Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Aptieku tīkls "Apotheka" Igaunijā februārī piedzīvoja kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptiekas klienta kartes īpašnieku datu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Centrālā kriminālpolicija, ģenerālprokuratūra, Datu aizsardzības inspekcija un Valsts informācijas sistēmu departaments, apliecinot, ka datu noplūšana ir apturēta.

Kompānija "Allium UPI", kas nodarbojas ar aptieku un slimnīcu preču izplatīšanu, februārī paziņoja, ka tās pārvaldītajā klienta karšu sistēmā notikusi nesankcionēta piekļuve un no sistēmas lejupielādētu personas kodi, dati par pirkumiem un klientu kontaktinformācija. Kiberuzbrukuma apstākļi tiks noskaidroti ierosinātajā krimināllietā un uzraudzības procesā.

Līdz šim kriminālprocesā ir noskaidrots, ka no "Allium UPI" datubāzes tika lejupielādēti aptuveni 700 000 "Apotheka", "Apotheka Beauty" un "PetCity" klientu karšu īpašnieku personas kodi, vairāk nekā 400 000 elektroniskā pasta adrešu, aptuveni 60 000 mājas adrešu un aptuveni 30 000 tālruņa numuru. Ir iespējams arī noteikt, kādi bezrecepšu medikamenti un citi aptiekas produkti tika iegādāti no 2014. līdz 2020.gadam, taču tas neattiecas uz recepšu medikamentiem. Personas, kuru dati tika nelikumīgi lejupielādēti, "Allium UPI" informēs personīgi elektroniski.

Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban "Mēness aptieku" krājumos tās ir izsīkušas, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.

Savukārt "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.

Vislielākais pieprasījums novērojams tieši "Apotheka" filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.

Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja "Apotheka" valdes locekle.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai pievienojušies Beāte Krauze-Čebotare un Jānis Kūliņš, informē uzņēmums.

Beāte Krauze-Čebotare turpmāk vadīs Latvijas Pastu, bet Jānis Kūliņš veiks valdes locekļa un biznesa attīstības pārvaldes direktora (CCO) pienākumus.

“Jaunā Latvijas Pasta nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus. Tāpēc padome tika lēmusi būtiski stiprināt uzņēmuma vadības komandas kapacitāti un kompetences. Gan Beāte, gan Jānis ir ar ievērojamu pieredzi uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī ir atzīti savu jomu profesionāļi. Tādēļ nav šaubu, ka viņu pievienošanās Latvijas Pasta vadības komandai stiprinās uzņēmuma vadības komandas profesionālās kompetences un veicinās sekmīgu un efektīvu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu,” komentē Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

Aptieku tīkla «Apotheka» īpašnieks SIA «A Aptiekas» turpina paplašināt savu aptieku tīklu un plāno pievienot sev divus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirgotājus, par kuru īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada pirmajā pusē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«A Aptiekas» jau vairākus gadus aktīvi iegādājas mazās aptiekas Latvijā. Uzņēmuma tīklā šobrīd darbojas 119 aptiekas visā Latvijā.

Viens no pievienojamiem uzņēmumiem ir SIA «Silvine», par kura īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada jūnijā. SIA «Silvine» dibināta 1997. gadā, un tā tirgoja medikamentus aptiekā Neretas novada Neretas pagastā. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 232 tūkstoši eiro, un tas nodarbināja četrus darbiniekus.

Savukārt otrs pievienojamais uzņēmums ir SIA «Elda 1», kura dibināta 1999. gadā un kuru SIA «A Aptiekas» iegādājās šī gada martā. SIA «Elda 1» ir aptieka Ropažos, Ropažu novadā, un tās ieņēmumi pērn bija 337 tūkstoši eiro. Tā nodarbināja sešus darbiniekus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Luminor banka piešķīrusi 7 miljonus eiro aktīvu pārvaldniekam Prosperus Real Estate Fund III tirdzniecības centra iegādei Rīgā, Valdeķu ielā.

Tirdzniecības centra galvenais nomnieks ir Latvijā nesen ienākušais mazumtirdzniecības tīkls Lidl.

Gandrīz 5000 kvadrātmetru plašajās telpās darbojas arī tādi veikali kā Pepco, Dino Zoo, Spirts & Wine, Apotheka u.c. Tirdzniecības centrs tika nodots ekspluatācijā 2021.gada nogalē un to attīstītāja VPH Latvija.

“Joprojām ir vērojama aktīva investoru interese komercīpašumu tirgū, kas ir pozitīva tendence. To apliecina pagājušā gada investīciju apjomi šajā tautsaimniecības sektorā, kas Latvijā sasniedza jaunu rekordu pēdējā dekādē. Kaut arī inflācijas gaidas un kvalitatīvu investīciju objektu trūkums šķietami veicina īpašumu cenu pieaugumu, tomēr atdeves rādītāji investīcijām komercīpašumos mūsu reģionā joprojām ir augstāki nekā citos Eiropas tirgos, kas veicina intereses noturību. Lai arī nav zināms, kā pandēmija ietekmēs komercīpašumu nomnieku paradumus nākotnē, tirdzniecības centri, kuru nomnieki ir zināmas mazumtirdzniecības ķēdes turpinās būt investoru iecienīti. Mēs esam gandarīti, ka varam turpināt sadarbību ar Prosperus grupu, nodrošinot finansējumu pārdomātām un stratēģiskām fonda investīcijām visā Baltijā,” saka Luminor Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs.

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā trešdien Tokijas olimpisko spēļu finālā pieveica Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandu un izcīnīja zelta medaļas.

Latvija pārspēja OKR komandu ar 21:18.

Latvijas basketbolisti zelta medaļas izcīnīja, spītējot tam, ka daļu no mača nevarēja aizvadīt kājas savainojumu guvušais Krūmiņš.

Latvijas izlase par iegūto zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs 3x3 basketbolā vīriešiem iegūs līdz 426 862 eiro.

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru paredz, ka par olimpiskajās spēlēs, paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu Olimpisko sporta veidu komandu sporta spēļu nacionālo izlašu sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem un apkalpojošam personālam (kopā), piešķir naudas balvas 426 862 eiro apmērā.