Alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" lielākais pasūtītājs "Stoli Group" pieņēmis lēmumu mainīt degvīna zīmolu "Stolichnaya" uz "Stoli", pavēstīja "SPI Group", kurā ietilpst arī "Amber Beverage Group" un "Stoli Group", īpašnieks Jurijs Šeflers.

Viņš skaidro, ka tiešā veidā reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, degvīns tiks pārdots un tirgots tikai kā "Stoli". Trīs šī lēmuma virzošie faktori esot Šeflera nostāja pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, "Stoli" darbinieku apņēmība rīkoties, kā arī vēlme precīzi reprezentēt "Stoli" saknes Latvijā.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu  

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

"Joprojām esmu lepns par zīmolu "Stolichnaya", tomēr esam pieņēmuši lēmumu pilnībā mainīt zīmolu, jo nosaukums vairs neatspoguļo mūsu organizāciju. Vairāk par visu es vēlos, lai "Stoli" pārstāv mieru Eiropā un solidaritāti ar Ukrainu," uzsver Šeflers.

Tāpat Šeflers min, ka pretēji maldīgam uzskatam, ka degvīni "Moskovskaya" un "Stoli" ir Krievijas izcelsmes produkti, abi šie degvīni ir 100% ražoti Eiropas Savienībā (ES). Tāpat kā līdz šim degvīnus "Moskovskaya" un "Stoli" turpinās ražot Latvijā. Pilnībā visi "Moskovskaya Vodka" un "Stoli" ražošanai nepieciešamie materiāli tiek pārsvarā iegūti tikai no ES valstīm, tostarp spirts, pudeles, etiķetes un citi materiāli.

Patlaban "Moskovskaya Vodka" zīmolvadības komanda gatavo īpašus komunikācijas rīkus, kas pauž zīmola nostāju patērētājiem un aicina iestāties par mieru un brīvību, informē Šeflers. Šie rīki ietver "Limited Edition" jeb ierobežotas pieejamības produktu līniju, POS materiālus un digitālos līdzekļus, kas izveidoti, lai atbalsotu šo vēstījumu sadarbības partneru pusē.

Jau vēstīts, ka "Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 78,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 6% un bija 8,76 miljoni eiro.

Kopš 2015.gada "Latvijas balzams" ir daļa no starptautiska alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group", kas strādā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijas valstīs.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Lai gan Nīderlandes tiesa apstiprinājusi Krievijas valsts tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes «Stolichnaya», «Stoli» un «Moskovskaya», alkoholisko dzērienu ražotāja «Latvijas balzams» kopējos ražošanas un pārdošanas apjomus tas neietekmēšot.

««Stolichnaya» un «Moskovskaya» zīmolu dzērieni netika pārdoti Beniluksa valstīs jau kopš 2015. gada. Tomēr, provizoriski vērtējot, minētais tiesas spriedums skartu ļoti mazu daļu biznesa, iespējams, tikai 1% no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc šis spriedums neietekmēs «Latvijas balzams» darbību,» stāsta Intars Geidāns, «Latvijas balzams» valdes priekšsēdētājs. «Sekosim līdzi tālākai procesa attīstībai, «SPI» grupai pārsūdzot šo lēmumu Nīderlandes Augstākajā tiesā,» noslēdz I. Geidāns.

Jau vairākus gadus pastāvējis strīds starp Krievijas valsts uzņēmumu «Sojuzplodoimport» un «SPI» grupu, kurā ietilpst arī Latvijas uzņēmumu grupa «Amber Beverage Group», kas ir lielākais AS «Latvijas balzams» akcionārs. Trīspadsmit gadu ilgajā tiesas procesā uzņēmumi nespēja sadalīt tiesības uz degvīna tirdzniecības zīmēm.

Nīderlandes augstākā tiesa atstājusi spēkā zemākas instances tiesas spriedumu, kas tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes "Stolichnaya", "Stoli" un "Moskovskaya" piešķir Krievijas valsts uzņēmumam "Sojuzplodoimport".

Līdz ar to Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā aizliedzot pārdot SPI grupas ražoto degvīnu ar šīm preču zīmēm. Par to ziņo laikraksts "Financial Times".

