīnhofs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) speciālistiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei.

Traumas, audzēji, iekaisumi, dažādas saslimšanas – ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkiem nepieciešamas mutes, sejas un žokļu kaulu operācijas. Lai atlabšana pēc ķirurģiskās manipulācijas būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, ir būtiski samazināt infekciju risku.

Latvijas Zinātnes padomes projektā MATRI-X («Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai», LZP-2020/1-0054) zinātnieki izstrādā jaunus materiālus klindamicīna (plaša spektra antibiotika) un autologu augšanas faktoru kontrolētai piegādei operācijas vietā.

Zāļu piegādes sistēmas nodrošina kontrolētu un lokālu aktīvo vielu piegādi un dozēšanu, padarot ārstēšanu efektīvāku un pacientiem draudzīgāku. Pacientiem zāles vairs nav jāuzņem orāli, jo tās tiek iestrādātas biomateriālā, no kura izdalās noteiktās devās un tieši iedarbojas uz bojātajiem audiem organismā.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Latvijā pieejama unikāla tehnoloģiju platforma WePrintSmarter, kuras tīmeklī balstītais pakalpojums SmartSupplies pilnībā automatizē toneru un tintes kasetņu pasūtīšanu un piegādi visu zīmolu parastajiem un daudzfunkcionālajiem printeriem, informē platformas izstrādātāja SIA ALSO Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ducens.

«ALSO izstrādātās inovatīvās platformas dod jaunas iespējas tālākpārdevējiem. WePrintSmarter ļauj piegādātājiem un tālākpārdevējiem optimizēt klientu printeru parku un drukas izejmateriālu pārvaldību, izveidojot nepārtrauktu izejmateriālu pasūtījumu plūsmu no ikviena šim pakalpojumam reģistrētā klienta. Savukārt tālākpārdevēju klienti var iztikt bez atsevišķu preču pasūtīšanas no tālākpārdevēja tīmekļa veikala. Tāpat klientiem nevajag atcerēties katra printera kasetņu preču kodus,» skaidro J. Ducens.

Klients portālā SmartSupplies var aplūkot informāciju par visiem printeriem savā tīklā. Portālā var sekot katra printera tonera vai tintes kasetnes izlietojuma līmenim. J. Ducens skaidro, ka platforma tālākpārdevējiem rada jaunas biznesa iespējas, jo viņi printeru tīklā var konstatēt un piedāvāt klientiem jaunus un efektīvākus drukas risinājumus.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Veikalā BOLD Concept Store Rīgā norisinājusies armēņu dizaineru produktu prezentācija.

Šī prezentācija bija viena no atklāšanas pasākumu sērijas,lai iepazīstinātu Eiropas sabiedrību ar mūsdienu armēņu modi.

Šobrīd HAY-HAY.co ir iekļauti 26 dizaineri no dažādiem reģioniem, tai skaitā Ukrainas, Vācijas, ASV, Austrijas, Krievijas, Igaunijas un Armēnijas – Sinoian, Faina, Anet’s Collection, IIIIT Sarkisyan, Inga Xavier, LOOM Weaving, Shabeeg un citi.

Pirmā šāda veida prezentācija norisinājās Igaunijā, Tallinā. Saskaņā ar projekta dibinātāju Lusine Ajaņjana, armēņu dizaineru izstāde un prezentācija sniedz plašāku priekšstatu par to, kas ir mūsdienu armēņu mode un dizains.

«Ja agrāk daudziem eiropiešiem bija priekšstats, ka armēņu apģērbs līdzinās nacionāliem kostīmiem, tad mums ir izdevies parādīt, ka mums ir arī mūsdienīgi modeļi un piegriezumi, kas ir konkurētspējīgi starptautiskā tirgū,» viņa piebilst.

Jelgavas-Iecavas ceļa malā Jelgavas novada Salgales pagastā plānots būvēt krematoriju, informēja novada pašvaldībā.

Līdz 21.decembrim būvniecības iecerei izsludināta sabiedriskā apspriešana. Būvniecības iecere paredz īstenot SIA "Silabites" pasūtījumu, kulta ēku ceļot 4,3 hektāru zemes vienībā Salgalē, valsts autoceļa Jelgava-Iecava posma daļā.

Ēkai projektēti divi virszemes stāvi ar kopējo platību 607 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā plānotas divas ceremoniju zāles ar atsevišķām ieejām un vējtveriem, savukārt korpusā aiz mazās ceremoniju zāles paredzēta telpa krāsnīm cilvēku kremēšanai.

Vidējā korpusā plānotas biroja telpas, gaitenis, atpūtas telpa, labierīcības, tehniskās telpas, kā arī telpa aizgājēja sagatavošanai kremācijai. Lielajai ceremoniju zālei otrajā stāvā tiks veidota muzikantiem piemērota telpa.

Stradiņos šonedēļ ir piegādāts otrais jaunākās paaudzes lineārais elektronu paātrinātājs daudz efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

Lineārais paātrinātājs paredzēts kvalitatīvai trīs dimensiju un intensitātes modulētai staru terapijai. Jaunā tehnoloģija ir daudz saudzīgāka pacientam. Tā minimāli ietekmē veselos audus un orgānus un nerada pacientam nepatīkamus un ilgstošus staru terapijas blakus efektus.

Tā kā tagad slimnīcā būs viena ražotāja divas iekārtas un viena pacientu apstarošanas plānošanas sistēma, tad būs iespējams nodrošināt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību arī gadījumos, kad viena no iekārtām atradīsies, piemēram, remontā vai tehniskajā apkopē, vai kvalitātes kontroles pārbaudēs.

“Staru terapijas kabinetos, kuros ir mazs lineāro paātrinātāju skaits, ir ļoti būtiski, lai būtu iespēja nekavējoties, bez vilcināšanās pārvirzīt pacientu plūsmu no viena lineārā paātrinātāja uz otru. Šis aspekts ir ļoti nozīmīgs, jo vēlamies nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Stradiņa slimnīcā,” uzsver slimnīcas Medicīnas tehnoloģiju daļas vadītājs Uldis Jaspers.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.

Kriminālprocesā par Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu izmeklēšanas darbības veiktas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Dienests otrdien medijiem paziņoja, ka 2023.gada 24.novembrī sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu 

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas...

Dienests 22.februārī vairākos objektos Valmierā veicis kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, tomēr plašāku informāciju neprecizēja.

Reaģējot uz informatīvajā telpā izplatītajām spekulācijām, VDD trešdien precizēja, ka kriminālprocesuālās darbības tika veiktas LTRK Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās. Minētajam kriminālprocesam nav saistības ar Valmieras novada domi.

Jau ziņots, ka VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Piektdien, 1. martā, 80 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors akadēmiķis Ivars Knēts, informē RTU.

Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai. Atvadīšanās no I. Knēta notiks otrdien, 12. martā, plkst. 14 Rīgas Krematorijā.

I. Knēts (17.09.1938.-01.03.2019.) Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU) absolvēja 1961. gadā, iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku. Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, I. Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.