Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Lai arī trešdien Liepājā spīdēja saule un temperatūra pa dienu turējās virs nulles, cerot nozvejot stintes jeb salakas, uz Liepājas Tirdzniecības kanāla turpina pulcēties makšķernieki.

Stinšu jeb salaku migrācija janvārī un februārī pieaug, padarot šo laiku par labāko zivju makšķerēšanai. Lai arī šī ziema bijusi īsa, cilvēkiem interese ir bijusi pietiekama, Db.lv pastāstīja uzņēmumā Sofijas laivas, kas netikai izīrē laivas, bet šogad uzsāka arī zemledus makšķerēšanas inventāra nomu. Pašlaik par iespēju izīrēt makšķerlietas salaku migrācijas laikā interesējušies aptuveni piecdesmit makšķernieki. Sofijas laivas zemledus makšķerēšanas inventāru sāka izīrēt šogad, tādēļ makšķernieku aktivitāti salīdzināt ar iepriekšējo gadu pašlaik nav iespējams.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Nekustamā īpašuma kompānija Minera Palangā gatavojas izveidot mūsdienīgu sanatoriju kompleksu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, šim nolūkam izmantojot teritoriju, kur pašlaik atrodas pamestas un nolaistas dūņu dziednīcas, otrdien vēsta Vz.lt.

Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.

Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.

Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Krievijas pilsoņu veiktās investīcijas nekustamo īpašumu jomā Latvijā jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās, uzskata Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi.

Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā, norāda Baltic Sotheby’s International Realty pārstāvji.

Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti, novērojuši nekustamo īpašumu uzņēmuma eksperti. Ārzemju pilsoņi norāda arī uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Tāpat kā Latvijas «pluss» tika minēts arī Jūrmalas klimats. «Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,» norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Ņemot vērā Lietuvas iedzīvotāju skaitu, valstī pietiktu ar vienu lidostu, paziņojis valsts lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants, piebilstot, ka trīs lidostas ir ērti, tomēr tā ir greznība.

«Pamatojoties uz tirgus perspektīvu, proti, uz Lietuvas iedzīvotāju skaitu, pietiktu ar vienu lidostu. Tomēr Lietuvas teritorija ir liela, tādēļ ir labi, ka ir trīs lidostas - cilvēkiem ir izvēle, kuru izmantot. Tomēr tā ir greznība, par kuru mums pašiem ir jāmaksā. Infrastruktūra ir jāuztur, un lidostās ir jāinvestē, kas ir dārgi. Latvijai ir viena galvenā lidosta. Latvijas tirgus un tā ģeogrāfiskie apstākļi ir līdzīgi, tāpat līdzīgs ir iedzīvotāju skaits, bet viņiem ir tikai viena lidosta,» piektdien Almants klāstīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Trīs lidostu uzturēšana ir sarežģīta finansiālā ziņā, viņš norādīja.

Šā gada pirmajā pusgadā investori Baltijas valstu komercīpašumos ir ieguldījuši 410 miljonus eiro; Latvijā zīmīgākais darījums ir bijušā Preses nama pārdošana.

Šī summa ir par 7% lielāka par pagājušajā gada pirmā pusgada rādītājiem, šādu informāciju ir apkopojusi nekustamā īpašuma pakalpojumu un konsultāciju kompānija CBRE. Šogad investoriem pievilcīgākais nekustamā īpašuma segments bijis biroju platības, kam seko tirdzniecības objekti.

Lauvas tiesa investīciju - 43,5% - nonākuši Lietuvas komercīpašumu tirgū. 30,6% ieguldīti Igaunijā, bet atlikušie 25,9% - Latvijā. Lielākais darījums - 127 miljonu eiro vērtībā bijis ar 7 Kesko veikalu pārdošanu Igaunijā un Latvijā.

80% darījumu notikuši ar īpašumiem Baltijas valstu galvaspilsētās, pārējie - reģionālajās pilsētās Klaipēdā, Narvā, Daugavpilī, Kauņā, Palangā u.c., turklāt galvenokārt tie notikuši mazumtirdzniecības objektu īpašnieku maiņas sakarā.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Apģērbu mazumtirgotājs Apranga, kuram Baltijas valstīs ir 25 ekskluzīvo modes zīmolu veikali, šogad neplāno šo tīklu paplašināt Lietuvā, bet paplašināšana ir plānota Latvijā, ceturtdien vēsta biznesa laikraksts Verslo žinios.

Apgranga grupas ģenerāldirektors Rimants Pervencks laikrakstam teica, ka šogad Rīgā tiks atvērti divi dažādu zīmolu veikali.

Lietuvā Apranga ekskluzīvo zīmolu tīklu paplašināt šogad neplāno.

Savukārt Kauņā bāzētajai kompānijai Sinvest Fashion piederošais modes veikalu tīkls Premium, kurā pašlaik ir septiņi veikali, pērn ieņēmumus kāpināja par apmēram 20% un apsver paplašināšanās iespējas.

Kompānija plāno Baltijas jūras kūrortpilsētā Palangā šovasar atvērt pagaidu tirdzniecības vietu. Tāpat divu jaunu Premium veikalu atvēršana nākamgad plānota Viļņā un Kauņā, un kompānija apsver iespējas paplašināties Šauļos un Panevēžā.

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" vēlas, lai pasažieru vilcienu satiksme savienotu Viļņu ar Rīgu un Varšavu jau tuvākajā laikā, negaidot projekta "Rail Baltica" būvdarbu pabeigšanu, norādījis uzņēmuma pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" vadītājs Lins Baužis.

