Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.
Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.
Tūristu vairāk
Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.
CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.
Jūrmalas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka viesi Jūrmalā vidēji ir uzturējušies 3,5 diennaktis. Rekordisti uzturēšanās ilguma ziņā bijuši baltkrievi, kas Jūrmalas viesnīcās vidēji pavadījuši 11 diennaktis, bet ar septiņām diennaktīm seko viesi no Izraēlas. Visvairāk viesu ir bijis no Krievijas – deviņos mēnešos 42%, ar 23% seko Latvijas, ar 8% – Igaunijas, 6% –
Lietuvas atpūtnieki.
Labāki dati joprojām ir Pērnavas tūrisma mītnēm. Pērnavā, kas tiek dēvēta arī par Igaunijas vasaras galvaspilsētu, no maija līdz septembrim nakšņojumu skaits tūrisma mītnēs ir sasniedzis 375,6 tūkst., kas ir par 4,1% vairāk nekā pērn šajā laikā un par 42% vairāk nekā Jūrmalā. Arī šeit visvairāk tūristu apgrozās jūlijā un augustā. Taču atšķirībā no Jūrmalas jūlijā Pērnavā nakšņojumu skaits tūrisma mītnēs visus pēdējos gadus regulāri pārsniedz 100 tūkst.
Te gan jāuzsver, ka statistika neparāda tos tūristus, kas piejūras atpūtas centros nepaliek pa nakti. Jūrmalas gadījumā svarīga loma ir Rīgas tuvumam; kā uzsver tūrisma speciālisti, netrūkst ceļotāju, kas izvēlas nakšņot galvaspilsētā, kaut gan daudz laika pavada tajā pašā Jūrmalā.
Atšķiras arī paši tūristi – Jūrmalā izteikti dominē Krievijas atpūtnieki, bet Pērnavā somi.
Attīstība negaida
«Jūrmala ir konkurētspējīgs galamērķis. Tomēr, ja tuvākajā laikā netiks skaidri defnēti tās attīstības virzieni un tiem piesaistītas arī investīcijas, šī konkurētspēja strauji var kristies,» brīdina Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs, piebilstot, ka attīstības potenciāls, salīdzinot ar esošo situāciju, Jūrmalai ir liels, taču tas ir jāīsteno dzīvē.
Tūrisma aģentūras Latvia Tours Ienākošā tūrisma nodaļas vadītājs Jānis Vilciņš apliecina, ka Jūrmalai pašlaik ir pietiekami liela konkurence, jo kūrortu un SPA piedāvājums Baltijā ir vērtējams kā plašs. Tostarp Lietuvā strauji attīstās Druskininki, kas pat atņem klientus Palangai, bet Latvijas iedzīvotāju vidū īpaši populāra ir atpūta Igaunijas Sāremā salā. «Jūrmalas piedāvājums, protams, neatpaliek no iepriekš minētajām vietām un daudzās pozīcijās ir pat labāks nekā kaimiņvalstīs,» vērtē J.Vilciņš.
Vienlaikus līdz galam neatrisināta problēma ir sezonalitāte. A.Slokenbergs tādēļ uzsver, ka pats galvenais attīstības virziens, uz kuru jātiecas Jūrmalai, ir klasiskā kūrortoloģija apvienojumā ar veselības un medicīnas tūrismu. «Tie ir pakalpojumi, kurus var sniegt visa gada garumā, un tā ir pievienotā vērtība,» norāda TAVA vadītājs. Vienlaikus viņš uzsver, ka Jūrmalā jādomā arī par gultasvietu skaita palielināšanu viesnīcās, plašāku SPA pakalpojumu klāstu un kultūras dzīves dažādošanu. G.Ušpele uzsver, ka Jūrmala pēdējos gados arvien vairāk strādā tieši pie viesu piesaistes ārpus ierastās tūrisma sezonas. To, ka liela loma tajā ir jau minētajam veselības tūrismam, apliecina tas, ka gada pirmajā ceturksnī, kas tūrismā parasti ir klusais laiks, vislielākais noslogojums bijis tieši Jūrmalas rehabilitācijas centros un kūrortviesnīcās.
