!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Latvijā reklāmas nozarei ir nepieciešams restarts, lai klienti reklāmistus neuztvertu kā naudas tērētājus vai māksliniekus, bet ieraudzītu reklāmu kā investīciju

Zīmolu stratēģis, McCANN WorldGroup vadošais partneris Kristaps Siliņš ir pārliecināts, ka, saliekot kopā vairākus šauras nišas speciālistus vienā grupā, ir iespēja nodrošināt biznesa rezultātus un izaugsmi. Šī stratēģija bija pamudinājums McCANN WorldGroup iegādāties ikonisku nozares uzņēmumu !Mooz ar vairāk nekā 20 gadu pieredzes bagāžu. K. Siliņš atklāj, ka sarunas par !Mooz iegādi ar tā īpašnieku un spožāko radošo prātu Ēriku Stendzenieku notikušas jau labu laiku un piedāvājumu izteica McCANN WorldGroup, jo !Mooz pievienotā vērtība ir talanti un tā līdz šim ir bijusi apbalvotākā reklāmas aģentūra Baltijā.

«Tas ir visloģiskākais partneris, kuru pievienot grupai, lai kļūtu stiprāki, piesaistītu vairāk talantu, lai spētu aizvien vairāk konkurēt eksportā. Ē. Stendzenieks līdz šim ir sasniedzis visu, ko var šajā nozarē izdarīt Baltijā. Viņš, līdzīgi kā es, vēlas Rīgu uzlikt uz Eiropas kartes un parādīt, ka Latvijas reklāmas aģentūras spēj veidot pasūtījumus ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu klientiem,» viņš turpina.

Reklāmas aģentūras SIA «McCann Rīga» radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina «Lursoft» informācija.

Jonāts savā īpašumā ieguvis 15% uzņēmuma pamatkapitāla daļu.

Līdz šim vienīgais SIA «McCann Rīga» īpašnieks bija uzņēmums SIA «McCann WorldGroup», kurā 60% pamatkapitāla daļu pieder Kristapam Siliņam, bet 40% - Aināram Ščipčinskim.

Izmaiņas komercreģistrā veiktas šā gada 11.jūlijā.

Reklāmas aģentūra «McCann Rīga» ir daļa no «McCann» komunikācijas grupas uzņēmumiem Latvijā. Grupas uzņēmumi nodrošina zīmolu stratēģijas konsultācijas, dizaina, sabiedrisko attiecību un mediju plānošanas risinājumus.

SIA «McCann Rīga» dibināta 1995.gadā, tās pamatkapitāls ir 85 372 eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1,541 miljons eiro, bet peļņa - 101 388 eiro.

Kā ziņots, jūlija sākumā «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!». Aģentūras iegādes darījuma summa netiek atklāta.

Reklāmas aģentūra «Mooz!» mainījusi nosaukumu uz «Silverback», liecina informācija «Firmas.lv».

Reklāmas aģentūras nosaukums mainīts šā gada 9.janvārī.

«Mooz!» valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks sacīja, ka pagājušajā vasarā, pārdodot «Mooz!» reklāmas aģentūrai «McCann», pārdeva tikai zīmolu, nosaukumu un reputāciju, bet pats uzņēmums palika viņa īpašumā.

Savukārt, lai raksturotu uzņēmuma ilggadējo darbību reklāmas nozarē, Stendzenieks atzīmēja, ka «Mooz!» savu darbību turpinās zem jauna nosaukuma - «Silverback», nemainot uzņēmuma iepriekšējos rekvizītus.

Pērnā gada jūlijā reklāmas aģentūra «McCann» no Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!».

Iepriekš «Mooz!» 95% kapitāls piederēja Stendzeniekam, bet 5% - Vitai Gaismai.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «Mooz!» 2017.gadā strādāja ar 1,046 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gadā, bet peļņa saruka 1,7 reizes un bija 139 590 eiro.

Reklāmas aģentūras "McCANN Rīga" biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana kļuvusi par radošās komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieci un valdes locekli.

Komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu valdē turpmāk strādās vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kristaps Siliņš, grupas dibinātājs Ainārs Ščipčinskis, kā arī jaunā līdzīpašniece Ieva Danieljana.

I.Danieljanai ir 15 gadu pieredze komunikācijas nozarē, bet "McCANN" pārmaiņu vadības komandai viņa pievienojās 2016. gadā. Kopš 2017. gada I.Danieljanas kompetence saistīta ar biznesa attīstības un izpilddirektores pienākumiem, savukārt patlaban viņa pārrauga grupas aģentūru sadarbības, starptautiskos projektus un nodrošina grupas kompāniju attīstību.

"Mums ir vienots redzējums par attīstību, tāpēc ar Ievu kā holdinga partneri kļūstam spēcīgāki un esam gatavi paplašināties Baltijā un Skandināvijā," uzsver komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kristaps Siliņš.

Lai gan valsts un pašvaldības daļēji kompensē iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu pieaugumu, arī uzņēmēji var dot savu artavu, atbalstot savus darbiniekus un sedzot daļu no apkures un enerģijas tarifu kāpuma, norāda "McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

“McCANN” grupa uzsāk darbinieku atbalsta programmu, rezervējot uzņēmuma budžetā līdzekļus 100 000 eiro apjomā, kas ļaus no šī gada novembra līdz nākamā gada aprīlim ik mēnesi 50 darbiniekiem izmaksāt 200 eiro “siltuma bonusu” enerģijas tarifu kāpuma kompensācijai. Šobrīd iniciatīva aptver pirmos 50 grupas uzņēmumu darbiniekus, ar mērķi šo iniciatīvu paplašināt.

