Jaunākais izdevums

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.

Šobrīd art deco ir niša, kurai joprojām ir savi cienītāji, bet kopumā Latvijā, Lielbritānijā un Krievijā redzam, ka cilvēki ir ļoti atvērti kvalitatīvam mūsdienīgam dizainam. Tas, ko viņi pērk, ir stils. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēki ir daudz ceļojuši un redzējuši labu arhitektūru, kas aktīvi ienākusi gan vīna darītavās, gan gandrīz katrā sevi cienošā lielpilsētā, kur ir stārhitekta veidots muzejs, koncertzāle vai kāda cita ēka. Cilvēki sajūt pasaules elpu un vēlas to redzēt arī interjerā. Ļaudis saprot, ka visam nav obligāti jābūt no zelta, galvenais ir sajust, kas pašam patīk, un realizēt to.

Kas ir jūsu klienti?

Mūsu klienti ir dažādi. Protams, tās ir turīgas privātpersonas, pārsvarā uzņēmumu īpašnieki vai augstākā līmeņa vadītāji. Pašā sākumā, kad dibinājām uzņēmumu, sabiedriskie objekti veidoja aptuveni pusi no mūsu apgrozījuma. Bija periods, kad ar visu netikām galā un pieņēmām lēmumu fokusēties uz privātajiem klientiem. Savukārt tagad papildu privātajam segmentam aktīvi atgriežamies sabiedriskajā segmentā. Šobrīd aktīvi pievēršamies birojiem. Līdzīgi, kā iekārtojot privāto telpu privātam klientam, tiek uzdoti jautājumi, kas ir svarīgi; arī, iekārtojot darba vidi, šis «uzvalciņš» tiek šūts katrai konkrētai kompānijai. Šo virzienu esam analizējuši vairāk nekā divu gadu garumā, pētot labo praksi pasaulē.

Kāpēc izlēmāt iet ārpus Latvijas?

Esam maza valsts, un vienā brīdī rodas vajadzība strādāt lielākā tirgū. Man pašam ir biznesa izglītība, un pašā sākumā viens no mulsuma brīžiem bija saistībā ar to, ka šie principi, par ko rakstīts biznesa un ekonomikas grāmatās, Latvijā nestrādā un tikai tāpēc, ka mums ir relatīvi mazs tirgus. Mums strādā citi principi. Tajā mirklī, kad atvērām pirmo salonu Krievijā un sākām pirmo reklāmas kampaņu, sapratu, ka tas, kas rakstīts grāmatā attiecībā uz produktu virzību, pēkšņi ir nostrādājis. To pašu varēja manīt Londonā. Taču attīstība ārzemēs galvenokārt ir saistīta ar to, ka izaugsmes «gēns» Krassky uzņēmumā ir no paša sākuma. Gan mans, gan Edgara skatījums ir diezgan kosmopolītisks. Mums ļoti patīk būt Latvijā un ar ārzemēs gūto pieredzi spējam novērtēt lietas šeit. Taču bez starptautiskās pieredzes mēs nevarētu iztikt. Tas mums pašiem palīdz augt un attīstīties.

Ko īsti nozīmē Krassky?

2005. gadā strādāju reklāmas aģentūrā McCann Erickson, sadarbojāmies ar kompāniju, kas Imantā attīstīja projektu Metropolia. Tiem laikiem tas bija progresīvs projekts, ar augstu kvalitātes standartu. No McCann Erickson puses strādājot pie mārketinga kampaņas un stratēģijas, redzēju, kas notiek iekšienē, daudz mācījos no uzņēmuma vadītāja. Savukārt Edgars tolaik strādāja PricewaterhouseCoopers par konsultantu, bija nopircis dzīvokli un nevarēja atrast skaistas flīzes. Meklējot internetā, viņš uzdūrās faktam, ka Itālijā notiek pasaulē lielākā flīžu izstāde. Nolēmām kopā uz to aizbraukt. Paņēmām atvaļinājumu darbā, bet īsi pirms braukšanas uz izstādi, domājot par savu vizītkarti, sapratām, ka gribam radīt savu vārdu, kas konkrēti nenozīmē neko, bet tajā pašā laikā nesīs kaut ko ļoti enerģisku, dzīvespriecīgu un pozitīvu. Tāpēc no krievu valodas tika paņemts vārds «krāsas», mainot tā rakstību. Sākumā tā tika izmainīta uz Krasski, bet māksliniece, kura zīmēja logotipu, beigās uzvilka «y».

Visu interviju Ar kosmopolītu izaugsmes gēnu lasiet 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA "Krassky" valdes sastāvā, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmuma valdi atstājis viens no tā īpašniekiem - Edgars Zaduško. Līdz ar izmaiņām SIA "Krassky" valdē darbu turpina tikai viena amatpersona - Aigars Zelmenis.

Interjera salons SIA "Krassky" dalībnieki un patiesie labuma guvēji ir Edgars Zaduško un Aigars Zelmenis. Abiem uzņēmējiem kopīgi pieder arī SIA "Food Society", SIA "Krassky Services", SIA "Zīda Fabrika" un SIA "Krassky Projects".

SIA "Krassky" reģistrēts 2005.gadā un šobrīd uzņēmumam reģistrētas trīs struktūrvienības - interjera pasūtījumu salons, birojs un noliktava.