Pērnavas veiksme
Sezonalitāte ir jautājums, par kuru domā arī pēdējo gadu Baltijas piejūras veiksmīgākais tūrisma centrs – Pērnava. «Vēl pirms dažiem gadiem mūsu aktīvā tūrisma sezona sākās aptuveni jūnija beigās un noslēdzās augusta vidū. Tagad tā ir no maija līdz septembrim,» stāsta Pērnavas apgabala tūrisma attīstības organizācijas Pērnavas Tūrisma fonds vadītāja Kaire Ilusa. Lai to panāktu, īpašs uzsvars Pērnavā ir likts uz SPA centriem.
Tagad Igaunijas vasaras galvaspilsēta īpaši domājot par to, lai tūristus piesaistītu arī ziemā. Janvārī tiks rīkota īpaša kultūras programma Krievijas tūristiem, kam šajā laikā ir salīdzinoši ilgas brīvdienas, bet februārī, kas tūrismā tradicionāli esot vissliktākais mēnesis, jau ceturto gadu notiks Ledus festivāls. Savukārt nākamajā vasarā netālu no Pērnavas durvis vērs tematiskais parks, kas veltīts Igaunijas multiplikācijas filmai «Lote no izgudrotāju ciema», kā arī golfa laukums. «Atslēga mūsu panākumiem ir tas, ka varam paļauties uz sadarbības turpināšanos starp pub- lisko un privāto sektoru, kā arī jaunām investīcijām tūrisma infrastruktūrā,» uzsver K.Ilusa, bet kā mīnusu viņa min slikto aviosatiksmi. Pērnavas tūrisma dzīves vadītāja arī uzsver, ka gan Jūrmala, gan Lietuvas Palanga pilnīgi noteikti ir Pērnavas konkurenti, ja skatās uz Krievijas tirgu. Taču vienlaikus Pērnava šīs pilsētas gribētu redzēt kā sadarbības partnerus, jo Krievijas tirgus ir milzīgs un dažas lietas tur vieglāk ir darīt kopā. «Igaunija ļoti ir strādājusi ar Somijas tirgu, un tur arī slēpjas viņu veiksmes elements. Mums arī būtu interese vairāk padarboties ar šo tirgu,» uzsver A.Slokenbergs. Vienlaikus latviešu ceļotāji īpaši ir iecienījuši Sāremā salu. «Ir tāds joks, ka pusi gada Sāremā salā runā latviski. Īpaši labi tas redzams mūsu valsts brīvdienās,» stāsta J.Vilciņš.
Kūrorts meklē naudu
Valdība nolēma, ka daļai Jūrmalas tiek piešķirts kūrorta statuss. Ekonomikas ministrija, kas šo lēmumu virzīja, ir pārliecināta, ka kūrorta statuss kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti Jūrmalā. Uz investīciju nepieciešamību norāda arī TAVA un šeit cerības tiek liktas arī uz nākamā plānošanas perioda ES fondiem. «Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm līdz šim nav bijis programmas, kas atbalstītu šādu virzienu. Tagad jaunā perioda fondu sadalē tūrismā kā prioritāte ir definēta veselības tūrisma attīstība, kā arī darījumu un pasākumu tūrisma attīstība,» uzsver A.Slokenbergs, piebilstot, ka konkrētāk par līdzekļiem gan varēs runāt tad, kad fondu plānošana nonāks līdz programmu līmenim. Arī G.Ušpele norāda, ka Jūrmalai pamatīgi ir iegriezis tas, ka valstī līdz šim nav bijis ES fondu atbalsta kūrortu infrastruktūrai, kas tostarp paredzētu rehabilitācijas centru un sanatoriju atjaunošanu un būvniecību. Tā tas līdzšinējā fondu periodā ir bijis Lietuvā, Polijā un virknē citu valstu. «Visticamāk, ka ar šī nosaukuma piešķiršanu Jūrmala piesaistīs vēl lielāku tūristu uzmanību,» iezīmē J.Vilciņš.