Danieljana lēš, ka aptuveni puse no šīs summas gan būs jānomaksā nodokļos, jo šobrīd šāda veida kompensācijai tiek piemēroti visi darbaspēka nodokļi. Viņa pauž, ka daudz lielāka atsaucība no citu uzņēmumu puses būtu, ja valsts piedāvātu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kurus neapliek ar papildu nodokļiem.

Latvijas aģentūra “McCANN Rīga” par kampaņu “Izcila vieta atkritumu poligonam” prestižajā starptautiskā radošuma konkursā “Golden Drum”, saņēmusi zelta godalgu, informēja “McCANN Rīga” radošais direktors Valters Jonāts.

Pēc “Getliņi EKO” pasūtījuma tapusī sabiedrības izglītošanas kampaņa par atkritumu samazināšanu šogad jau ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp komunikācijas konkursā “Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2023”, “Baltic Best” un radošās izcilības festivālā “ADwards”.

“Veidojot radošos konceptus, balvas nav mērķis, mērķis ir klienta kampaņas rezultāti. Vienlaikus pētījumi liecina, ka ir tieša saistība apbalvojumiem un rezultātiem, jo apbalvotākās kampaņas parasti ir tās, kas spējušas sasniegt augstākus rezultātus. Turklāt panākumu gadījumā ieguvējs ir gan klients, gan aģentūra,” saka Jonāts.

Festivāls “Golden Drum Festival” tika dibināts 1993. gadā ar mērķi pulcēt radošos darbiniekus no dažādām, tolaik bieži dēvētām par jaunās Eiropas, valstīm. Festivāls dažādos veidos vēlējās iedvesmot un rosināt radošo domāšanu un aicināt uz pozitīvām pārmaiņām. “Golden Drum” festivāls ir iekļauts prestižajā WARC reitingā līdzās Kannu festivālam un citiem konkursiem. Šogad festivālā piedalījās aģentūras no 40 valstīm - Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas un daudzām citām.

#«Jebkurš, kurš šodien izsaka prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai šarlatāns»

«Monētai ir divas puses,» sarunā ar biznesa portālu db.lv par to, kā notiekošais finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu un reputāciju, sacīja reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

«No vienas puses var teikt, ka skandāls zāģē kantes Latvijas finanšu reputācijai, no otras puses - varbūt tieši šobrīd Latvijas finanšu sistēma sakārtojas un attīrās. Varbūt, ka tā pat ir laba ziņa. Grūti pateikt,» sprieda Ē. Stendzenieks.

«Īsā laikā ir bijuši tik blīvi notikumi un tik daudz skandālu ar tik īsu intervālu, ka droši vien paies vēl daži mēneši, kamēr tās putas noskries un mēs pa īstam redzēsim, vai noguldītāji rauj ārā naudu no citām bankām un kā tas ietekmē visu pārējo ekonomiku.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātajā iepirkumā par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi saņemti trīs pieteikumi.

Pieteikumu iesniegusi kompānija "Hill + Knowlton Limited", piedāvājot darbus veikt par 525 000 eiro, Spānijas kompānija "Bloom Consulting" par līgumcenu 530 000 eiro, kā arī SIA "McCann Rīga" ar piedāvāto līgumcenu 535 000 eiro.

Jūnija beigās LIAA izsludinātā iepirkuma prognozētā līgumcena bija 540 000 eiro.

Konkursā iesniegtas arī trīs sūdzības. Tās iesnieguši SIA "Alpha Baltic Media" un SIA "HBS Latvia", kā arī Baiba Liepiņa. Šo sūdzību izskatīšanas termiņš noteikts līdz 14.septembrim.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) apturējis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vairāk nekā pusmiljonu eiro vērto iepirkumu par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, un tas procesu varētu aizkavēt par apmēram pusgadu, trešdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Jau vēstīts, ka LIAA konkursā pieteicās trīs pretendenti - kompānija "Hill + Knowlton Limited", piedāvājot darbus veikt par 525 000 eiro, Spānijas kompānija "Bloom Consulting" par līgumcenu 530 000 eiro, kā arī SIA "McCann Rīga" ar piedāvāto līgumcenu 535 000 eiro.

Latvijas valsts tēla izstrādei saņemti trīs pieteikumi 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātajā iepirkumā par Latvijas valsts...

Vienlaikus saņemtas arī trīs sūdzības par konkursa nolikumu. Iepirkuma uzraugi secinājuši, ka daļa apstrīdēto konkursa nolikuma prasību patiešām ir neatbilstošas, tādēļ 14.septembrī pieņemts lēmums par iepirkuma atcelšanu.

Raidījums ziņoja, ka atcelta, piemēram, prasība speciālistiem pēc iepriekšējas darba pieredzes vienā komandā. Kā nepamatota IUB ieskatā ietverta arī iespēja apliecināt kvalifikāciju ar vēl nepabeigtu projektu, kā arī pieredzes prasība valsts tēla pētījuma izstrādē, ietverot valstis vismaz divos kontinentos.

LIAA apņēmusies valsts tēla attīstības stratēģiju līdz gada beigām izstrādāt pati, savukārt par valsts tēla pētījumu un rīcības plānu būs jāsludina jauns iepirkums.

Sūdzības iesnieguši SIA "Alpha Baltic Media" un SIA "HBS Latvia", kā arī Baiba Liepiņa.

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.