Satversmes tiesa izskatījusi pēc būtības ierosināto lietu par to, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības. Ar pieteikumu tiesā bija vērsusies Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un citas autorpārstāvošās apvienības. Šodien tiesā noslēdzās arī debates.
Satversmes tiesas spriedums šajā lietā par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu tiks pasludināts 2. maijā.
Lietas izskatīšanas laikā viens no pieaicinātajiem ekspertiem Imants Gorbāns norāda, ka atlīdzība būtu jāpiemēro tikai datu nesējiem, nevis iekārtām. Viņš arī norādīja, ka iekārtu skaits ar laiku mainās un var izveidoties situācija, ka parādās tādas iekārtas, kas sarakstā nav iekļautas. I. Gorbāns atzīmēja: «Viens ceļš ir uzlabot šā brīža normatīvos aktus, bet tālākā nākotnē, iespējams, varētu atteikties no šādas nodevas ievākšanas. Par labu tam runā tas, ka sākotnēji nodeva tika ieviesta kā atlīdzība pret pirātismu, šobrīd situācija ir mainījusies un par pirātisma atlīdzību nevar būt runas.»
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāve Aija Indāne uzsvēra, ka būtiskākais šajā lietā esot taisnīgas atlīdzības princips un līdz ar to arī samērīguma princips. LIKTA uzskata, ka šobrīd nevar būt runa par visu datu nesēju iekļaušanu sarakstā par atlīdzību. Tas būtu nesamērīgi, jo jau šobrīd esošie Ministru kabineta noteikumi balansējot uz saprātīguma robežas.
«Kopš atlīdzības ieviešanas tā tiek piemērota ikvienam gala patērētājam, un to maksā kā juridiskās, tā fiziskās personas. Tiesību īpašniekiem būtu jādomā nevis par datu nesēju saraksta paplašināšanu, bet gan jāpiedāvā atlīdzības mehānisms juridiskām personām, lai varētu kompensēt nepamatoti iekasēto atlīdzību,» uzsver A. Indāne. Arī mobilo telefonu un datoru iekļaušana sarakstā esot nesamērīga. Darbības, ko lietotājs plāno, iegādājoties šādas ierīces, visbiežāk neesot tiesību īpašnieku darbu kopēšana.
Tiesas debatēs iesniedzēju puses pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Liepa atzīmēja, ka tiesību īpašnieki vairākkārt vērsušies darba grupā, kas izveidota Kultūras ministrijas paspārnē, ar saviem priekšlikumiem, bet pretī saņēmuši kategorisku nē. To gan noliedza Ministru kabineta pārstāve, zvērināta advokāte Ineta Krodere-Imša. Atzīmējot, ka Ministru kabinets nekad neesot norādījis, ka esošais datu nesēju saraksts nav grozāms, kā arī piebilstot, ka pašu tiesību īpašnieku rīcība darba grupā neesot bijusi adekvāta.
DB jau rakstīja, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, AKKA/LAA jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības domām, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.