Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm
Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.
Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.
Iespēja ietekmēt lieciniekus
Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.
Skaidrojot I. Lambertes norādi tiesai, ir pateikts, ka prokurors apsūdzētajiem un viņu advokātiem ir izdalījis informāciju, kas dod iespēju ietekmēt lieciniekus. Tieši šī iemesla dēļ viņa tiesnesim I. Dzenim ieteica savu lūgumu nekopēt visiem, bet paturēt tikai paša zināšanai un iedot prokuroram.
«Tās jau ir norādes, kur tieši lietas materiālos sensitīvie dati ir atrodami. Nevajag to visiem izdalīt, tas atvieglos pieeju šiem datiem,» tiesai norādīja I. Lamberte.
Izrādījās, ka tiesnesis Imants Dzenis no prokurora Ulda Cinkmaņa ir saņēmis lietas materiālus, kuros sensitīvo datu nav. Patiesībā tiesnesis bija vienīgais, kuram šādu datu nav. Tikai tad, kad I. Lamberte tiesai uzrādīja savu lietas materiālu kopiju, tiesnesis I. Dzenis noticēja. «Es domāju, ka jūs mani izjokojat, jo manā eksemplārā nekā tāda nav,» sacīja I. Dzenis.
Valsts apsūdzība šo ķezu komentēt apņēmās nākamajā tiesas sēdē šā gada 7. jūnijā, jo izteica vēlmi iepazīties ar I. Lambertes lūgumu. Lūguma būtība ir likvidēt likumpārkāpumu, tomēr, kā to realizēt, nav skaidrs, jo I. Dzenis atteicās U. Cinkmaņa vietā doties pie advokātiem un apsūdzētajiem un izplēst sensitīvās lapas no lietām.
11 terabaiti dokumentu
11 terabaiti jeb 107 tūkstoši dažādu failu ir tikai viena lietiskā pierādījuma apjoms, kas nav pievienots lietai. Teju visi lietā iesaistītie aizstāvji tiesai pieprasa iespēju saņemt dokumentu kopijas, kuras satur lietiskie pierādījumi – konfiscētie datoru cietie diski. Pavisam papildu 168 sējumiem uz papīra ir vēl 41 disks, kas satur informāciju, kura, iespējams, ir saistīta ar lietu un noder aizstāvībai, tomēr tās pieejamība ir apgrūtināta.
Arī ar kopijām nav vienkārši, jo tiem, kuri bija bijuši čakli un aizgājuši uz tiesu, nebija izdevies diskus atvērt pat ar Tiesu Administrācijas datorspeciālista palīdzību. Informācijas apjoms ir milzīgs, kas, iespējams, ir noderīgs gan aizstāvībai, gan apsūdzībai, bet neviens tiesā tam nav ticis klāt. Prokurors U. Cinkmanis šo aspektu pagaidām nekomentēja.
Ja patiešām izrādīsies, ka 11 terabaiti informācijas ir jālasa visiem lietas dalībniekiem, tad taisnība var izrādīties viena sirma advokāta starpsaucienam, ka līdz kapa malai ar to nevar tikt galā.
Advokātam ir taisnība, jo 1 megabaits ir aptuveni 400 lappušu bieza grāmata, bet 11 terabaiti ir 11 miljoni megabaitu.
Visu rakstu lasiet 3. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