Tiesas spriedums arī noteic, ka SPI grupai ir jāsamaksā uzņēmumam "Sujuzplodoimport" kompensācija, līdzvērtīga peļņai, kuru SPI grupa Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā guvusi no šo zīmolu degvīna pārdošanas kopš 1999.gada.

Nīderlandes augstākā tiesa SPI grupas pārsūdzību noraidījusi procedūras jautājumu dēļ, raksta "Financial Times".

SPI grupa paziņojusi, ka šī jautājuma risināšanai "meklēs juridiskos līdzekļus Eiropas Savienības līmenī". Grupa arī kritizējusi tiesu, ka tai nav ļauts iesniegt pierādījumus.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Lincā «SPI» grupa panākusi vēl vienu juridisku uzvaru ilgstošajā strīdā ar Krievijas valstij piederošo uzņēmumu «Federal State Treasury Enterprise Sojuzplodoimport» (FKP vai FTE) par «SPI Group» «Stolichnaya» un «Moskovskaya» preču zīmju īpašumtiesībām.

Apelācijas tiesa spriedusi par labu «SPI Group», apliecinot tās īpašumtiesības uz abām preču zīmēm Austrijā. Savā lēmumā Austrijas apelācijas tiesa nolēmusi, ka Nīderlandes pagaidu lēmums, kā arī vēlāk pieņemtie Nīderlandes spriedumi nav saistoši Austrijas tiesvedībai.

Atšķirībā no Nīderlandes pieejas, Austrijas tiesvedībā tika iesaistīti tiesas ekspertu atzinumi un tika secināts, ka Krievijas tiesību ierobežošanas tiesību akti ir piemērojami un atceļ «FKP» prasījumus.

Nīderlandē apstiprina Krievijas tiesības Beniluksa valstīs izmantot preču zīmes Stolichnaya, Stoli un Moskovskaya

SPI grupa uzvarējusi 15 gadus ilgušajā tiesas prāvā, aizstāvot grupas īpašumtiesības uz «Stolichnaya» preču zīmēm Austrālijā pret Krievijas valstij piederošo uzņēmumu Sojuzplodoimport (FKP vai FTE), liecina tās sniegtā informācija.

SPI grupa paredz iesniegt prasību par juridisko izmaksu piedziņu, kas šobrīd pārsniedz 7 miljonus dolāru.

Ilgusi 15 gadus, šī tiesas prāva ir kļuvusi par vienu no visilgāk pastāvošajām Austrālijas Federālās tiesas lietām un ir viena no trīs SPI grupas uzvarām Austrālijā trīs gadu laikā.

Šī lieta ir daļa no ilggadēja tiesvedības procesa, kurā Krievijas Federācijas pārstāvji mēģināja atsavināt SPI grupas preču zīmes caur ārvalstu tiesām. Viņu vārdā iesniegtās prasības nav bijušas pamatotas un kalpo privātpersonu interesēm, pauž SPI grupas pārstāvji.

SPI Group galvenā mītne atrodas Luksemburgā, savukārt ražotnes – ASV, Latvijā (AS «Latvijas Balzams»), Meksikā, Argentīnā un Spānijā. SPI grupai un tās saistītajiem uzņēmumiem pieder «Stolichnaya» preču zīmes vairāk nekā 180 valstīs.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts mainījis nosaukumu atgriežoties pie vēsturiskā nosaukuma- “Zunda Towers”, informē uzņēmumā.

Paužot atbalstu Ukrainas cīņai pret agresoru, jau no 25. februāra Zunda Towers torņu jumta apgaismojums vakarā iemirdzas zili/ dzeltenajās Ukrainas karoga krāsās, tādejādi paužot solidaritāti ar Ukrainas tautu un iestājoties par mieru pasaulē.

Nekustamā īpašuma projekts atrodas Zundas kanāla krastā. SPI RE Holding, kurš ietilpst SPI Group, uzsāka projekta attīstību jau vairāk kā pirms 15 gadiem. Tieši tad arī tika nolemts iemūžināt Zundas kanālu torņu nosaukumā- Zundas torņi jeb Zunda Towers.

Sekojot tā laika tendencēm, nosaukums tika saīsināts kā Z-Towers un ar to jau vairāk nekā 10 gadus asociējas augstceltne.