"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.

Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.

"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.

Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air 2013. gadā varētu uzsākt lidojumus no Palangas lidostas Lietuvā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Liepājas, citējot Lietuvas transporta ministra Eligijusa Masiulisa (Eligijus Masiulis) pausto, raksta baltic-course.com.

Lidojumi no Palangas varētu tikt veikti maršrutā uz Londonu.

«Vienošanās vēl nav parakstīta, tomēr mēs esam tuvu tās slēgšanai,» pauda transporta ministrs.

Saskaņā ar viņa pausto viens no Wizz Air nosacījumiem, lai tā uzsāktu lidojumus no Palangas, ir lidostas vārdam pievienot arī Klaipēdas nosaukumu. Jāatgādina, ka Palanga atrodas Lietuvas Klaipēdas apriņķī.

Līdztekus sarunām ar Wizz Air notiek arī diskusijas ar citām aviokompānijām par lidojumu uzsākšanu no Rietumeiropas uz Lietuvas rietumiem, pauda ministrs.

Db.lv jau rakstīja, ka Ungārijas Wizz Air ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas ieviesusi maksu par rokas bagāžu, kas tiek ņemta līdzi lidmašīnas salonā, ja tā neatbilst lidsabiedrības izvirzītajiem parametriem.

15.—17.jūnijā Palangā notiks pirmo reizi organizētais plaša mēroga reklāmas veidotāju forums - „Ad/Print Masters Forum”. Tā laikā norisināsies uzņēmējdarbības attīstības un finanšu semināri, diskusijas par labākām eksporta iespējām un apstākļiem. Kāpēc tajā ir vērts piedalīties katram, kas vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību?

Saskaņā ar tirgus un plašsaziņas līdzekļu pētījumu uzņēmuma TNS datiem pērn Baltijas valstu tirgus ir audzis par 3,1%, t.i., līdz 270,9 milj. eiro.

Lielāko naudas summu — 101,1 milj. eiro — radījis Lietuvas reklāmas tirgus. Otrajā vietā ierindojies Igaunijas reklāmas tirgus (92,6 milj. eiro), savukārt trešajā — Latvijas (77,2 milj. eiro).

Reklāmas apjoms Lietuvā pērn ir audzis par 5,1 procentu. 2015. gadā, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, visstraujāk tas ir audzis vides, kino un TV reklāmas sektoros, ziņo pētījumu uzņēmums „TNS LT”.

Augoša tirgus rādītāji ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc jāmeklē dialogs starp dažādiem reklāmas veidotājiem, kuriem ir svarīgi dzirdēt tirgus līderu darbības pieredzi un ieteikumus.

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Pērn negatīvu publicitāti izpelnījušais Nīderlandes ceļojošais atrakciju parks visu oktobri darbosies Rīgā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atļauja darbināt šīs atrakcijas esot izsniegta tikai pēc tam, kad tika saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecināja veiktās tehniskās pārbaudes.

Nīderlandes uzņēmējam piederošās atrakcijas Latvijas galvaspilsētā neierodas pirmoreiz, norāda laikraksts. Atrakciju darbību organizēja un turpina organizēt uzņēmums Games Serviss Group.

Pagājušajā gadā nīderlandiešu piedāvātās izklaides iespējas izraisījušas «karstas» diskusijas, jo kaimiņvalsts pilsētā Palangā šajās atrakcijās bērni vairākas stundas bijuši iesprostoti vienā no karuseļiem un karājušies ar galvu uz leju. Pie vainas bijuši izdeguši drošinātāji. Apmēram mēnesi pēc tam atrakcijas pārveda uz Rīgu, bet ne konkrēto iekārtu ar bīstamajiem drošinātājiem. Aizvadītajā gadā Rīgas dome, ņemot vērā informāciju par atrakciju parka darbību Lietuvā, neizsniedza atļauju šādas izklaides vietas atvēršanai uz karstām pēdām, bet pieprasīja uzrādīt dokumentus, kuri apliecinātu, ka atrakcijas ir drošas, arī sertifikātus no tehniskajiem ekspertiem. Tāpēc izklaides parka atklāšana aizkavējās par vairāk nekā divām nedēļām, atgādina Neatkarīgā.

Polijas naftas kompānija PKN Orlen neizslēdz iespēju pārdot vai slēgt savu dziļās finansiālās grūtībās nonākušo Lietuvas meitasuzņēmumu Orlen Lietuva, bijušo Mažeiķu naftu, vēsta Lietuvas poļu radiostacijas Znad Wilii interneta portāls Zw.lt, atsaucoties uz kompānijas valdes locekli Mareku Podstavu.

Polijas Seima valsts kases komisijas sēdē Podstava izteicies, ka sarunas ar Lietuvas valdību nedod lielas cerības uz Mažeiķu uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos un kompānija neizslēdz nevienu scenāriju, ieskaitot Lietuvas rūpnīcas likvidēšanu.

Pašreizējai situācijai ir vairāki iemesli - ekonomikas palēnināšanās, klimata politika, augošā konkurence no Austrumiem, slānekļa gāzes revolūcija Amerikas Savienotajās Valstīs un jūras transporta augstās izmaksas.

Orlen Lietuva ne vienreiz vien paudusi viedokli, ka uzņēmuma stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Lietuvas institūcijām, un uzsvērusi, ka tai noteikti augstāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi nekā konkurentiem no Baltkrievijas un Krievijas. Nekādi neizdodas arī atrisināt jautājumu par 2008.gadā slēgtā un 2010.gada vasarā daļēji demontētā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu.

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.