2018.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 4,32 miljonus eiro, bet peļņa - 412,21 tūkstoti eiro. Uzņēmums pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 767,01 tūkstoti eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interjera salons Krassky ir investējis vairāk nekā 375 tūkstošus eiro Luxury Textures nodaļas izveidē Maskavā.

Investējot salona izveidē Maskavā 3,3 miljonus eiro, Krassky klientiem durvis vēra 2016. gada vasarā, taču šogad salons papildināts ar jaunu nodaļu, kurā iespējams iegādāties 12 apdares materiālu grupas. Līdz ar jaunās Luxury Textures nodaļas atklāšanu salona kopējā platība ir 1220 kvadrātmetri.

Iepriekš Maskavas salona piedāvājumā nebija apdares materiālu. 2010. gadā, atverot paklāju salonu Kover Buro, salons piedāvāja dizaina paklājus, pēc tam, sākot ar 2016. gadu, interjera salonā Krassky - mēbeles, virtuves, gaismas un dekorus, un tagad arī apdares materiālus.

«Pirms 13 gadiem Krassky savu darbību sāka tieši ar apdares materiāliem. Pa šo laiku esam piesaistījuši ne tikai ražotājus, bet līdz ar tehnoloģiju attīstību – arī nozares inovatorus. Vienmēr esam uzskatījuši, ka klientam ir ērtāk, ja visu interjeram vajadzīgo var izvēlēties vienuviet un ja atbildīgs ir viens piegādātājs. No pieredzes, īstenojot dažādus projektus, sapratām, ka tā ir tirgus nepieciešamība,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un vadītājs Edgars Zaduško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, šī gada janvārī dibināta Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Eksporta atbalsta kustības paspārnē turpmāk apvienos Latvijas eksportējošos uzņēmumus un organizācijas, kas strādā pie valsts eksportspējas veicināšanas. Asociācijas mērķis ir pašmāju eksportējošo uzņēmumu atbalstīšana un izaugsmes stimulēšana, kā arī Latvijas stāsta radīšana un popularizēšana ārzemēs.

Savas darbības pamatā asociācija ir izvirzījusi trīs prioritāros uzdevumus - pirmkārt, veicināt un rūpēties par Latvijas un pašmāju eksportētāju tēla pozicionēšanu globālajā tirgū, sākot ar to, lai izveidotu un iedzīvinātu vienotu Latvijas zīmola stāstu "Created in Latvia".

Otrkārt, asociācijas uzdevums ir būt par eksportētāju balsi, aizstāvot aktuālus jautājumus dialogā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām institūcijām, kā primāro no tēmām šobrīd izvirzot finansējuma nodrošinājumu eksporta veicināšanai ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne,25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītājs: Rīga no krīzes atkopjas lēnāk

Ingrīda Drazdovska,12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina trīskāršot finansējumu konkursā par zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešanu ražošanā

Db.lv,20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jauna kvartāla izveidē Rīgas centrā investēti 14 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā atklāts jauns premium klases dzīvokļu nams «Club Central Residence II» Lāčplēša ielā, kas iezīmē jaunā kvartāla Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu, pabeigšanu, informē Baltic Sotheby`s International Realty mārketinga direktore Zane Borisēviča.

Šis ir viens no lielākajiem un apjomīgākajiem projektiem Rīgas centrā gan jaunuzcelto un rekonstruēto namu skaita, kvalitātes, tehniskā nodrošinājuma un investīciju ziņā, gan arī kā augstvērtīgas arhitektūras papildinājums pilsētvidei. Kvartāla izveides darbu pasūtītājs ir Axi Invest, kopējās projekta investīcijas sasniedza 14 miljonus eiro.

«Club Central Residence II» ir septiņu stāvu dzīvojamais nams ar pazemes autostāvvietu un komerctelpām 1. stāvā. Namā ir 28 dzīvokļi. Ēkas fasāde pieskaņota gan kopējai Baznīcas ielas, gan arī jau projekta ietvaros tapušās pirmās ēkas - «Club Central Residence» - estētikai, izmantojot līdzīgus arhitektoniskos risinājumus un tonalitāti. Lielvārdes jostas elementi sasaucas ar ielas nosaukumu Lāčplēša kontekstā, fasādē iekļauti arī līdzās esošās vecās Ģertrūdes baznīcas arhitektūras elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m2. Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m2.

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Krassky iekārto dzīvokli jaunajam uzņēmējam projektā River Breeze Residence

Lelde Petrāne,11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interjera salons Krassky iekārtojis demo dzīvokli jaunajā projektā River Breeze Residence, kas uzcelts Rīgā, Klīversalā.

Piecu istabu demo dzīvoklis ir ēkas pirmajā un otrajā stāvā, tā dzīvojamā platība ir 112,4 m² un terases platība – 34,1 m².

Jaunā ēka Daugavas krastā ar skatu uz Vecrīgu un Ķīpsalu atrodas uz pussalas, ko no trīs pusēm apskalo ūdens.

Kā skaidro dzīvokļa interjera autori, tas ir «radīts jaunam, spējīgam uzņēmējam, kuram ir augstas dzīves kvalitātes prasības, kurš bieži atrodas komandējumos, vēlu atgriežas mājās, redzot naksnīgo Rīgu». Dizaina radošā koncepcija balstās uz ideju par nakti un mirdzošo pilsētas gaismu, kas simbolizē greznību, zvaigznēm kā nezūdošu ilgmūžīga dizaina vērtību un aviotehniku, kas ceļ tām tuvāk, simbolizējot tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru