Ar cietušo pārstāvja advokāta Jura Raudzepa noraidījumu 21. februārī sākās un ātri beidzās šā gada pirmā tiesas sēde "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā.
Process velkas jau gadu, lietas skatīšana pēc būtības vēl tā īsti nav sākusies un paredzams, ka lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā.
21. februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šogad pirmo reizi pēc pāris mēnešu pārtraukuma atsāka skatīt "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu, kurā kopumā ir 11 apsūdzētie. Lietas centrā ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lietā ir vairāki cietušie, tostarp Lielbritānijā reģistrētā kompānija Ergo Tec LLP, kuru līdz šim pārstāv advokāts J. Raudzeps.
Nesāk liecinieku nopratināšanu
Noraidījumu advokātam J. Raudzepam izteica viena no cietušo aizstāvēm advokāte Guna Kaminska. Brīdī, kad tiesnesis Imants Dzenis izteica nolūku uzsākt liecinieku nopratināšanu, kā jau tas bija iecerēts, lai lietas izskatīšana pēc būtības varētu sākties pa īstam, G. Kaminska cēla iebildumus.
Tomēr šī ķeza ir vien neliels kavēklis tālākai lietas raitai izskatīšanai, uz ko zināmā mērā norādīja tiesneša I. Dzeņa ironiskā replika: "Šajā lietā es patiesi sāku aptvert, cik daudz kriminālprocesam ir nianšu un cik daudz laika nepieciešams to papildus studēšanai." Ar ko tika pateikts mazliet vairāk, nekā prasīja tās dienas noraidījums. Proti, lielākās procesuālās ķezas šajā lietā, iespējams, vēl tikai priekšā.
Pierādījumi neredzami
Patiesi, lielākā nelaime "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā ir tas, ka rinda lietisko pierādījumu tā arī nav pieejami, vismaz apsūdzībai.
"Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, visticamāk, nav redzējusi lielu daļu apsūdzības materiālu vai arī izmantojusi nelicencētu programmatūru tās aplūkošanai," Dienas Biznesam pirms gaidāmā prāvas turpinājuma sacīja advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Īsāk runājot, lietā ir virkne datu nesēju, kuru aplūkošana nav iespējama ne tiesai, ne aizstāvībai, un tas, visticamāk, radīs problēmas turpmākajā darbā. Lai sagatavotu materiālus tiesai, prokuratūrai kā lietas virzītājam bija jāaplūko visi dati, un to bija iespējams izdarīt ar īpašām programmām. Dienas Bizness konstatēja, ka Iepirkumu uzraudzības birojā ir atrodama informācija par to, ka nepieciešamās programmas datu aplūkošanai ir pirkusi policija, tomēr prokuratūra tādas programmas vismaz publiski redzamajās sadaļās nav pirkusi.
Visu rakstu lasiet 25. februāra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.