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā bez Zunda Towers projekta ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli Group, es ražošanu pārcēlu uz Latviju, kad, nonākot konfliktā ar Putina režīmu, biju spiests pamest Krieviju. Es zinu patiesību par šo cilvēku un visus šos gadus esmu bezbailīgi un nepagurstoši cīnījies ar šī tirāna režīmu,” komentē Jurijs Šeflers, SPI Group dibinātājs.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli Group, es ražošanu pārcēlu uz Latviju, kad, nonākot konfliktā ar Putina režīmu, biju spiests pamest Krieviju. Es zinu patiesību par šo cilvēku un visus šos gadus esmu bezbailīgi un nepagurstoši cīnījies ar šī tirāna režīmu”.

Tā Dienas Biznesam komentē Jurijs Šeflers, SPI Group dibinātājs.

“Ar lepnumu jau no 2000. gada mēs Latvijā ražojam tādus alkoholisko dzērienu zīmolus kā Stoli, Rīgas Melnais balzams, Moskovskaya Vodka un citus. Esmu pateicīgs Latvijai un tās cilvēkiem par droša patvēruma garantēšanu uzņēmumam. Tas ir bijis lielisks ceļojums, kura laikā Latvijas valsts budžetā nodokļos tika iemaksāti gandrīz 1,5 miljardi eiro. Šodien vēlreiz vēlos uzsvērt, ka uzņēmums iestājas par mieru Eiropā un solidarizējas ar Ukrainas tautu,” noslēdz J.Šeflers.

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum 

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu,...

Kā vēsta uzņēmumā, jau pirmajās dienās pēc Krievijas karaspēka ieiešanas Ukrainas teritorijā Amber Beverage Group bija viens no pirmajiem globālajiem uzņēmumiem, kas publiski paziņoja un piedāvāja atbalstu Ukrainas tautai.

Vairāki Jurija Šeflera īpašumā esošie uzņēmumi ir ziedojuši finansiālus līdzekļus Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem, lai sniegtu atbalstu tur, kur tas nepieciešams visvairāk.

Visu rakstu "Krievijas agresija Ukrainā nozīmē smagus izaicinājumus Latvijas ražošanai" lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

2017.gada nogalē mainījies alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA «Amber Beverage Group» īpašnieks, un jaunais uzņēmuma dalībnieks ieķīlājis visas tam piederošās SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gada 29.decembrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām par SIA «Amber Beverage Group» vienīgo īpašnieku kļuvusi Luksemburgā reģistrētā kompānija «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l.». Iepriekš visas SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas piederēja Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «S.P.I. Regional Business Unit B.V.».

Savukārt pagājušajā nedēļā, 3.janvārī reģistrētas divas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l» piederošās 104 536 523 SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas.

Abu komercķīlu devējs ir «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l», bet parādnieks alkoholisko dzērienu ražotājs un tirgotājs; tās reģistrētas par labu AS «Luminor Bank».

Turpmāk saziņai ar farmaceitiem 21 "Apotheka" aptiekā visā Latvijā pieejams tiešsaistes zīmju valodas tulks, ko nodrošina Latvijas Nedzirdīgo Savienības (LNS) Rehabilitācijas centra zīmju valodas tulku nodaļa.

Šobrīd zīmju valodas tulka pakalpojums tiek nodrošināts 8 aptiekās Rīgā un 13 aptiekās ārpus Rīgas, taču pēc pieprasījuma "Apotheka" papildinās aptieku sarakstu, kurās pieejams zīmju valodas tulka pakalpojums.

Zīmju valodas tulks "Apotheka" aptiekās būs pieejams katru darba dienu, saziņai ar tulku norisinoties attālināti, ar video zvana palīdzību.

Latvijā zīmju valodu saziņai izmanto vairāk nekā 2000 vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, kuri ikdienas saskaras ar ierobežojumiem saņemt dažādus pakalpojumus, tostarp farmaceita konsultāciju.

"Aptieka ir nozīmīga daļa no primārās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc konsultācijai ar farmaceitu, piemēram, lai uzklausītu simptomus, saņemtu norādes par zāļu lietošanu vai to savienojamību ar citiem medikamentiem, jābūt pieejamai ikvienam viegli saprotamā veidā. Tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir iespējams," stāsta "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.