Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā
Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:
Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?
Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.
Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.
Šobrīd art deco ir niša, kurai joprojām ir savi cienītāji, bet kopumā Latvijā, Lielbritānijā un Krievijā redzam, ka cilvēki ir ļoti atvērti kvalitatīvam mūsdienīgam dizainam. Tas, ko viņi pērk, ir stils. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēki ir daudz ceļojuši un redzējuši labu arhitektūru, kas aktīvi ienākusi gan vīna darītavās, gan gandrīz katrā sevi cienošā lielpilsētā, kur ir stārhitekta veidots muzejs, koncertzāle vai kāda cita ēka. Cilvēki sajūt pasaules elpu un vēlas to redzēt arī interjerā. Ļaudis saprot, ka visam nav obligāti jābūt no zelta, galvenais ir sajust, kas pašam patīk, un realizēt to.
Kas ir jūsu klienti?
Mūsu klienti ir dažādi. Protams, tās ir turīgas privātpersonas, pārsvarā uzņēmumu īpašnieki vai augstākā līmeņa vadītāji. Pašā sākumā, kad dibinājām uzņēmumu, sabiedriskie objekti veidoja aptuveni pusi no mūsu apgrozījuma. Bija periods, kad ar visu netikām galā un pieņēmām lēmumu fokusēties uz privātajiem klientiem. Savukārt tagad papildu privātajam segmentam aktīvi atgriežamies sabiedriskajā segmentā. Šobrīd aktīvi pievēršamies birojiem. Līdzīgi, kā iekārtojot privāto telpu privātam klientam, tiek uzdoti jautājumi, kas ir svarīgi; arī, iekārtojot darba vidi, šis «uzvalciņš» tiek šūts katrai konkrētai kompānijai. Šo virzienu esam analizējuši vairāk nekā divu gadu garumā, pētot labo praksi pasaulē.
Kāpēc izlēmāt iet ārpus Latvijas?
Esam maza valsts, un vienā brīdī rodas vajadzība strādāt lielākā tirgū. Man pašam ir biznesa izglītība, un pašā sākumā viens no mulsuma brīžiem bija saistībā ar to, ka šie principi, par ko rakstīts biznesa un ekonomikas grāmatās, Latvijā nestrādā un tikai tāpēc, ka mums ir relatīvi mazs tirgus. Mums strādā citi principi. Tajā mirklī, kad atvērām pirmo salonu Krievijā un sākām pirmo reklāmas kampaņu, sapratu, ka tas, kas rakstīts grāmatā attiecībā uz produktu virzību, pēkšņi ir nostrādājis. To pašu varēja manīt Londonā. Taču attīstība ārzemēs galvenokārt ir saistīta ar to, ka izaugsmes «gēns» Krassky uzņēmumā ir no paša sākuma. Gan mans, gan Edgara skatījums ir diezgan kosmopolītisks. Mums ļoti patīk būt Latvijā un ar ārzemēs gūto pieredzi spējam novērtēt lietas šeit. Taču bez starptautiskās pieredzes mēs nevarētu iztikt. Tas mums pašiem palīdz augt un attīstīties.
Ko īsti nozīmē Krassky?
2005. gadā strādāju reklāmas aģentūrā McCann Erickson, sadarbojāmies ar kompāniju, kas Imantā attīstīja projektu Metropolia. Tiem laikiem tas bija progresīvs projekts, ar augstu kvalitātes standartu. No McCann Erickson puses strādājot pie mārketinga kampaņas un stratēģijas, redzēju, kas notiek iekšienē, daudz mācījos no uzņēmuma vadītāja. Savukārt Edgars tolaik strādāja PricewaterhouseCoopers par konsultantu, bija nopircis dzīvokli un nevarēja atrast skaistas flīzes. Meklējot internetā, viņš uzdūrās faktam, ka Itālijā notiek pasaulē lielākā flīžu izstāde. Nolēmām kopā uz to aizbraukt. Paņēmām atvaļinājumu darbā, bet īsi pirms braukšanas uz izstādi, domājot par savu vizītkarti, sapratām, ka gribam radīt savu vārdu, kas konkrēti nenozīmē neko, bet tajā pašā laikā nesīs kaut ko ļoti enerģisku, dzīvespriecīgu un pozitīvu. Tāpēc no krievu valodas tika paņemts vārds «krāsas», mainot tā rakstību. Sākumā tā tika izmainīta uz Krasski, bet māksliniece, kura zīmēja logotipu, beigās uzvilka «y».
Visu interviju Ar kosmopolītu izaugsmes gēnu lasiet 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.