Tehnoloģiju iesācējuzņēmumu jeb startup specifika prasa auditoriju uzrunāt pēc iespējas agrāk, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk attīstīties.
Kad dot par sevi ziņu auditorijai? «Īstais brīdis vienmēr ir tagad. Mārketinga vadītājs var gaidīt to brīdi, kad jutīsies «gatavs», bet sabiedrība neko negaida. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja par sevi pastāstīt un meklēt kontaktu ar auditoriju. Kamēr produkts nav gatavs, var «iesildīt» auditoriju, aktualizēt risināmo problēmu, stāstīt par saviem plāniem un iesaistīties nozares notikumos,» uzskata Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs.
Ja resursi atļauj produktu noslīpēt, tad labāk nesteigties iet pie žurnālistiem, jo visiem gatavi produkti patīk daudz labāk, saka Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs. Taču, ja no pozitīvas preses un lietotāju reakcijas ir atkarīga biznesa izdzīvošana, tad ir vērts mēģināt pievērst uzmanību produktam agri. Viņaprāt, personīgs kontakts ar žurnālistu ir vērtīgāks par preses relīzes sūtīšanu. «Dot ziņu par sevi nepieciešams, vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» no pieredzes saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.
Arī Anna Andersone, responsīvā dizaina rīka Froont līdzdibinātāja, uzskata, ka, tiklīdz produkts ir minimāli izstrādāts, ka to var sākt lietot, ir jādod ziņa par sevi un iespēja testēt, pārbaudīt. «Ar auditoriju jāsāk komunicēt, cik vien agri var, lai sajustu, uz kuru pusi produktam jāfokusējas, un lai mērītu, kas lietotājiem patīk, nepatīk, un to attīstītu. To saka gan teorija, gan prakse,» viņa saka. Froont ir tipisks tehnoloģiju iesācēj- uzņēmums, kam tālākai attīstībai vajadzēja investoru. Lai nonāktu līdz pirmajai minimāli izmantojamai rīka versijai, bija vajadzīgs daudz laika, turklāt tā bija diezgan nestabila. Tāpēc komanda saņēma diezgan daudz sūdzības par to, kas nebija kārtībā, bet tas esot bijis vērtīgi, jo ļāva labāk saprast, uz ko jāliek uzsvars, kas jāmaina. Tajā pašā laikā Froont saņēma komentārus par to, kas ir labi, un slavinājumus par to, ka šis rīks ir tieši tas, kas bijis vajadzīgs, apliecinot, ka uzņēmums ir uz pareizā ceļa un kur tieši tam būtu jāved.
Karsts temats
«Uzskatu, ka startup mārketings ir pat vienkāršāks, jo šobrīd Latvijā šis ir karstais temats un tehnoloģiju iesācējuzņēmumu ir salīdzinoši maz. Var just, ka sabiedrībā ir arī liels pieprasījums pēc jauniem veiksmes stāstiem. Tajā pašā laikā startup uzņēmumam resursu parasti ir mazāk nekā lielākos uzņēmumos ar stabilu biznesa modeli, tāpēc ir jāizvēlas mārketinga komunikācijas kanāli, kas vairāk prasa laika, nevis naudas ieguldījumus,» spriež E. Loginovs. A. Andersone uzskata, ka tehnoloģiju iesācējuzņēmumu mārketings atšķiras no cita veida uzņēmumu un organizāciju mārketinga, jo šiem uzņēmumiem jau no paša sākuma ir globāls skatījums. Visbiežāk budžets ir ierobežots, tāpēc ir liels uzsvars uz sabiedriskajām attiecībām, attiecību veidošanu ar žurnālistiem un blogeriem, jo liela daļa informācijas tiek izplatīta caur šiem kanāliem. «Tāpat var izmantot pirmos lietotājus kā kanālu, lai iegūtu jaunus lietotājus,» saka A. Andersone. Ir arī svarīgi veidot tādus mārketinga kanālus, kas auditorijai ļauj pašai tevi atrast. Piemēram, visiem bezmaksas projektiem, kas veidoti Froont, automātiski apakšā ir josla, kas ziņo, ka dizains veidots ar Froont. A. Silakaktiņš norāda, ka, līdzīgi kā visos uzņēmumos, tehnoloģiju iesācējuzņēmumiem ir ierobežoti laika un budžeta resursi, ar kuriem jāsasniedz maksimāli labākais rezultāts. Atšķirība – startup ir lielāks risks, ka šis var būt pēdējais mārketinga plāns, tāpēc nevar atļauties budžetu un laiku izmantot neefektīvi, jāizvēlas kanāli un iespējas, kas sniedz tūlītēju rezultātu.
Uzrunā mērķa grupu
M. Daģa skatījumā komunikācijas pamatu pamats ir vienkārša, tieša uzruna konkrētam cilvēkam vai kompānijai, kas ir projekta mērķa grupā. Nākamais ir savs blogs, kur var runāt par problēmām un risinājumiem, izklāstīt produkta kontekstu un dibināt ciešu saikni ar auditoriju. Tam seko arī komunikācija ar medijiem, lai atkal iesaistītos diskusijā un stāstītu par savu redzējumu. «Ņemot vērā, ka Sellfy lieto dažāda satura izplatīšanai, mēs meklējam komūnas un mēģinām tās uzrunāt un piedāvāt savu servisu, piemēram, dizaineriem, video satura radītājiem un mūziķiem,» stāsta M. Daģis.
A. Silakaktiņš uzskata, ka vieglāk sākt ar blogiem, forumiem un sociālajiem tīkliem. Sabiedriskie mediji var palīdzēt sa- sniegt lielāku auditoriju, tieši šobrīd interese par startup no mediju puses ir liela, bet konferences un citi nozares pasākumi ir lieliska iespēja satikt potenciālos klientus, iegūt atgriezenisko saiti, iepazīt konkurentus. «Mūsu pieredze, strādājot ar medijem, ir pozitīva, nevaru sūdzēties par uzmanības trūkumu mūsu uzņēmumam. Stāstu veidojam galvenokārt koncentrējoties uz produktu un lietotāju skaita pieaugumu. Ja ir kāds sasniegums, visi par to būs gatavi rakstīt. Daudz interesantāki ir saturīgi stāsti, kas neizskatās pēc preses relīzes vai reklāmas,» uzskata E. Loginovs. Vairāk par tehnoloģiju iesācējuzņēmumu mārketingu ārzemju eksperti stāsta šodien notiekošajā konferencē TechChill Baltics.
#1/3
«Startup uzņēmumam resursi parasti ir mazāk nekā lielākos uzņēmumos ar stabilu biznesa modeli, tāpēc ir jāizvēlas mārketinga komunikācijas kanāli, kas vairāk prasa laiku, nevis naudas ieguldījumus,» saka Eldars Loginovs, ātrlasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs.
#2/3
«Dot ziņu par sevi nepieciešams vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» teic Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.